Jelgavā «Sēžam zaļi!» – nepārtraukti
12.06.2008.
Lai arī Rīgā atļauja sēdēt zālienā radījusi plašu ažiotāžu, Jelgavā pilsētas skvēros un parkos jau gadiem zālē varam sēdēt pavisam droši. Pēc speciālistu teiktā, problēmu šajā ziņā nav – neviens izsēdējums zālienā nav fiksēts, nav arī citu kaitējumu. Tiesa, cilvēku atstātie atkritumi raizes gan sagādā.
Ritma Gaidamoviča
Lai arī Rīgā atļauja sēdēt zālienā radījusi plašu ažiotāžu, Jelgavā pilsētas skvēros un parkos jau gadiem zālē varam sēdēt pavisam droši. Pēc speciālistu teiktā, problēmu šajā ziņā nav – neviens izsēdējums zālienā nav fiksēts, nav arī citu kaitējumu. Tiesa, cilvēku atstātie atkritumi raizes gan sagādā.
Aģentūras «Pilsētsaimniecība» pilsētas zaļo zonu apsaimniekošanas speciāliste Ilze Gamorja atzīst, ka atšķirībā no rīdziniekiem mūsu pilsētas iedzīvotāji jau gadiem par savu atpūtas vietu var izvēlēties visus parkus un skvērus, tostarp sēdēt zālienā. Nevienam pat prātā nav ienācis noteikt tādus ierobežojumus kā galvaspilsētā, jo līdz šim nav konstatēts neviens vērienīgs izsēdējums, kas liktu aizdomāties par to, ka atpūta zālē jāaizliedz. «Arī mājās taču mēs staigājam pa zāli un sēžam tajā! Vai tad zāle izsēdēta un kaut kas ir noticis?!» smej speciāliste.
Ja neatstātu atkritumus, raizes nesagādātu
Daudz lielāka problēma ir atkritumi, kas tiek atstāti pēc pasēdēšanas pilsētas parkos. Tas gan neattiecas tikai uz zālē sēdētājiem – apēsto un izdzerto produktu iepakojumus atstāj arī tie, kas par atpūtas vietu izvēlējušies soliņus parkā vai skvērā. «Kaut arī atkritumu konteineri ir turpat blakus, cilvēki, iespējams, slinkuma vai pat pieraduma dēļ visu atstāj tur, kur sēdējuši,» stāsta I.Gamorja. Atkritumu urnu pilsētas zaļajās zonās ir pietiekami daudz, un speciāliste atzīst, ka ar to problēmām nevajadzētu būt. Kuri ir tie nekārtīgie pilsētnieki, droši pateikt nevar – skaidri zināms vien tas, ka tie nav bērni un jaunieši, kas piedalījušies pavasara un rudens talkās vai strādājuši «Pilsētsaimniecībā», iesaistoties pilsētas labiekārtošanā. Pēc sakopšanas talkām, kad pašu rokām vākti atkritumi, parasti jaunieši noteic, ka aiz sevis tukšos iepakojumus vairs neatstās, pat ja iepriekš kas tāds gadījies. «Manuprāt, skolēnu attieksme pēc šāda darba ir krietni mainījusies – viņi atkritumus labāk iemetīs tiem paredzētajās vietās, nevis atstās uz zemes,» tā I.Gamorja.
Visvairāk par šādām nekārtībām jāsatraucas vietās, kur uzturas lielākais daudzums cilvēku, piemēram, Raiņa parkā, Vaļņu skvērā, stacijas parkā.
Diskutējams jautājums
par «taisnajām» taciņām
Speciāliste stāsta, ka izbradājumus un izgulējumus pilsētas centra zaļajā zonā nav novērojusi, cita lieta gan ir cilvēku iestaigātās taciņas. «Ir vietas, kur tā vietā, lai ietu pa speciāli izveidotajām taciņām, cilvēki cenšas ieekonomēt laiku, ejot taisni pāri zālienam, tā iestaigājot takas, kur ar laiku zālīte vairs neaug,» tā speciāliste. Viņa gan atzīst, ka ir grūti pateikt – tas ir labi vai slikti –, taču pareizi būtu šeit ierīkot taciņu. Taču ir vietas, kur taciņa jau izbūvēta, tiesa, met nelielu līkumu. Cilvēks šo līkumu iet nevēlas un brien «pa taisno», tādējādi kaitējot apstādījumiem un parka kopējam skatam. Diez vai šādos gadījumos vajadzīgs ierīkot jaunu celiņu blakus jau esošajam. Līdzīga parādība novērota arī atjaunotajā Uzvaras parkā, kur vairums cilvēku pastaigai izvēlējušies gājēju celiņu, taču daļai pilnīgi pašsaprotami šķitis šķērsot zālienu, lai taisnāk. Katrs no šiem gadījumiem speciālistiem jāizvērtē atsevišķi.
