Katrs bērns ir vērtība

No pagājušā gada septembra līdz šā gada septembrim Jelgavas domes Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisija ir izskatījusi 172 lietas par to, ka nepilngadīgie neievēro smēķēšanas ierobežojumus vai lietojuši alkoholu un citas apreibinošas vielas. Ikdienas darbā atbildīgie speciālisti bieži izjūt, ka vecākiem trūkst informācijas par to, kāda ir atbildīgo dienestu rīcība gadījumā, ja bērnam tiek konstatēts reibuma stāvoklis, un ko vecāks var darīt, lai līdz šādai situācijai nenonāktu. Nereti vecāki un arī pats jaunietis atbildīgo dienestu iesaisti uztver kā sodu, neaizdomājoties, ka alkohola lietošanai ir sekas, kuras slēpjot problēma var samilzt.

Problēmu nedrīkst slēpt

Visbiežāk šādos gadījumos vecāki vēlas situāciju noklusēt, cerot, ka tā neatkārtosies. Taču, kā uzsver Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, problēmu nedrīkst slēpt. «Katru gadu kādā no pilsētas izglītības iestādēm ir konstatēti gadījumi, kad audzēknis skolā atrodas reibuma stāvoklī, un rīcība šādā situācijā ir nepārprotama un skaidri noteikta: nekavējoties tiek informēti vecāki, izsaukta Pašvaldības policija un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Šādas rīcības mērķis ir tikai viens – saudzēt bērna veselību, jo ne pedagogs, ne skolas personāls nevar izvērtēt, kādas sekas apreibinošo vielu lietošana bērnam var radīt.»

Bērns vai jaunietis nekad nebūs gatavs atklāt, cik daudz un ko ir lietojis, tāpat arī katra organisma reakcija var būtiski atšķirties. Lai spilgti atklātu, kāpēc ir nepieciešama strikta un vienota dienestu darbība, speciālisti atklāj kādu gadījumu, proti, skolā ieradies apreibis jaunietis, kurš teicis, ka «tikai paostījis benzīnu»... Patiesībā izrādījās, ka jaunietis benzīnu bija iedzēris un guvis plašus mutes dobuma apdegumus. Tikai pateicoties tam, ka skolas personāls nekavējoties rīkojās un izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību, bērna dzīvība tika pasargāta.

Pārkāpējs nonāk Iekšlietu ministrijas reģistrā

Jelgavas Pašvaldības policijas Nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas grupas vecākā inspektore Daiga Antonova skaidro vēl kādu būtisku niansi, ko bieži vien nezina vecāki. «Katrā gadījumā, kad pašvaldības policisti bērnam konstatē reibuma stāvokli un uzsāk administratīvo lietvedību, informācija par bērnu tiek ievadīta Iekšlietu ministrijas Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā – to nosaka likums. Līdz ar to vecākiem un arī bērnam jārēķinās, ka viņa dati par pārkāpumu būs pieejami dažādām valsts iestādēm, un nav izslēgts, ka kādā dzīves situācijā tas var kļūt par šķērsli, piemēram, vēlmei ieņemt konkrētu amatu.»

Vienlaikus D.Antonova uzskata, ka ne tikai vecākiem, skolai un atbildīgajām institūcijām, bet arī sabiedrībai kopumā būtu jāmaina sava attieksme pret apreibinošu vielu lietošanu. «Sabiedrība ir diezgan lojāla pret alkohola lietošanu, arī pret to, ka alkoholu lieto jaunieši. Jelgavas Pašvaldības policija rīkoja reidu, kurā 15 gadu veca meitene uzrunāja garāmgājējus, lūdzot viņai nopirkt alkoholu, – trīs garāmgājēji atteica, bet ceturtais bija gatavs nopirkt. Un nebija pagājušas pat piecas minūtes kopš reida sākuma. Tas vien apliecina: kaut arī tirdzniecības vietas kļūst apzinīgākas, nepilngadīgajiem iegādāties alkoholu joprojām ir samērā viegli,» stāsta D.Antonova, piebilstot, ka ne vienmēr šie labvēļi zina, ka arī viņus var saukt pie administratīvās atbildības, kas paredz naudas sodu līdz 140 eiro.

Sākt var ar sarunu

Speciālisti ir pārliecināti: bieži vien vecāku neziņa, kā rīkoties gadījumā, ja paša bērns pamēģinājis ko aizliegtu, ir pamats tam, ka problēma netiek risināta. «Ja bērnam sāp zobs, vecāki viņu ved pie zobārsta, bet, ja bērns ir iedzēris, vecāki visbiežāk diemžēl nesaprot, ka jāmeklē palīdzība,» saka narkoloģe.

