Jelgava kā valsts veterinārās medicīnas centrs
Latvijas Veterinārārstu biedrība ir brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas apvieno ap 900 veterinārmedicīnas izglītību ieguvušu veterinārārstu un LLU VMF studentus. Līdz šim tā atradās Rīgā, bet šobrīd ir radusi mājvietu Zemgales prospektā 9 – 6. K.Kovaļenko uzsver: Jelgavas esošajiem un topošajiem veterinārārstiem tas ir būtisks ieguvums, jo biedrība praktiskā nozīmē ir pieejamāka, sertifikācijas procesā pilsētā regulāri viesosies speciālisti no visas Latvijas, kā arī tepat ar vēl lielāku kapacitāti notiks izglītojoši pasākumi ar starptautiska mēroga nozares pārstāvjiem. Jāpiebilst, ka biedrībā šobrīd reģistrēti 173 veterinārārsti, kuru dzīvesvieta ir norādīta Jelgava vai Jelgavas novads. Būtiski gan uzsvērt, ka strādā šie speciālisti dažādās Latvijas vietās.
Atgriežas pie saknēm
Latvijas Veterinārārstu biedrība šobrīd ir viena no vecākajām profesionālajām sabiedriskām organizācijām Latvijā – pēc diviem gadiem tā svinēs simtgadi. 1919. gadā Pētera Stučkas vadības laikā Latvijas Augstskolas (šobrīd – Latvijas Universitātes) padome dibināja Veterinārmedicīnas fakultāti, kur notika pirmās augstākās izglītības institūcijas veterinārārstu sagatavošana valsts vajadzībām. Šajā laikā gan fakultāte, gan tās mācību korpusi atradās dažādās Rīgas vietās. Bet jau 1921. gadā Rīgā dibināta arī Latvijas Veterinārārstu biedrība. «Kopš laika gala biedrība gājusi soli solī ar fakultāti – pirmsākumos lielākā daļa biedrības biedru bija fakultātes mācībspēki, tomēr vēlāk, 1965. gadā fakultātei pārceļoties uz jaunajām telpām Jelgavā, notika pakāpeniska atsvešināšanās, jo Latvijas Veterinārārstu biedrība vairāk sadarbojās ar Lauksaimniecības pārvaldi un Veterināro pārvaldi. Lai gan vēsturiski biedrība nekad nav atradusies Jelgavā, vēlējāmies atgriezties pie saknēm – būt teritoriāli blakus un ciešā sadarbībā ar fakultāti, tāpat kā tas bija pirms 100 gadiem,» stāsta Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Viduža.
Ceļ nozares problēmjautājumus valsts līmenī
«Mēs, vecākā paaudze, esam ieguvuši izglītību PSRS laikā, tādēļ biedrošanās mums savulaik bija svarīga ne tikai profesionālā ziņā, bet arī sava tautiskuma, nacionālā gara uzturēšanai. Šobrīd jaunajiem cilvēkiem ir citādāks skats uz dzīvi, prioritātes mainās – jaunie ārsti steidz iekļauties darba tirgū, bet sava veida tīklošanās notiek sociālajos tīklos. Mūsu mērķis Jelgavā ir jau laicīgi sasniegt jaunos ārstus, lai iepazīstinātu ar biedrības darbu, jo viņu profesionālajā dzīvē tieši biedrība būs instruments, kas līdz valsts institūcijām aiznesīs viņu vajadzības un vēlmes, kā arī aizstāvēs intereses,» skaidro M.Viduža. Viņa norāda, ka šis ir viens no pamata biedrības mērķiem – iestāties par nozares interesēm, jo dažkārt valsts pārvaldes paredzētais likuma grozījumos var būt tālu no realitātes. Piemēram, nupat biedrība sarunās ar Veselības ministriju panāca kompromisu par ketamīna pieejamību, ko izmanto lielo dzīvnieku operācijās. «Likuma grozījumi paredzēja ļoti stingras prasības šo zāļu glabāšanai – skaidrs, ka lielām klīnikām tā nebūtu problēma, bet mazākas prakses piedzīvotu vērā ņemamu finansiālo slogu. Piemēram, katrai praksei būtu jānodrošina uzraudzība, šīs zāles transportējot, seifs. Šobrīd esam panākuši pārejas periodu, kurā sakārtot šo jautājumu vai meklēt alternatīvu šim medikamentam. Un šādi jautājumi mums jārisina ik dienu,» atzīst M.Viduža.
