Kā klājas citās pilsētās
20.03.2008.
Ja cilvēks izsver visus izdevumus un plāno dzīvi nākotnē, nepieciešamība atjaunot daudzdzīvokļu mājas ir pašsaprotama.
Ja cilvēks izsver visus izdevumus un plāno dzīvi nākotnē,
nepieciešamība atjaunot daudzdzīvokļu mājas ir
pašsaprotama.
Tā uzskata Valmieras domes Nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja Dzintra Stračinska. Šajā pilsētā ir visilgākā pieredze daudzdzīvokļu māju renovācijā. Kopš 1999. gada pašvaldība palīdzējusi veidot apsaimniekošanas sabiedrības, ja mājā bija privatizēta vairāk nekā puse dzīvokļu.
Lai uztvertu
kā savu īpašumu
«Dzīvokļu īpašnieku sapulcēs esam skaidrojuši, kā veidojama apsaimniekošanas sabiedrība, ieteikuši risinājumus, pozitīvā veidā piespiežot cilvēkus domāt par savu daudzdzīvokļu māju kā par savu īpašumu. Esam likuši saprast, ko iedzīvotāji zaudēs, ja par namu nerūpēsies,» klāsta Dz.Stračinska. Pašlaik 80 procentus māju apsaimnieko vai nu dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, vai SIA «Valmieras namsaimnieks». Mazākās mājās ir pārvaldnieks. Arī pārējās drīz būšot skaidra tālākā apsaimniekošana, jo iedzīvotāji redzot labos rezultātus.
Vienlaikus veicināta namu atjaunošana. Pašvaldība no privatizācijas fonda uz četriem gadiem izsniedza līdz 5000 latu bezprocentu kredītus māju uzlabošanai. Pirmie remonti saistīti ar jumtiem, ieejas durvīm un kāpņu telpām, sekojuši komunikāciju tīkli un siltināšana. Šiem mērķiem nauda pilsētas budžetā paredzēta joprojām, atkārtoti tiek apgrozīti aizdevumu fonda līdzekļi. Aizdevumus izmantojušas turpat 70 mājas, 30 namiem pirms tam veikts energoaudits.
Vietējā vara kontrolē piešķirtās naudas izlietojumu – Nekustamā īpašuma nodaļa pati rīko konkursus un naudu izmaksā tieši izvēlētajiem darbu veicējiem, kas garantē kvalitāti un kam var uzticēties. Pašvaldība joprojām reizi ceturksnī rīko apsaimniekotāju sanāksmes, lai iepazīstinātu ar jaunumiem, likumdošanu, labākajiem risinājumiem. Interese par tām esot liela – ik reizi piedaloties vismaz divas trešdaļas māju pārstāvju.
Pašlaik Valmierā pilnībā renovēts ducis piecstāvu māju. Bet dažādi siltināšanas pasākumi veikti 40 procentos daudzstāvu namu.
Apkures rēķini liek domāt
Cēsīs pilnībā renovētas deviņas, lielākoties trīsstāvu mājas. SIA «Cēsu dzīvokļu pārvalde» valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, kuru pilsētā uzskata par galveno siltināšanas dzinējspēku, līdzīgi kā SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» tehniskais direktors Uldis Lazdiņš uzsver, ka māju renovācijā svarīgs ir kaimiņa piemērs. Katrā mikrorajonā esot pa mājai, kas sāk. Kad tā izskatoties kā jauna, kad samazinājušies izdevumi par apkuri, kas ļauj kopējos izdevumus saglabāt agrākajā apjomā, kaimiņus pārņemot latviešu baltā skaudība. Tas esot piemērs, kam citi sekojot.
Pagājušajā rudenī pabeigta pirmās deviņstāvu mājas renovācija Daugavpilī. Tās nosiltināšana no pagraba līdz jumtam izmaksājusi 175 000 latu. Piekto daļu izdevumu segusi pašvaldība. Vidējā uz 15 gadiem ņemtā kredīta summa uz vienu dzīvokli ir 1500 latu. Mājā ir 72 dzīvokļi.