Turpinās cīņa ar
apstādījumu postītājiem
Nepārtraukti tiek uzmanīti arī pilsētas apstādījumi, bet gadās reizes, kad kāds ļaundaris vai arī kāda nevērīga persona izposta puķu dobes. «Kā visai regulāru piemēru varu minēt puķu podus pie «SEB bankas» – tur kāds vienmēr pamanās vai nu pāriet pāri puķēm, vai apsēsties uz puķu poda malas, līdz ar to dibens ir puķēs, kas nodara skādi. Bija arī vietas, kur izrautas tikko iestādītās atraitnītes,» tā I.Gamorja.
Viņa teic, ka viss notiekošais lielā mērā saistīts ar cilvēka attieksmi pret pilsētu un vidi, kurā viņš dzīvo. «Tas, kurš nav mācīts likt atkritumus konteinerā, to arī nedarīs. Tādēļ galvenais uzdevums ir audzināt cilvēkus un veidot viņu attieksmi tā, lai apstādījumu postīšana un piemēslošana vienkārši nebūtu pieņemama,» uzskata speciāliste.
Attiecībā uz Rīgas gadījumu speciāliste vērš uzmanību uz to, ka rīdzinieki jau lielākoties satraukušies par kanālmalu, kur ir nogāze, un, ceļoties augšā, cilvēki tiešām aiz sevis var atstāt vien melnus laukumus, taču Jelgavā tādu nogāžu praktiski nav, tāpēc mums par to nav jāsatraucas. Citādi, iespējams, būtu arī tad, ja te apgrozītos tādas tautu masas kā galvaspilsētā.
Tikmēr Jelgavā piemērotākās vietas atpūtai zālienā ir Raiņa, Stacijas un Uzvaras parks, Hercoga Jēkaba laukums, kā arī Vaļņu skvērs un Ozolskvērs.
Lai arī Rīgā atļauja sēdēt zālienā radījusi plašu ažiotāžu, Jelgavā pilsētas skvēros un parkos jau gadiem zālē varam sēdēt pavisam droši. Pēc speciālistu teiktā, problēmu šajā ziņā nav – neviens izsēdējums zālienā nav fiksēts, nav arī citu kaitējumu. Tiesa, cilvēku atstātie atkritumi raizes gan sagādā.
Aģentūras «Pilsētsaimniecība» pilsētas zaļo zonu apsaimniekošanas speciāliste Ilze Gamorja atzīst, ka atšķirībā no rīdziniekiem mūsu pilsētas iedzīvotāji jau gadiem par savu atpūtas vietu var izvēlēties visus parkus un skvērus, tostarp sēdēt zālienā. Nevienam pat prātā nav ienācis noteikt tādus ierobežojumus kā galvaspilsētā, jo līdz šim nav konstatēts neviens vērienīgs izsēdējums, kas liktu aizdomāties par to, ka atpūta zālē jāaizliedz. «Arī mājās taču mēs staigājam pa zāli un sēžam tajā! Vai tad zāle izsēdēta un kaut kas ir noticis?!» smej speciāliste.