K.Kovaļenko papildina, ka turpmāk arī fakultāte plāno vēl ciešāku sadarbību ar biedrību, paužot viedokli par nozares aktuālajiem jautājumiem. «Biedrība pārstāv veterinārārstu viedokli likumdevēja priekšā, un nākotnē ciešākas sadarbības rezultātā vēlamies paplašināt fakultātes pārstāvniecību biedrībā un līdz ar to arī biedrības lēmumos. Lai tas būtu iespējams, strādājam pie ieceres VMF veidot pasniedzēju – mazo dzīvnieku ārstu, lauksaimniecības ārstu un zirgu veterinārārstu – sekciju, kur tiks aktualizēti būtiskākie nozares jautājumi, kurus varēsim kopīgi risināt,» tā viņš.
Burkāns un pātaga profesionālās darbības laikā
Ar Latvijas Veterinārārstu biedrību jebkurš veterinārārsts pirmoreiz iepazīstas studiju pēdējā kursā, jo biedrība ir vieta, kur tiks izsniegts darba sertifikāts. Jaunajiem speciālistiem tas nozīmē kvalifikācijas pārbaudījumu, lai varētu apliecināt savas zināšanas un uzsākt darba gaitas pēc studiju noslēguma, savukārt praktizējošiem ārstiem – profesionālo prasmju pilnveidi dažādos pasākumos, lai varētu turpināt strādāt. «Šī kārtība nozīmē to, ka veterinārārsts profesijā nepārtraukti ir tālākizglītības procesā. Proti, tas nevar turpināt strādāt, ja nemitīgi nepaaugstina savu kvalifikāciju. Kādam šāda kārtība ir burkāns, jo cilvēki mācās un pilnveidojas neatkarīgi no šīs prasības, bet kādam – pātaga,» spriež M.Viduža, papildinot, ka sertificēšanas funkcija, kas daudzās ES valstīs aizvien ir valsts iestāžu kompetencē, biedrībai kā kompetentai organizācijai deleģēta jau kopš 1989. gada.
Fakultātes ārsti – ar ambīcijām
«Teju visus topošos LLU VMF ārstus, kuri pie mums atnāk sestajā kursā, varētu raksturot līdzīgi: jauni, zinoši, ambiciozi. Pieredze rāda, ka daļa no viņiem uzreiz pēc augstskolas pabeigšanas ielēks darba tirgū, bet 3–5 jaunie speciālisti dosies uz ārzemēm. Un šeit būtu nevietā runāt tikai par labāka atalgojuma meklējumiem – ir virkne piemēru, kad cilvēki dodas profesionāli augt specifiskās jomās. Piemēram, nupat kāda jaunā ārste aizbrauca uz Vāciju, kur šobrīd veic augsta līmeņa laboratoriskos izmeklējumus – domāju, ka pie mums valstī šādas tehnoloģijas parādīsies ne agrāk kā pēc gadiem 15. Augstskolai jābūt ārkārtīgi lepnai par šādiem gadījumiem – tas nozīmē, ka šeit ir iegūts izcils pamats un cilvēks var iet līmeni augstāk. Tāpat kāds jaunais ārsts aizbrauca, lai turpinātu mācīties par diplomātu – iegūt vēl augstāku izglītību dermatoloģijā, kas Latvijā šobrīd nemaz nav iespējams. Šie ir gadījumi, kad priecājamies par mūsu studentu panākumiem un ceram, ka kādreiz viņi atgriezīsies, bet mēs spēsim viņiem nodrošināt darbu un kompetencēm attiecīgu atalgojumu,» raksturojot jaunos veterinārārstus, saka M.Viduža, papildinot, ka jau līdz šim vairāki speciālisti atgriezušies un fakultātē kļuvuši par vērtīgiem mācībspēkiem.
