Jelgavnieks var pazaudēt savu pilsētu
Neskatoties uz to, ka jau 12. septembrī Jelgavas dome pieņēma lēmumu neatbalstīt VARAM virzīto administratīvi teritoriālās reformas modeli, kura rezultātā Jelgava zaudētu republikas nozīmes pilsētas statusu, un nekavējoties par domes lēmumu informēja gan atbildīgo ministriju, gan valdību, gan Saeimu, līdz šim reformas virzītāji ir ignorējuši domes viedokli, vēl vairāk – ministrs Juris Pūce publiski pat izteicies, ka tikai 15. oktobrī uzzinājis par Jelgavas domes vēlmi neveidot kopīgu pašvaldību ar apkārt esošajiem novadiem. Pēc balsojuma Saeimā Jelgavas pašvaldība atkārtoti informēja Saeimu un arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, aicinot saglabāt Jelgavai nacionālas nozīmes pilsētas statusu. Arī Jelgavas novada dome un Ozolnieku novada dome neatbalsta šādu reformas modeli un nepiekrīt abu novadu apvienošanai ar pilsētu. «Neesam pret reformu, bet esam pret lielās pilsētas statusa zaudēšanu,» uzsver Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Kā akcentē reformas virzītāji, pašvaldību apvienošanas mērķis ir «izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām». «Taču šā brīža reformas modelis norāda uz pretējo. Rēzekne, kas pašlaik pēc daudziem ekonomikas rādītājiem starp esošajām deviņām republikas pilsētām ieņem pēdējo vietu, tiek saglabāta kā atsevišķa pašvaldība, savukārt Jelgavai, kuras piesaistītās ārvalstu investīcijas gandrīz desmitkārt pārsniedz Rēzeknes rādītājus, kurā bezdarba līmenis ir divarpus reizes zemāks, kura teritorijas attīstības indeksā ieņem 4. vietu starp republikas pilsētām un kuras pašvaldības budžeta ieņēmumi nepārsniedz izdevumus, paredzēts atņemt republikas nozīmes pilsētas statusu. Un tad rodas jautājums – kā reformas rezultātā Rēzekne kļūs par ekonomiski spēcīgu pašvaldību? Vai to iecerēts panākt, apturot Jelgavas attīstību?» jautā A.Rāviņš, papildinot, ka VARAM savā sagatavotajā materiālā norāda: «Rēzekne un tai piegulošās pašvaldības ir vienas no lielākajām dotāciju saņēmējām no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, jo iedzīvotāju maksātais ienākuma nodoklis nespēj segt pašvaldību augošos izdevumus.»
«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka tikai dienu pirms Ministru kabineta (MK) sēdes, kurā bija paredzēts skatīt VARAM sagatavoto likumprojektu «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums», pēkšņi koalīcijas partneri vienojās, ka līdztekus Rīgai un Jūrmalai kā lielās pilsētas ar atsevišķu pašvaldību tiek saglabātas arī Rēzekne, Daugavpils un Liepāja, bet ne Jelgava. Jelgavas domes priekšsēdētājs uzsver, ka šāds nepārdomāts un vienas dienas laikā mainīts reformas modelis norāda uz ministrijas nespēju izprast situācijas nozīmīgumu.
Šobrīd lielo pilsētu pašvaldības jau uzsākušas darbu pie nākamā ES plānošanas perioda (2021.–2027. gads) attīstības programmu izstrādes. Plānošanas dokumenti nepieciešami gan ES fondu finansējuma, gan arī citu investīciju piesaistei. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu pieejamību paredz pastiprinātu uzmanību pievērst pilsētu teritoriju attīstībai – ilgtspējīgai pilsētattīstībai. Regulas priekšlikumā noteikts, ka valsts līmenī vismaz sešus procentus no ERAF līdzekļiem piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai. «Ja Jelgava zaudē republikas nozīmes pilsētas statusu, tā var zaudēt arī iespēju piesaistīt lielajām pilsētām paredzētos ES fondu līdzekļus. Šos līdzekļus apgūs Rēzekne, Liepāja, Daugavpils, Rīga un Jūrmala, bet Jelgava kā šobrīd ceturtā lielākā pilsēta valstī kļūs konkurēt nespējīga ne tikai Latvijā, bet arī salīdzinājumā ar citām Eiropas valstu pilsētām. Mēs nevarēsim konkurēt pat ar mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas pilsētām, kurām joprojām būs iespēja pretendēt uz šo finansējumu. Tas nozīmē, ka, piemēram, Jelgava nevarēs turpināt attīstīt pilsētas infrastruktūru tādā apjomā kā līdz šim, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, un rezultātā uzņēmējs savas investīcijas izvēlēsies ieguldīt un jaunas darba vietas radīt, teiksim, netālu esošajos Šauļos, kam šādas iespējas nebūs atņemtas,» norāda domes priekšsēdētājs.
