Ko par mani zina VID?

Daiga Laukšteina

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prioritāte ir panākt labprātīgu nodokļu nomaksu. Ja vien pašreizējo situāciju varētu atspoguļot dinamikā, shēma noteikti parādītu strauju augšupeju. Protams, var būt vēl labāk, jo VID amatpersonām vēl jo­projām nākas saskarties gan ar «pieredzējušiem uzņēmējiem» nakts patversmēs, gan ar bankā iesniegtām viltotām izziņām par ienākumu apmēru, gan citiem centieniem apiet likumu.


Cik jelgavnieki ir godprātīgi nodokļu maksātāji, saruna ar VID Zemgales reģionālās iestādes direktora vietas izpildītāju Pēteri Sējānu.
Vai, nosūtot melnās aploksnes, izdevies kaut nedaudz mainīt sabiedrības apziņu?
Tādas informācijas, kādu iespaidu atstāja tikai melnās aploksnes, mums nav. Taču daži cilvēki gan bija satraukušies, saņemot šo sūtījumu. Varbūt problēma bija adresātu atlasē pēc nejaušības principa, jo izbijušies pensionāri pat nāca uz nodaļu skaidroties. Tajā pašā laikā bija arī uzņēmēji, kuri atzina šo kampaņas elementu par modernu, kas liek aizdomāties. Taču varu teikt, ka visas VID aktivitātes – vēstules uzņēmējiem, pārbaudes būvobjektos, informācija ziņu portālos un citas – deva pozitīvu tendenci «aplokšņu algām» samazināties un vidējām algām, kā arī darba ņēmēju skaitam palielināties. Par to liecina statistika.
Pieminējāt reidus būvobjektos.
Tos VID organizē kopā ar robežsardzi, Valsts darba inspekciju un policiju. Bija pat tādi brīži, kad cilvēki, ieraugot tuvojamies valsts iestāžu automašīnas, atklāti bēga no būvobjektiem. Atsevišķos gadījumos bija jāpiebrauc maksimāli nemanāmi, lai nelegāli nodarbinātie kā skudras neskrietu kur kurais. Dažkārt tā arī notika. Īpaši jauno privātmāju rajonos. Piemēram, daži puišeļi, kas droši vien kādu atalgojumu uz rokas saņem, iemācījušies savu runājamo: «Līguma nav, esmu pieņemts uz pārbaudes laiku, saņemu minimālo algu.» Vai arī: «Esmu radinieks (kaimiņš, draugs), nejauši atnācis apraudzīt.» Pats darba drēbēs un noziedies, bet ej nu pierādi, ka tiešām strādā. Bet šie cilvēki nesaprot, ka viss ir kārtībā līdz vienam brīdim. Tiklīdz kaut kas notiek, nav nekādu sociālo garantiju. Pēc tam par savu darba devēju bieži vien ziņo bijušie darbinieki, taču vilciens jau aizgājis.
Vai paredzētās speciālas būvobjektos strādājošo apliecības atrisinās nelegālās nodarbinātības problēmas?
To vēl nav, bet efekts noteikti būs. Tas disciplinēs būvuzņēmējus un atvieglos darbu mums. Godīgam uzņēmējam problēmu nebija, nav un nebūs. Ja esi būvobjektā, tad šādam dokumentam jābūt, pretējā gadījumā konkrētajā vietā nav ko darīt. Neviens vairs nevarēs aizbildināties, ka uz būvobjektu atnācis ciemos. Dzīvosim, redzēsim, kā šīs apliecības darbosies. Nelegālā nodarbinātība ir viens no lielākajiem riskiem, kā rezultātā valstij netiek samaksāti nodokļi.
Skaidrs, ka būvniecībā itin bieži nākas konstatēt pārkāpumus. Kuras nozares vēl atrodas pastiprinātā VID redzeslokā?
Pakalpojumu sniegšana, tirdzniecība, kokapstrāde... Bet ir arī atsevišķi uzņēmumi, kas, piemēram, vairākus gadus strādā ar zaudējumiem. Attiecīgi reaģējam – vai tiešām mūsdienu apstākļos tas tā var būt.
Kā izvēlaties pārbaudāmos objektus?
VID rīcībā ir informācija par būvniecības objektiem, izsniegtajām būvatļaujām konkrētās VID iestādes administratīvajā teritorijā. Uzmanība tiek pievērsta tām personām, kuras savu vai pārvaldībā esošo nekustamo īpašumu – zemi – sadala vairākos apbūves gabalos. Tāpat notiek pārbaudes klātienē ar mērķi gūt informāciju par būvobjektiem.  Papildu tam VID ir arī citi ziņu avoti. Apkopojot un izanalizējot visu VID rīcībā esošo informāciju, pārbaudēm tiek izraudzīti tie objekti, kur pastāv risks, ka nodokļi netiek maksāti daļēji vai pilnā apmērā. Tā var būt tematiskā pārbaude vai nodokļu audits.
Zināms, notiek arī darbs nākotnei – ar skolu jaunatni.
Jā, VID Zemgales reģionālā iestāde jau vairāku gadu garumā aktīvi izglīto skolēnus nodokļu un muitas jautājumos. Te ietilpst lekciju cikls, praktiskas nodarbības, kādas nodaļas apmeklējums. Jau ilggadēja sadarbība iedibināta ar Jelgavas Spīdolas ģimnāziju, Jelgavas Valsts ģimnāziju, 4. vidusskolu, Jelgavas vakara (maiņu) vidusskolu. 
