JNĪP gādā par vides pieejamību
19.06.2008.
«Tagad pie Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) invalīdiem ratiņkrēslā nebūs jālūdz garāmgājēju palīdzība – vismaz tad, ja darīšanas kārtojamas JNĪP ēkas pirmajā stāvā,» pārbaudot nupat izbūvēto invalīdu uzbrauktuvi pie JNĪP ēkas, atzīst Jelgavas eksperts konsultants vides pieejamības jautājumos Kārlis Rūba.
Zane Auziņa
«Tagad pie Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) invalīdiem ratiņkrēslā nebūs jālūdz garāmgājēju palīdzība – vismaz tad, ja darīšanas kārtojamas JNĪP ēkas pirmajā stāvā,» pārbaudot nupat izbūvēto invalīdu uzbrauktuvi pie JNĪP ēkas, atzīst Jelgavas eksperts konsultants vides pieejamības jautājumos Kārlis Rūba.
Šonedēļ pabeigts darbs pie invalīdu uzbrauktuves un elektronisko durvju uzstādīšanas JNĪP ēkā Pulkveža Brieža ielā 26. Pārbaudot jauno uzbrauktuvi, Jelgavas eksperts konsultants vides pieejamības jautājumos K.Rūba atzīst, ka tā ir pietiekami plata, lai būtu ērta cilvēkiem ar kustību traucējumiem dažāda izmēra ratiņkrēslos, bet tās kritums ir lēzens, tādēļ jaunā uzbrauktuve ir droša. K.Rūba uzsver, ka būtisks uzlabojums ir automātiskās durvis ēkā: «Var jau cilvēks uzbūvēt labu uzbrauktuvi, bet, ja ieejas durvis ir tik milzīgas un smagas kā vecās JNĪP durvis, jēgas no tā maz. Tāpēc prieks, ka šajā reizē, uzstādot automātiskās durvis, kas arī ir pietiekami platas, vides pieejamības jautājums ir tiešām labi atrisināts.»
Tiesa, joprojām pieejama būs vien JNĪP Klientu apkalpošanas daļa, kas atrodas ēkas pirmajā stāvā, kamēr līdz Sabiedrības integrācijas birojam, kas darbojas ēkas otrajā stāvā, cilvēkiem ratiņkrēslā pašu spēkiem vēl nebūs iespējams nokļūt.
JNĪP direktors Juris Vidžis, stāstot, ka invalīdu uzbrauktuve izbūvēta par uzņēmuma līdzekļiem, bet precīzas izmaksas nenosaucot, atklāj, ka pašlaik tiekot domāts arī par to, kā cilvēkiem ar kustību traucējumiem darīt pieejamu ēkas otro stāvu. «Klienti savus jautājumus var atrisināt ēkas pirmajā stāvā, bet, ja kādam tomēr ir nepieciešams tikties ar administrāciju, cilvēks var iepriekš piezvanīt un vienoties ar konkrēto darbinieku, lai noteiktā laikā viņš nokāpj lejā. Tā esam darījuši līdz šim, un, domāju, līdzīgu risinājumu radis arī Sabiedrības integrācijas birojs.» J.Vidžis uzsver, ka lifta izbūve ēkā būtu ārkārtīgi dārga un, ņemot vērā aizvien pieaugošās izmaksas, finansējumu lifta izbūvei JNĪP būtu sarežģīti atrast. Taču, ja tas patiešām būšot nepieciešams, kopā ar citām ēkā izvietotām organizācijām risinājums tikšot meklēts.
Savukārt K.Rūba, vērtējot situāciju kopumā, atzīst, ka ar katru dienu tā kļūstot aizvien labāka un pilsētā ir maz iestāžu vai uzņēmumu, kas invalīdu uzbrauktuvi būtu izbūvējuši tikai «ķeksīša pēc». «Protams, vienas dienas laikā nevar savest kārtībā jomu, kas gadu desmitiem atstāta novārtā, taču Jelgava patiesi kļūst cilvēkiem ratiņkrēslā pieejamāka. No lielajām iestādēm varu minēt vien Valsts ieņēmumu dienesta Jelgavas nodaļu Lielajā ielā, kas joprojām cilvēkiem ratiņkrēslā ir pilnīgi nepieejama – bez apkārtējo palīdzības savas darīšanas tur nokārtot nav iespējams,» tā K.Rūba.