Domē namu raksturo kā koridoru tipa, kur ir daudz koplietošanas telpu, tāpēc ieguldījumu ziņā tas nav efektīvākais. Tomēr rezultāti esot pārliecinoši – līdzīgās nesiltinātās mājās rēķins par kvadrātmetra apkuri esot gandrīz divas reizes lielāks. Ekonomija no apkures iedzīvotājiem nosedzot kredīta izmaksas.
Domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Lāčplēsis atzīst, ka līdz šim pilsētnieku interese par siltināšanu bijusi minimāla. Šajā apkures sezonā Daugavpils kā pēdējā no lielajām pilsētām pārgāja uz siltuma apmaksu pēc skaitītājiem. Rēķini krasi palielinājušies un iedzīvotāji bijuši šokēti. «Tas cilvēkiem liks domāt, kā apkures izdevumus samazināt,» tā J.Lāčplēsis.
Pašvaldība izstrādājusi programmu līdzdalībai daudzdzīvokļu namu energoefektivitātē līdz 2010. gadam. Budžetā tai paredzēti 863 000 latu. Programmu veido trīs posmi. Vispirms jāveic mājas energoaudits, lai noteiktu siltuma zudumu vietas. Tad jāizstrādā tehniskais projekts, kam seko renovācija, kuras izdevumi atkarīgi no tā, vai izvēlēta pilna vai daļēja energoefektivitātes pasākumu veikšana.
No renovācijas izmaksām pašvaldība segs piekto daļu, bet ne vairāk kā 20 000 latu. Līgumi ar energoaudita veicējiem, projektētājiem, būvniekiem un kredīta ņemšana bankā ir māju apsaimniekotāja ziņā.
Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks, par mūsu pilsētas mājokļu attīstības programmu jautāts, norāda, ka tādu, ieguldot līdzekļus, var izstrādāt. Bet par tās esamību svarīgāka ir realizācija. Ja iecerēm pretī nav paredzēts finansējums, programmas lietderībai ir papīra vērtība.
Tā uzskata Valmieras domes Nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja Dzintra Stračinska. Šajā pilsētā ir visilgākā pieredze daudzdzīvokļu māju renovācijā. Kopš 1999. gada pašvaldība palīdzējusi veidot apsaimniekošanas sabiedrības, ja mājā bija privatizēta vairāk nekā puse dzīvokļu.
Lai uztvertu
kā savu īpašumu
«Dzīvokļu īpašnieku sapulcēs esam skaidrojuši, kā veidojama apsaimniekošanas sabiedrība, ieteikuši risinājumus, pozitīvā veidā piespiežot cilvēkus domāt par savu daudzdzīvokļu māju kā par savu īpašumu. Esam likuši saprast, ko iedzīvotāji zaudēs, ja par namu nerūpēsies,» klāsta Dz.Stračinska. Pašlaik 80 procentus māju apsaimnieko vai nu dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, vai SIA «Valmieras namsaimnieks». Mazākās mājās ir pārvaldnieks. Arī pārējās drīz būšot skaidra tālākā apsaimniekošana, jo iedzīvotāji redzot labos rezultātus.
Vienlaikus veicināta namu atjaunošana. Pašvaldība no privatizācijas fonda uz četriem gadiem izsniedza līdz 5000 latu bezprocentu kredītus māju uzlabošanai. Pirmie remonti saistīti ar jumtiem, ieejas durvīm un kāpņu telpām, sekojuši komunikāciju tīkli un siltināšana. Šiem mērķiem nauda pilsētas budžetā paredzēta joprojām, atkārtoti tiek apgrozīti aizdevumu fonda līdzekļi. Aizdevumus izmantojušas turpat 70 mājas, 30 namiem pirms tam veikts energoaudits.