Biedrība kā sadarbības partneru piesaistes kanāls
K.Kovaļenko uzver: līdz ar biedrības pārcelšanos ieguvēji viennozīmīgi ir gan fakultātes studenti, gan arī veterinārārsti Jelgavā. Teiksim, jau šobrīd līdztekus pasākumiem, ko organizē biedrības struktūrvienība «Veterinārmedicīnas izglītības centrs», biedrības administrācija atsākusi rīkot Jelgavā tematiskus izglītojošus pasākumus ar augsta līmeņa nozares speciālistiem. Tā maijā pilsētā viesojās lektors no Portugāles – viņš izglītoja veterinārārstus un strādāja ar studentiem un mācībspēkiem. «Šāda veida praksi turpināsim arī nākotnē, organizējot apmācības praktizējošiem ārstiem un bonusā dāvinot iespēju izglītoties studentiem,» tā M.Viduža. K.Kovaļenko papildina, ka tas ir vērtīgs ieguvums, jo biedrība šajā gadījumā ir jaunu sadarbības partneru piesaistes kanāls. «Ieguvums ir arī tas, ka Jelgava kļūs par veterinārās medicīnas centru, kurā, piemēram, sertifikācijas procesā varēs apvienot ne vien biedrības, bet arī fakultātes apmeklējumu, un otrādi,» vērtē K.Kovaļenko.
Brīvprātīgos apmāca par dzīvnieku ķērājiem
Kopš 2010. gada biedrība veic arī klaiņojošo dzīvnieku ķērāju apmācības, kas līdz tam bija Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārziņā. Deleģējot šo funkciju biedrībai, ministrijā skaidroja: biedrība apvieno praktizējošus veterinārārstus, kuri ikdienā strādā tiešā kontaktā ar dzīvniekiem, tāpēc viņiem ir zināšanas dzīvnieku uzvedības un veselības stāvokļa novērtēšanā, kā arī dzīvnieku fiksēšanas paņēmienu lietošanā – šīs prasmes arī jānodod ķērāju apmācību procesā. «Dzīvnieku ķērāju darbs patiesībā ir specifisks, bet sabiedrībai nepieciešams pakalpojums. Regulāri pie mums vēršas iedzīvotāji, jautājot, piemēram, kur meklēt ķērāju, kurš varētu palīdzēt ar kokā uzrāpušos kaķi vai žogā iesprūdušu stirnu? Šis jautājums ir aktuāls arī pašvaldībām, tādēļ apmācām gan pašvaldības policistus, gan ugunsdzēsējus. Izsniedzot apliecības un veicot brīvprātīgo apmācības, saredzam tam vairākus ieguvumus: mēs varam apzināt cilvēku loku, kas ar to nodarbojas, un dalīties ar viņu kontaktiem attiecīgajā teritorijā, bet vienlaikus saņemtā apliecība uzliek sava veida atbildību, jo kopš tās izsniegšanas brīža cilvēkam ir pienākums sadarboties ar patversmi un sniegt ziņas par izķertajiem dzīvniekiem,» stāsta M.Viduža, skaidrojot: šobrīd biedrības uzskaitē ir kopumā 185 dzīvnieku ķērāji, tomēr darbojas arī tādi, kas aizvien turpina strādāt bez dokumentiem un priekšzināšanām šajā jomā.