«Tagad pie Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) invalīdiem ratiņkrēslā nebūs jālūdz garāmgājēju palīdzība – vismaz tad, ja darīšanas kārtojamas JNĪP ēkas pirmajā stāvā,» pārbaudot nupat izbūvēto invalīdu uzbrauktuvi pie JNĪP ēkas, atzīst Jelgavas eksperts konsultants vides pieejamības jautājumos Kārlis Rūba.
Šonedēļ pabeigts darbs pie invalīdu uzbrauktuves un elektronisko durvju uzstādīšanas JNĪP ēkā Pulkveža Brieža ielā 26. Pārbaudot jauno uzbrauktuvi, Jelgavas eksperts konsultants vides pieejamības jautājumos K.Rūba atzīst, ka tā ir pietiekami plata, lai būtu ērta cilvēkiem ar kustību traucējumiem dažāda izmēra ratiņkrēslos, bet tās kritums ir lēzens, tādēļ jaunā uzbrauktuve ir droša. K.Rūba uzsver, ka būtisks uzlabojums ir automātiskās durvis ēkā: «Var jau cilvēks uzbūvēt labu uzbrauktuvi, bet, ja ieejas durvis ir tik milzīgas un smagas kā vecās JNĪP durvis, jēgas no tā maz. Tāpēc prieks, ka šajā reizē, uzstādot automātiskās durvis, kas arī ir pietiekami platas, vides pieejamības jautājums ir tiešām labi atrisināts.»
Tiesa, joprojām pieejama būs vien JNĪP Klientu apkalpošanas daļa, kas atrodas ēkas pirmajā stāvā, kamēr līdz Sabiedrības integrācijas birojam, kas darbojas ēkas otrajā stāvā, cilvēkiem ratiņkrēslā pašu spēkiem vēl nebūs iespējams nokļūt.
JNĪP direktors Juris Vidžis, stāstot, ka invalīdu uzbrauktuve izbūvēta par uzņēmuma līdzekļiem, bet precīzas izmaksas nenosaucot, atklāj, ka pašlaik tiekot domāts arī par to, kā cilvēkiem ar kustību traucējumiem darīt pieejamu ēkas otro stāvu. «Klienti savus jautājumus var atrisināt ēkas pirmajā stāvā, bet, ja kādam tomēr ir nepieciešams tikties ar administrāciju, cilvēks var iepriekš piezvanīt un vienoties ar konkrēto darbinieku, lai noteiktā laikā viņš nokāpj lejā. Tā esam darījuši līdz šim, un, domāju, līdzīgu risinājumu radis arī Sabiedrības integrācijas birojs.» J.Vidžis uzsver, ka lifta izbūve ēkā būtu ārkārtīgi dārga un, ņemot vērā aizvien pieaugošās izmaksas, finansējumu lifta izbūvei JNĪP būtu sarežģīti atrast. Taču, ja tas patiešām būšot nepieciešams, kopā ar citām ēkā izvietotām organizācijām risinājums tikšot meklēts.
Savukārt K.Rūba, vērtējot situāciju kopumā, atzīst, ka ar katru dienu tā kļūstot aizvien labāka un pilsētā ir maz iestāžu vai uzņēmumu, kas invalīdu uzbrauktuvi būtu izbūvējuši tikai «ķeksīša pēc». «Protams, vienas dienas laikā nevar savest kārtībā jomu, kas gadu desmitiem atstāta novārtā, taču Jelgava patiesi kļūst cilvēkiem ratiņkrēslā pieejamāka. No lielajām iestādēm varu minēt vien Valsts ieņēmumu dienesta Jelgavas nodaļu Lielajā ielā, kas joprojām cilvēkiem ratiņkrēslā ir pilnīgi nepieejama – bez apkārtējo palīdzības savas darīšanas tur nokārtot nav iespējams,» tā K.Rūba.