Bērni, uzzinājuši par nodokļu nomaksu, mājās ar vecākiem jaunumus pārrunā. Piemēram, pajautā: «Mammu, tēti, cik daudz no mūsu naudas aiziet nodokļos?» Pēc tā vien pieaugušie spiesti aizdomāties.
Kas ir šā brīža VID prioritātes?
Valstiski ļoti svarīgi panākt dokumentu iesūtīšanu elektroniski. Jau noteikts, ka tā būs jārīkojas visiem. Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāju skaits arī aug, taču nevarētu teikt, ka pietiekami. Mūsu uzdevums ir pārliecināt kā sirmu grāmatvedi, tā valsts amatpersonu, ka tas ir ērtāk un vieglāk.
Otrkārt, VID kā prioritāti ir noteicis labprātīgu nodokļu nomaksu. Tiem, kas maksā nodokļus, problēmas VID nesagādā. Gluži pretēji – teic paldies.
Godinot lielo nodokļu maksātājus?
Jā, jau desmit gadus iedibināta tradīcija godināt Zemgales reģiona lielākos un godprātīgākos uzņēmējus. Jelgavā ir vairāki stabili uzņēmumi, kuru godprātīgo nodokļu nomaksu jāuzteic gadu no gada, piemēram, «Flora», «Kulk», «Jelgavas Gaļas kombināts» un citi.  Sākotnēji rīkojām svinīgu pasākumu, uz kuru sabrauca lielākie un labākie uzņēmumi no visas Zemgales. Tajā parasti piedalījās VID ģenerāldirektors, finanšu ministrs. Bet pirms diviem gadiem godināt braucām pie katra nodokļu maksātāja atsevišķi, tādējādi apskatījām un iepazinām katru uzņēmumu. Allaž arī pajautājam, kā tad paši uzņēmēji vēlas saņemt mūsu atzinību. Tagad svaru kausi nosvērās uz viena kopēja pasākuma rīkošanas pusi. Uzņēmēji atkal vēlas cits citu satikt, dalīties pieredzē, pārrunāt aktualitātes.
Pērn vasarā spēkā stājās prasība, ka visiem kredīta ņēmējiem bankā obligāti jāiesniedz arī nodokļu administrācijas izziņa par legālajiem ienākumiem. Vai daudz tādu izziņu izsniegts Jelgavā?
Jelgavas nodaļā 2007. gadā izsniegtas 3043 izziņas, bet šogad – jau 607. Mūsu pilsētā ir vislielākais izziņu pieprasījumu un izsniegšanas skaits Zemgales reģionā. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka Jelgava ir līderis pēc nodaļā reģistrēto nodokļu maksātāju skaita, kā arī Rīgas tuvumā iedzīvotāji ir sociāli un ekonomiski aktīvāki, viņu ienākumi ir pietiekami, lai segtu kredīta ikmēneša maksājumus.
Sākumā daži pēc izziņas nāca intereses pēc. Proti, lai uzzinātu, ko par viņiem zina VID. Droši vien daudzi nav informēti, ka šodien tiem, kuri noslēguši elektroniskās deklarēšanas līgumus, ir pieejamas datu bāzes, kur katrs nodokļu maksātājs var piekļūt un visu informāciju par sevi (par citiem gan ne) iegūt, neejot uz VID. Izsniegt izziņas VID ir papildu darbs, taču haosu tas nerada.
Varbūt, izņemot fiksēto faktu par krāpšanu...
Jelgavas nodaļā tika konstatēti izziņu viltošanas gadījumi. Līdz šim tādi bijuši seši. Tās visas mēģinājuši iesniegt «Nordea» bankas klienti. Tieši kredītiestādes speciālisti šaubījās un vēlējās pārbaudīt izziņā uzrādītos datus. Kā izrādījās, dati VID Jelgavas nodaļas izsniegtajā un nodokļu maksātāja bankai iesniegtajā izziņā atšķīrās. Bankas taču zina vairumu savu klientu. Un pēkšņi vienam tik negaidīti lieli ienākumi! Bet, šķiet, pats nodokļu maksātājs nesaprot, cik nopietnās nepatikšanās iekūlies. Informāciju par krāpšanu esam nosūtījuši Ekonomikas policijai, Kriminālpolicijai. Tā ir amatpersonas paraksta un vispār dokumentu viltošana, par ko ierosināms kriminālprocess.
VID sastapies arī ar nakts patversmē dzīvojošu bezpajumtnieku atsaucību palīdzēt svešiniekam, par zināmu samaksu uzticot savus pases datus, tādējādi kļūstot par reģistrētām amatpersonām dažādos uzņēmumos, par kuru saimniecisko darbību, protams, pašiem nav ne jausmas. Vai Jelgavā arī konstatēti šādi krāpšanas gadījumi?
VID regulāri analizē informāciju par tādiem uzņēmumiem, kuru amatpersonas dzīvo pa­tversmēs un kuru īpašnieki neko nezina par uzņēmuma darbību. Arī šādas ziņas tiek izmantotas kontroles pasākumu veikšanai. Ir uzņēmumi, kuri kā darījumu partneri izmantojuši šādā veidā reģistrētu firmu.

