Jelgavas maiznieks pirmais valstī piesakās tiesiskajai aizsardzībai

Finansiālās grūtībās nonākušais maizes izstrādājumu ražotājs «JLM grupa» Jelgavas tiesā iesniedzis pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arvis Rove laikrakstam «Dienas Bizness» (DB) skaidrojis, ka galvenais šī soļa iemesls ir vēlēšanās saglabāt ražošanu un turpināt darbu. No dziļākiem skaidrojumiem vadītājs atturējies, norādot, tuvākajās nedēļās varētu tiesiski rast uzņēmuma tālākās darbības risinājumu.

Pagājušā gada darbības rezultāti vēl tiekot apkopoti, bet tie nebūšot spoži. No 2005.gada oktobra līdz 2006.gada beigām «JLM grupa» strādāja ar 4,77 miljonu latu apgrozījumu. Šajā laikā ciesti 1,227 miljonus latu lieli zaudējumi.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajiem datiem pagājušā decembrī uzņēmums nokļuvis lielāko sociālā nodokļa parādnieku sarakstā - tā parāds bija 123 492 lati. Pērn «JLM grupa» vērsusies Valmieras tiesā ar prasību atzīt par maksātnespējīgu SIA «Merkūrijs VI», kam bija saistības pret maizes ražotāju par piegādāto produkciju. Šie apstākļi kopumā varēja radīt pamatu tiesiskās aizsardzības procesam - īslaicīgas finansiālās grūtības un apgrozāmo līdzekļu trūkumu.

DB pieļauj, ka nozīmīga loma ir arī saspringtajai situācijai maizes ražošanā. Nozarē pieaugušas ražošanas izmaksas, kas licis sadārdzināt produkciju, bet tās patēriņš samazinās. Maiznieki jau atzinuši, ka maizi pārdot kļuvis grūtāk, vajadzīgas īpašas akcijas un mārketinga pasākumi.

Uzziņai

SIA «JLM grupa» izveidota 2005.gada oktobrī, apvienojot a/s «Jelgavas maiznieks» un «Liepājas maiznieks». Pirms tam Liepājas uzņēmuma kontrolpaketi nopirka Zviedrijas investīciju fonds «East Capital Amber Fund», kam piederēja arī apmēram puse «Jelgavas maiznieka» akciju. Negūstot cerēto peļņu, 2006.gadā fonds «JLM grupu» pārdeva bijušajam «Liepājas maiznieka» izpilddirektoram Arvim Rovem.

Pērn uzņēmums sāka piedāvāt produkciju ar zīmolu «Sono», kā arī sāka saldēto produktu ražošanu.

*Tiesiskās aizsardzības procesa jēdziens ieviests pērn pieņemtajā jaunajā Maksātnespējas likuma redakcijā, lai aizsargātu uzņēmēju intereses ierobežotas maksātnespējas gadījumā un atjaunotu finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu maksātspēju. Par ierobežotu maksātspēju uzskata stāvokli, kad komersantam īslaicīgi nepietiek līdzekļu to saistību izpildei, kam jau iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš.