Katoļu katedrāles dārzā darbojas «Dzīvā Bētleme»
Kristus piedzimšanas svētki Jelgavas Romas katoļu katedrālē sākās ar dievkalpojumiem, savukārt, sekojot tiem, katedrāles dārzā ikvienam ir iespēja apskatīt «Dzīvo Bētlemi» ar kūtiņu un dzīvniekiem. Katedrāles apmeklētāji var sastapt lamu, alpaku, āzi un vairākas aitiņas. Kristus dzimšanas svētkus dievnama dārzā papildina Ziemassvētku dziesmas, kā arī ikviens var cienāties ar piparkūkām un karstu tēja.
«Mēs, protams, skaidri nezinām, vai īstajā Bētlemes kūtiņā bija tieši šādi vai citi dzīvnieki, tāpēc šī ir vairāk simboliska ainiņa. Gan mūsu, gan arī citās šāda veida «Dzīvajās Bētlemēs» galvenais mērķis ir parādīt, kādā nabadzībā pasaulē nāca Jēzus Kristus. Pēdējos gados svētki daudziem saistās ar skriešanu, stresu un dusmām, kas no tā izriet. Visi vēlas sirdsmieru, taču no tā daudzi tajā pašā laikā attālinās un vairāk domā par laicīgo. Ir svarīgi šajā laikā atrast sirdsmieru, dvēseles mieru, un šī ainiņa, kā arī dievkalpojumi ir kā atgādinājums tam,» skaidro Romas katoļu Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis.
Bētlemes ainiņa īpaši piesaistīja ģimeņu un bērnu uzmanību, daudzām ģimenēm to apmeklējot pēc Ziemassvētku rīta dievkalpojuma. «Bērniem ļoti interesē apskatīt Bētlemīti. Dzīvojam Jelgavā, tāpēc pilsētā dzīvnieki, kurus bērni pamatā redz ikdienā, ir suņi un kaķi. Šeit pie reizes bērni arī redz, kā izskatījās kūtiņā, kur dzima Jēzus. Viņi par šo stāstu zina, kopā lasām grāmatas un Bībeles stāstus. Nākam arī uz ikdienas dievkalpojumiem,» stāsta Liene. Arī Bētlemītes apmeklētāja Kristīne piekrīt, ka ainiņas apmeklējums ir labs veids, kā bērniem stāstīt par Ziemassvētku stāstu: «Nākam uz baznīcu gan ikdienā, gan svētkos un tradicionāli vienmēr apmeklējam Ziemassvētku dievkalpojumu. Dzīvojam ārpus Jelgavas, tāpēc bērni šādus dzīvniekus redz bieži, bet tāpat viņiem vienmēr ir prieks atnākt paraudzīties uz zvēriņiem šādos pasākumos. Šis ir atgādinājums tam, kā sākās Ziemassvētki.»
«Dzīvo Bētlemi» Jelgavas Romas katoļu katedrāles dārzā vēl var apmeklēt līdz pulksten 16.
Foto: «Jelgavas Vēstnesis»