Fakts. Cīņā ar aplokšņu algām pērn VID organizēja vērienīgu kampaņu «Ne viss ir zelts, kas aploksnē». Viens no tās pasākumiem bija pēc nejaušas izlases principa 100 000 Latvijas iedzīvotāju nosūtīt melnu aploksni ar informāciju atklātnē par zaudējumiem, kas rodas, saņemot algu «aploksnē». Sūtījums gan satrauca, gan lika aizdomāties. 

Fakts. Lai bankā saņemtu kredītu virs 100 minimālajām mēnešalgām, nepieciešama VID izziņa par nodokļu maksātāja ieņēmumiem. Bijuši vairāki gadījumi, kad bankas darbiniekiem radušās aizdomas par kredītņēmēja izziņas patiesumu. Par viltotu dokumentu liecina tas, ka bankās iesniegto izziņu saturs, tostarp norādītais personas ienākumu apmērs, neatbilst tiem datiem, ko izsniedzis VID, vai arī šādu izziņu persona VID nekad nav pieprasījusi un, pēc VID rīcībā esošās informācijas, personai nav algota darba, līdz ar to arī legālu ienākumu.

Fakts. Ja šaubīgi uzņēmumi nav atrodami to juridiskajās adresēs, VID mēģina sadzīt pēdas firmu amatpersonām pēc viņu deklarētās dzīvesvietas. Reizumis tā izrādās nakts patversme. 2006. gadā VID rīkotajā reidā kāds bezpajumtnieks Igors izrādījās pat 21 uzņēmuma amatpersona.