Kanalizācijas saturu izgāž pilsētas lietusūdens sistēmā
Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās Vides pārvaldes Kontroles daļas Piesārņojuma kontroles sektora vadītāja Indra Vecpūle stāsta, ka par, iespējams, nelegālām asenizatora pakalpojuma sniedzēja darbībām sākotnēji informēja iedzīvotāji. Tika nofilmēts, kā no Palīdzības ielas kolektora izlaides saimnieciskās kanalizācijas saturs izplūst Driksā. «Viena no pilsētas lietusūdens kanalizācijas attīrīšanas iekārtām atrodas Palīdzības ielā aiz cietuma – tajā nonāk lietus notekūdeņi, kuri vēlāk tiek novadīti Driksā. Saņemot signālu par neattīrītu notekūdeņu nonākšanu upē, uzreiz apsekojām šo objektu un izlaides vietā konstatējām piesārņojuma pazīmes. Visdrīzāk tā bijusi asenizācijas auto cisternas satura noliešana pilsētas lietusūdens kanalizācijas tīklu akā. Savukārt nosēdumi un citas vizuāli novērojamās pazīmes pie kolektora izlaides vietas Driksā liecināja, ka šādam pārkāpumam, iespējams, jau ir bijušas vairākas epizodes,» vērtē I.Vecpūle, papildinot: lietusūdens attīrīšanas iekārtas, kurās, iespējams, veikta sadzīves notekūdeņu izliešana, Palīdzības ielā atrodas samērā nomaļā vietā, kurai viegli piekļūt ar lielgabarīta auto. Vienlaikus pārbaudes nolūkos notekūdeņu kolektora pārvaldniekam, kas ir pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība», uzdots sagatavot dokumentāciju par veiktajām kolektora apkopēm un tehnisko stāvokli.
Kā norāda «Pilsētsaimniecības» Apsaimniekošanas nodaļas vadītāja vietniece Žanna Barkovska, apkopes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Palīdzības ielā līdzīgi kā citās pilsētas vietās tiek veiktas regulāri. «Kolektorā ir izbūvēti sensori, kas reaģē uz smilšu sanesumiem, kā arī naftas vielām, tādēļ par šāda veida piesārņojumu vienmēr esam informēti. Gadījumā, ja saņemam signālu, nodrošinām apkopi biežāk. Piemēram, šogad tā veikta trīs reizes,» tā viņa. Ž.Barkovska gan uzsver: sensori nereaģē uz saimnieciskās kanalizācijas satura vielām, tādēļ šāda veida piesārņojumu operatīvi fiksēt nav iespējams. «Šobrīd lietusūdens kanalizāciju tīkla vietās Palīdzības ielā, kā arī Zemgales prospektā un Jāņa ielā pasūtīta kārtējā apkope un tīrīšanas darbi – to gaitā varēs konstatēt, no kurienes nācis piesārņojums,» skaidro Apsaimniekošanas nodaļas vadītāja vietniece. Viņa papildina, ka Palīdzības ielas kanalizācijas tīkli ir tikai gala punkts lietusūdens izvadīšanai Driksā – asenizācijas auto nolietais saturs varēja nonākt līdz šai vietai arī no akām Jāņa ielā vai Zemgales prospektā. Lai gan kolektoru rekonstrukcijas laikā 2014. gadā visi koplietošanas tīkli no kolektora tika atvienoti, tiks pārbaudīts arī tas, vai šajā laikā nav veikts kāds nelegāls pieslēgums.
Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālajā Vides pārvaldē norāda: ja saimnieciskās kanalizācijas satura novadīšana Driksā bijusi vienreizēja, būtiska ietekme uz vidi nav notikusi. Tomēr gadījumā, ja šādas epizodes ir bijušas vairākas, ūdens kvalitāte Driksā varētu pasliktināties, un, iespējams, šī iemesla dēļ jūnijā arī Veselības inspekcijas veiktās peldūdens kvalitātes pārbaudes Pasta salas peldvietā uzrādīja nelielu mikrobioloģisko piesārņojumu. «Šobrīd galvenais ir nodrošināt, lai šādi vides piesārņojumi vairs neatkārtojas,» tā viņa. Ž.Barkovska informē, ka sadarbībā ar Jelgavas Pašvaldības policiju šobrīd jau tiek pārbaudīti Palīdzības ielā un tās apkaimē esošo videokameru ieraksti. Tāpat tiek izskatīta iespēja pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Palīdzības ielā uzstādīt papildu novērošanas kameru.
Palīdzēt saukt pie atbildības negodprātīgo asenizācijas pakalpojumu sniedzēju aicināti arī iedzīvotāji – aculiecinieki, kuri laika posmā no 5. līdz 15. jūnijam redzējuši asenizācijas auto un fiksējuši tā iespējamās nelegālās darbības Palīdzības ielā, Jāņa ielā un Zemgales prospektā, lūgti atsaukties, rakstot pa e-pastu jelgava@jelgava.vvd.gov.lv vai zvanot pa tālruni 63023228. «Cilvēki arī turpmāk aicināti būt vērīgi un aizdomu gadījumā fotografēt, filmēt, kā arī, redzot asenizācijas transportlīdzekli, no kura cisternas saturs tiek novadīts kādā pilsētas akā, uzrunāt konkrēto personu, lai saņemtu paskaidrojumu par fiksētajām darbībām,» tā I.Vecpūle. Šāda saimnieciskās kanalizācijas satura izliešana pilsētas lietus notekūdeņu attīrīšanas vietās, no kurienes tās vēlāk nonāk Driksā, ne tikai piesārņo upi, bet arī prasa papildu līdzekļus no pašvaldības budžeta kolektora tīrīšanai.
Jāpiebilst, ka par vides piesārņošanu un piegružošanu fizikām personām var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 700 eiro ar iespēju konfiscēt specializēto transportlīdzekli, bet juridiskām personām – no 350 līdz 2900 eiro ar iespēju konfiscēt specializēto transportlīdzekli.
Foto: «Pilsētsaimniecība»