Šovasar dzīvnieku ķērāju jautājums aktualizēts arī Jelgavas pilsētā – operativitātes un līdz ar to arī pakalpojuma kvalitātes uzlabošanas nolūkos tika paplašinātas uzņēmuma «Zemgales Eko» funkcijas – no 1. jūlija uzņēmumam uzdots organizēt klaiņojošo vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo dzīvnieku izķeršanu, veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanu atrastajiem dzīvniekiem un bojāgājušo savvaļas dzīvnieku savākšanu. «Izsludinot dzīvnieku ķērāju vakances, pieteicās divi cilvēki ar darba pieredzi šajā jomā. Viņiem gan nebija nokārtota atbilstoša apliecība, tādēļ uzrunājām biedrību, lūdzot apmācīt jaunos darbiniekus. Viņiem bija iespēja papildināt savas zināšanas, bet mēs pārliecinājāmies, ka cilvēkiem ir nepieciešamās kompetences šī darba veikšanai,» ieguvumus uzsver «Zemgales Eko» valdes loceklis Aleksejs Jankovskis. Viņš papildina, ka konsultācijas bija noderīgas arī uzņēmuma vadības komandai. «Kā darba devējiem mums bija svarīgi saprast, kāds specifisks aprīkojums mums ir jāsagādā, un, pateicoties biedrības speciālistiem, viss ir izdevies – uzņēmums var operatīvi reaģēt uz izsaukumiem,» tā viņš, papildinot, ka šobrīd dienas laikā pilsētas teritorijā ir trīs četri, bet mēneša kontekstā ap 140 izsaukumu par klaiņojošiem kaķiem un suņiem.
Biedrība risina arī veterinārārstu un viņu klientu konfliktus
«Veterinārārsti ikdienā droši vien gribētu strādāt tikai ar dzīvniekiem, bet vairumā gadījumu dzīvnieks tomēr nāk komplektā ar cilvēku – viņa īpašnieku –, un patiesībā 75 procenti mūsu darba ir tieši komunikācija ar cilvēku. Ir virkne gadījumu, kad cilvēks no veterinārārsta sagaida par daudz un nevar samierināties ar sava mīluļa zaudējumu. Ir gadījumi, kad ārsta un klienta komunikācija neizdodas, un šajā brīdī bieži vien rodas konfliktsituācijas. Tad nu biedrībā palīdzam tikt skaidrībā un mēģinām rast kompromisu,» atzīst M.Viduža.
Vērtējot Jelgavā praktizējošos veterinārārstus un konfliktsituācijas, M.Viduža norāda: «Jelgavas praksēs strādā profesionāli un zinoši ārsti, savukārt LLU Veterināro klīniku, kas atrodas Helmaņa ielā 8, varētu dēvēt pat par ļoti augsta līmeņa pakalpojumu sniedzēju.» Sūdzību skaits pie mūsu pilsētas speciālistiem gan neatšķiras no vidējā daudzuma citās Latvijas vietās. «Šajā gadījumā vērtēt pakalpojuma kvalitāti vai ārsta kompetenci pēc sūdzību skaita nebūtu korekti – pieredze rāda, ka konfliktu skaits vienmēr ir proporcionāls klientu skaitam. Proti, jo lielāka prakse, jo vairāk klientu, jo vairāk sūdzību,» tā viņa, papildinot: iedzīvotāji vienmēr ir aicināti meklēt atbalstu biedrībā, jo tur tiks uzklausītas abas puses.
M.Viduža, rezumējot biedrības pārcelšanos uz Jelgavu, norāda: tas bija pareizs lēmums, kas jau šobrīd uzlabojis biedrības pieejamību, bet nākotnē veicinās arī ciešāku sadarbību ar fakultāti. Savukārt VMF dekāns papildina: Jelgava kļūst par oficiālu valsts veterinārās medicīnas centru, kurā veterinārmedicīna tiek pārstāvēta plaša spektra jautājumos – no izglītības līdz nozares problēmjautājumu risināšanai un attīstībai.
Foto: no LLU arhīva