Vietējā vara kontrolē piešķirtās naudas izlietojumu – Nekustamā īpašuma nodaļa pati rīko konkursus un naudu izmaksā tieši izvēlētajiem darbu veicējiem, kas garantē kvalitāti un kam var uzticēties. Pašvaldība joprojām reizi ceturksnī rīko apsaimniekotāju sanāksmes, lai iepazīstinātu ar jaunumiem, likumdošanu, labākajiem risinājumiem. Interese par tām esot liela – ik reizi piedaloties vismaz divas trešdaļas māju pārstāvju.
Pašlaik Valmierā pilnībā renovēts ducis piecstāvu māju. Bet dažādi siltināšanas pasākumi veikti 40 procentos daudzstāvu namu.
Apkures rēķini liek domāt
Cēsīs pilnībā renovētas deviņas, lielākoties trīsstāvu mājas. SIA «Cēsu dzīvokļu pārvalde» valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, kuru pilsētā uzskata par galveno siltināšanas dzinējspēku, līdzīgi kā SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» tehniskais direktors Uldis Lazdiņš uzsver, ka māju renovācijā svarīgs ir kaimiņa piemērs. Katrā mikrorajonā esot pa mājai, kas sāk. Kad tā izskatoties kā jauna, kad samazinājušies izdevumi par apkuri, kas ļauj kopējos izdevumus saglabāt agrākajā apjomā, kaimiņus pārņemot latviešu baltā skaudība. Tas esot piemērs, kam citi sekojot.
Pagājušajā rudenī pabeigta pirmās deviņstāvu mājas renovācija Daugavpilī. Tās nosiltināšana no pagraba līdz jumtam izmaksājusi 175 000 latu. Piekto daļu izdevumu segusi pašvaldība. Vidējā uz 15 gadiem ņemtā kredīta summa uz vienu dzīvokli ir 1500 latu. Mājā ir 72 dzīvokļi.
Domē namu raksturo kā koridoru tipa, kur ir daudz koplietošanas telpu, tāpēc ieguldījumu ziņā tas nav efektīvākais. Tomēr rezultāti esot pārliecinoši – līdzīgās nesiltinātās mājās rēķins par kvadrātmetra apkuri esot gandrīz divas reizes lielāks. Ekonomija no apkures iedzīvotājiem nosedzot kredīta izmaksas.
Domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Lāčplēsis atzīst, ka līdz šim pilsētnieku interese par siltināšanu bijusi minimāla. Šajā apkures sezonā Daugavpils kā pēdējā no lielajām pilsētām pārgāja uz siltuma apmaksu pēc skaitītājiem. Rēķini krasi palielinājušies un iedzīvotāji bijuši šokēti. «Tas cilvēkiem liks domāt, kā apkures izdevumus samazināt,» tā J.Lāčplēsis.
Pašvaldība izstrādājusi programmu līdzdalībai daudzdzīvokļu namu energoefektivitātē līdz 2010. gadam. Budžetā tai paredzēti 863 000 latu. Programmu veido trīs posmi. Vispirms jāveic mājas energoaudits, lai noteiktu siltuma zudumu vietas. Tad jāizstrādā tehniskais projekts, kam seko renovācija, kuras izdevumi atkarīgi no tā, vai izvēlēta pilna vai daļēja energoefektivitātes pasākumu veikšana.
No renovācijas izmaksām pašvaldība segs piekto daļu, bet ne vairāk kā 20 000 latu. Līgumi ar energoaudita veicējiem, projektētājiem, būvniekiem un kredīta ņemšana bankā ir māju apsaimniekotāja ziņā.
Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks, par mūsu pilsētas mājokļu attīstības programmu jautāts, norāda, ka tādu, ieguldot līdzekļus, var izstrādāt. Bet par tās esamību svarīgāka ir realizācija. Ja iecerēm pretī nav paredzēts finansējums, programmas lietderībai ir papīra vērtība.