Jāpiebilst, ka šajā ES fondu plānošanas periodā (2014.–2020. gads) deviņām republikas nozīmes pilsētām integrēto teritoriālo investīciju specifisko atbalsta mērķu finansējums kopā veidoja 269 923 662 eiro, bet Jelgavas pilsēta 15 projektu realizācijai kopā piesaistījusi 27 952 571 eiro. Tas Jelgavai ļauj īstenot tādus nozīmīgus projektus kā uzlabot piekļuvi Rubeņu ceļa industriālajai zonai; rekonstruēt Neretas, Prohorova un Garozas ielu un veikt Lielupes industriālās degradētās teritorijas sakārtošanu; uzlabot infrastruktūru Amatu vidusskolā; rekonstruēt Valsts ģimnāziju, paaugstināt energoefektivitāti sešās pašvaldības ēkās; restaurēt ēkas vecpilsētā; sakārtot Pilssalas ielas degradēto teritoriju.
«Reformas virzītāji sola līdzekļu ekonomiju, apvienojot pašvaldības, taču jelgavniekam tas nozīmēs saņemt mazāk. Tāpēc Jelgava nevar atbalstīt reformas virzību šādā modelī,» akcentē A.Rāviņš.
Saeimas komisija sola uzklausīt pašvaldības
«Neskaidri kritēriji, procesa gaitā mainīti spēles noteikumi – tādas situācijas nav pieļaujamas, izstrādājot likumprojektu,» uzsver Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, kuras vadītajai komisijai tagad uzticēts tālāk virzīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektu. Komisija, pirms skatīt likumprojektu pēc būtības, šonedēļ sēdē atbilstoši Eiropas Vietējo pašvaldību hartai solīja uzklausīt pašvaldību viedokļus.
«Jā, arī es Saeimas sēdē balsoju par likumprojekta tālāku virzību, bet ne jau tāpēc, ka atbalstītu sagatavoto likumprojektu. Nesūtījām to atpakaļ Ministru kabinetam tikai tāpēc, ka neredzam ministriju ieinteresētību šī jautājuma risināšanā. Šajā situācijā redzams, ka atbildīgā ministrija – VARAM – un ministrs Juris Pūce bija nolēmis visu smagumu novelt uz Saeimu,» skaidro I.Goldberga.
Komisijas priekšsēdētāja stāsta, ka, pirms izlemt, kāds administratīvo teritoriju iedalījums turpmāk pastāvēs mūsu valstī, būtu svarīgi saņemt atbildes uz virkni neskaidru jautājumu. «No atbildīgajām ministrijām gribam saprast, kā notiks vēlēšanas, tāpat tiek solīts jauns vietējo pašvaldību likums, kuru mēs šobrīd neredzam. Jāsaprot arī, kā nozaru ministrijas, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija, redz savas jomas attīstību administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Un tikai tad būtu pamats runāt par pašvaldību apvienošanu,» spriež I.Goldberga.
Arī situāciju, kad Rēzekne, Daugavpils un Liepāja dienu pirms MK sēdes, pēkšņi koalīcijas partneriem vienojoties, kļuva par atsevišķām pašvaldībām, bet Jelgavu joprojām paredzēts apvienot ar Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu, I.Goldberga komentē īsi: «Valdība klaji parādīja nekonsekvenci lēmuma pieņemšanas procesā, un šāda procedūra nav pieņemama. Jācer, ka rezultātā, pieņemot likumu, saprāts uzvarēs.»
Šonedēļ sēdē komisija nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, vienlaikus aicinot noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 7. janvārim. «Paredzu, ka priekšlikumu būs daudz un diskusiju process varētu būt ilgs,» tā I.Goldberga.