Ja neatstātu atkritumus, raizes nesagādātu
Daudz lielāka problēma ir atkritumi, kas tiek atstāti pēc pasēdēšanas pilsētas parkos. Tas gan neattiecas tikai uz zālē sēdētājiem – apēsto un izdzerto produktu iepakojumus atstāj arī tie, kas par atpūtas vietu izvēlējušies soliņus parkā vai skvērā. «Kaut arī atkritumu konteineri ir turpat blakus, cilvēki, iespējams, slinkuma vai pat pieraduma dēļ visu atstāj tur, kur sēdējuši,» stāsta I.Gamorja. Atkritumu urnu pilsētas zaļajās zonās ir pietiekami daudz, un speciāliste atzīst, ka ar to problēmām nevajadzētu būt. Kuri ir tie nekārtīgie pilsētnieki, droši pateikt nevar – skaidri zināms vien tas, ka tie nav bērni un jaunieši, kas piedalījušies pavasara un rudens talkās vai strādājuši «Pilsētsaimniecībā», iesaistoties pilsētas labiekārtošanā. Pēc sakopšanas talkām, kad pašu rokām vākti atkritumi, parasti jaunieši noteic, ka aiz sevis tukšos iepakojumus vairs neatstās, pat ja iepriekš kas tāds gadījies. «Manuprāt, skolēnu attieksme pēc šāda darba ir krietni mainījusies – viņi atkritumus labāk iemetīs tiem paredzētajās vietās, nevis atstās uz zemes,» tā I.Gamorja.
Visvairāk par šādām nekārtībām jāsatraucas vietās, kur uzturas lielākais daudzums cilvēku, piemēram, Raiņa parkā, Vaļņu skvērā, stacijas parkā.
Diskutējams jautājums
par «taisnajām» taciņām
Speciāliste stāsta, ka izbradājumus un izgulējumus pilsētas centra zaļajā zonā nav novērojusi, cita lieta gan ir cilvēku iestaigātās taciņas. «Ir vietas, kur tā vietā, lai ietu pa speciāli izveidotajām taciņām, cilvēki cenšas ieekonomēt laiku, ejot taisni pāri zālienam, tā iestaigājot takas, kur ar laiku zālīte vairs neaug,» tā speciāliste. Viņa gan atzīst, ka ir grūti pateikt – tas ir labi vai slikti –, taču pareizi būtu šeit ierīkot taciņu. Taču ir vietas, kur taciņa jau izbūvēta, tiesa, met nelielu līkumu. Cilvēks šo līkumu iet nevēlas un brien «pa taisno», tādējādi kaitējot apstādījumiem un parka kopējam skatam. Diez vai šādos gadījumos vajadzīgs ierīkot jaunu celiņu blakus jau esošajam. Līdzīga parādība novērota arī atjaunotajā Uzvaras parkā, kur vairums cilvēku pastaigai izvēlējušies gājēju celiņu, taču daļai pilnīgi pašsaprotami šķitis šķērsot zālienu, lai taisnāk. Katrs no šiem gadījumiem speciālistiem jāizvērtē atsevišķi.
Turpinās cīņa ar
apstādījumu postītājiem
Nepārtraukti tiek uzmanīti arī pilsētas apstādījumi, bet gadās reizes, kad kāds ļaundaris vai arī kāda nevērīga persona izposta puķu dobes. «Kā visai regulāru piemēru varu minēt puķu podus pie «SEB bankas» – tur kāds vienmēr pamanās vai nu pāriet pāri puķēm, vai apsēsties uz puķu poda malas, līdz ar to dibens ir puķēs, kas nodara skādi. Bija arī vietas, kur izrautas tikko iestādītās atraitnītes,» tā I.Gamorja.
Viņa teic, ka viss notiekošais lielā mērā saistīts ar cilvēka attieksmi pret pilsētu un vidi, kurā viņš dzīvo. «Tas, kurš nav mācīts likt atkritumus konteinerā, to arī nedarīs. Tādēļ galvenais uzdevums ir audzināt cilvēkus un veidot viņu attieksmi tā, lai apstādījumu postīšana un piemēslošana vienkārši nebūtu pieņemama,» uzskata speciāliste.
Attiecībā uz Rīgas gadījumu speciāliste vērš uzmanību uz to, ka rīdzinieki jau lielākoties satraukušies par kanālmalu, kur ir nogāze, un, ceļoties augšā, cilvēki tiešām aiz sevis var atstāt vien melnus laukumus, taču Jelgavā tādu nogāžu praktiski nav, tāpēc mums par to nav jāsatraucas. Citādi, iespējams, būtu arī tad, ja te apgrozītos tādas tautu masas kā galvaspilsētā.
Tikmēr Jelgavā piemērotākās vietas atpūtai zālienā ir Raiņa, Stacijas un Uzvaras parks, Hercoga Jēkaba laukums, kā arī Vaļņu skvērs un Ozolskvērs.