Izglītības pārvaldes vadītāja aicina vecākus šādos gadījumos atcerēties, ka katrā skolā ir sociālais pedagogs un skolas psihologs. «Vecākiem ir jāsaprot, ka viņi šajā situācijā nav vieni. Galvenais ir pēc iespējas agrāk sākt sarunu un kopā ar speciālistu meklēt problēmai risinājumu.»

L.Petermana atgādina pavisam nesenu vēsturi, kad ne vienam vien vecākam šķita nepieņemami kopā ar savu bērnu doties uz konsultāciju pie psihologa. «Šobrīd sabiedrības attieksme ir būtiski mainījusies un saruna ar skolas psihologu kļuvusi pašsaprotama gadījumos, kad jāatrisina kāda nestandarta situācija. Tāpēc man šķiet, ka sabiedrībai būtu laiks spert nākamo soli un arī sarunu ar narkologu uzskatīt par pašsaprotamu, ja bērns vai jaunietis pamēģinājis ko aizliegtu.»

Narkoloģe uzsver, ka sākumā tā var būt saruna ar speciālistu, iespējams, uz pirmo vizīti var ierasties tikai vecāki, lai vienkārši parunātos, saņemtu atbalstu. «Daudziem tas diemžēl vēl aizvien nešķiet pašsaprotami – manā praksē no 200 ambulatorajiem apmeklējumiem gadā tikai trīs gadījumos vecāki ierodas pie narkologa uz vizīti, kamēr problēma vēl nav samilzusi. Tie ir vecāki, kuri pamanījuši pārmaiņas bērna uzvedībā, jutuši, ka jaunietis kādu reizi ir ko lietojis. Es vienmēr esmu uzsvērusi, ka īstais laiks sarunai ar narkologu ir uzreiz pēc pirmās reizes, kad vecāki ir pieķēruši bērnu reibuma stāvoklī. Ikvienam pieaugušajam ir jāsaprot, ka bērns un alkohols nav savienojami jēdzieni. Uzlejiet kādu indīgu ķīmisku vielu tikko izdīgušam augam un pamatīgam kokam – augs, visticamāk, aizies bojā, bet lielajam kokam izmaiņas varam pat nepamanīt,» katru pieaugušo aizdomāties aicina narkoloģe.

Uz sarunu pie narkologa slimnīcā «Ģintermuiža» var pierakstīties pa tālruni 63012562. Būtiski, ka bērniem konsultācija pie narkologa ir bez maksas.

Pieaugušu bērnu nav

Kā uzsver R.Vectirāne, lai mēs nosargātu katru bērnu, ir nepieciešama visu pušu līdzdalība un līdzatbildība – ģimenes, sabiedrības, skolas, pašvaldības, valsts institūciju. «Ja pašvaldība spēj radīt instrumentus, kas var palīdzēt ģimenēm, tad ģimenēm ir jābūt gatavām šo piedāvājumu izmantot,» saka viņa. Diemžēl pašlaik izglītības iestādēs ir vērojama šāda tendence: jo vecāks kļūst bērns, jo mazāk jūtama ģimenes iesaiste bērna attīstībā. Lūzuma punkts iestājas jau 5.–7. klasē, kad vecāki arvien retāk ierodas skolā, interesējas par bērna gaitām, savukārt vidusskolas posmā liela daļa vecāku uzskata, ka bērns ir pieaudzis un pats ar visu lieliski tiek galā. Taču D.Antonova atgādina, ka ikviens bērns ir nepilngadīgs, līdz sasniedz 18 gadu vecumu, – tātad līdz tam brīdim par viņa rīcību un tās sekām atbild arī vecāki.

To labi apliecina arī pašvaldības īstenotais projekts «Kompleksu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana Jelgavas pilsētā»: nodarbībām topošajiem vecākiem pieprasījums pat pārsniedz piedāvājumu, tāpat Bēbīšu skolā vai Gudro vecāku skolā, kas ļauj izzināt pirmsskolas bērna attīstības posmus, taču skolas vecuma bērnu vecāki, lai apmeklētu speciālistu nodarbības, ir daudz kūtrāki.

«Ir sācies jauns mācību gads, tāpēc mācīties aicinu ne tikai bērnus, bet arī vecākus. Arī šogad Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā notiks bezmaksas nodarbības vecākiem – rosinu izmanot šo iespēju, papildināt zināšanas arī par sava pusaudža attīstību, lai vēl labāk izprastu, kā nezaudēt saikni ar viņu un palīdzēt tad, kad tas nepieciešams,» uzsver R.Vectirāne.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva