Kredīta nauda nav laimests loterijā. Tā jāatdod

Anna Afanasjeva

Kredītu kultūra pie mums ir veidošanās stadijā. Tā atkarīga ne vien no kredītņēmējiem, bet arī devējiem. Pašlaik finansētāji, sevišķi nebanku sektora pārstāvji, no vienas puses, klientus mudina naudu aizņemties saprātīgi, bet, no otras, – burtiski uzbrūk ar «vieglas» naudas piedāvājumiem.

Valdība pirms mēneša atzina, ka valstī darbojas daudz firmu, kas izsniedz kredītus un aktīvi reklamējas, taču tās neviens neuzrauga. Nav arī vienota reģistra, kurā būtu apkopota informācija par kredītņēmējiem. Šo kreditētāju vidū ir daži desmiti salīdzinoši lielu un ar bankām nesaistītu līzinga kompāniju un kredītu pakalpojumu sniedzēju. Tāpat darbojas vairāk nekā simts lombardu un dažādu finanšu starpnieku, kas iedzīvotājiem piedāvā kredītu preču un pakalpojumu iegādei, kredītu pret nekustamā īpašuma vai automašīnas ķīlu, kredītu pret galvojumu, naudas kredītu bez ķīlas un līdzīgus, turklāt daļai firmu raksturīga «puspelēka» darbība. Tāpēc plānots izstrādāt likumdošanas izmaiņas, kas ierobežotu šī sektora darbību.
No nebanku kreditētājiem lielākie uzņēmumi ir «AmCredit Latvija», Baltijas – Amerikas Uzņēmējdarbības fonda meitasuzņēmums, «GE Money Bank», «Inserviss Group», kas piedāvā kredītus preču un pakalpojumu iegādei, autolīzingu un naudas kredītu. Nozīmīgi tirgus spēlētāji ir arī preču un pakalpojumu kreditētāji «Elkor līzings» un «Nelss līzings», kā arī «Baltijas izaugsmes grupa» (BIG) un «Mateks Credit» – lielākoties tām visām ir filiāles vai klientu apkalpošanas centri arī Jelgavā. Atsevišķas firmas tīklu izvērsušas ar pasta filiāļu starpniecību. Tāpat pakalpojumus sniedz virkne citu firmu, kas sevi dēvē par aģentūrām vai fondiem. Šai jomai pievērsies arī ne viens vien ar nekustamajiem īpašumiem saistīts uzņēmums.
Tāpat tirgū netrūkst arī starpnieku, kas izmanto sadarbības iespējas ar bankām un faktiski tikai palīdz saņemt banku kredītresursus. Diezgan liels ir to firmu skaits, kas izsniedz neliela apjoma naudas aizdevumus ar vai bez ķīlas, bet precīzi dati par to, kā arī par lombardu skaitu nav pieejami. Grūti novērtēt iedzīvotāju kopējās saistības, jo dati ir tikai par komercbankām un ar bankām saistītajām līzinga kompānijām, savukārt par citiem kreditētājiem informācija ir virspusēja. Tiek lēsts, ka nebanku sektors veido 10 – 12 procentus no kopapjoma.

Pērkot putekļu sūcēju,
ieķīlā dzīvokli
Patēriņa kreditēšanā pieprasīta ir ne tikai sadzīves priekšmetu un pakalpojumu iegāde uz nomaksu, kurā procentu likme gadā (24 – 30 procenti) ir nedaudz lielāka kā banku maksājumu kartēm, kredītlīnijām vai overdraftiem (18 – 24 procenti), bet arī naudas kredīti, ko iespējams saņemt bez ķīlas. Finanšu kredītus izsniedzošajām kompānijām raksturīgi tos popularizēt ar vārdiem «viegli, ātri un bez formalitātēm». Nelielas summas iespējams saņemt pat stundas laikā un bez īpašām izziņām. Bet procentu likme šiem aizdevumiem ir visai iespaidīga – gadā vairāk nekā 40 procenti. Lielākiem finansētājiem tā tuvojas 40 procentiem, bet nelielajām firmām šo robežu krietni pārsniedz.
Raksta tapšanas laikā «Jelgavas Vēstnesis» dzirdēja par gadījumu, kad kādai pensionārei pēc 2000 latu vērtā «Kirby» putekļu sūcēja iegādes kā ķīla paņemta ne vien pati prece, bet ieķīlāts arī divistabu dzīvoklis. Tas atklājies, kad jelgavnieces mazmeita vecāsmātes mitekli gribējusi ieķīlāt kā papildu ķīlu mājas pirkšanai.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norāda, ka šajā gadījumā līgumsods ir neproporcionāli augsts. PTAC, izvērtējot līgumu, atzītu, ka līguma noteikumi ir netaisnīgi un tie automātiski nebūtu spēkā. «Arī tad, ja lieta nonāk tiesā, tā parasti ņem vērā mūsu atzinumus,» klāsta PTAC Sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece. Pirms preces iegādes būtu jāizvērtē tās nepieciešamība, kur nu vēl uz šādiem nosacījumiem. Viņa patērētājai iesaka ieskatīties centra mājas lapā internetā (www.ptac.gov.lv) par PTAC lēmumiem. Iespējams, PTAC jau ir pieņēmis lēmumu par konkrēto nebanku patēriņa kredītdevēju. Šādā gadījumā lēmums ir saistošs un klientes līguma noteikumi nav spēkā. Ja šāda lēmuma nav, patērētāja var vērsties PTAC. Tāpat pircēja 14 dienu laikā pēc līguma parakstīšanas no tā var atteikties.
Jautāta par raksturīgākajām problēmām, S.Biksiniece norāda uz netaisnīgiem līguma noteikumiem – neproporcionāli augstiem līgumsodiem, strīdu izskatīšanas risinājumiem tikai šķīrējtiesā, tāpat neproporcionāli sadalīta ir abu pušu atbildība un saistības. Šī gada piecos mēnešos PTAC saņēmis 36 sūdzības par iespējamiem patērētāju tiesību pārkāpumiem un netaisnīgiem līguma noteikumiem kreditēšanas līgumos. Ar katru gadu šiem skaitļiem ir tendence pieaugt, jo patērētāji kļūst zinošāki. «Pirms diviem gadiem pārsvarā vērtējām kreditēšanas līgumus pēc savas iniciatīvas, pašlaik sūdzības saņemam no iedzīvotājiem,» raksturo centra pārstāve.

No vienas puses – brīdina, no otras – kārdina
Saprātīgi domājot, šķiet – kāpēc cilvēki aizņemas tik «dārgu» naudu, kuras likme pārsniedz 50 procentus gadā, ja bankās patēriņa kredīta likme svārstās ap 15 procentiem, bet maksājumu kartēm – no 18 līdz 24 procentiem. Tomēr, izrādās, šādus pakalpojumus izmanto pietiekami daudzi un ir gatavi pārmaksāt pat 40 – 50 procentus par saņemtajiem finanšu resursiem. Piemēram, pēc «GE Money» informācijas, ātro naudas kredītu gada laikā izmantojuši vairāk nekā 70 tūkstoši iedzīvotāju.
Ikdiena liecina, ka firmas, kur aizdevumi ir «dārgāki» nekā bankās, lielākoties izvēlas cilvēki, kas bankās naudu nespēj saņemt. Finansētāji šādu nostāju gan noraida kā patiesībai neatbilstošu, uzsverot, ka cilvēkiem nozīmīgas ir ne tikai procentu likmes, bet arī serviss, kompānijas reputācija, klientu lojalitātes programma un citi faktori. Tāpat neesot pamata uzskatīt, ka nebanku sektorā kredītu kādam izsniegtu pārāk viegli.
Iegriežoties pie dažiem Jelgavas finanšu pakalpojumu sniedzējiem, var pārliecināties, ka par apmeklētāju trūkumu viņi sūdzēties nevar. Paši apmeklētāji par savu pieredzi stāsta atturīgi. Astrīdas ģimenei ir kredīts bankā, bet saņemt tajā palielinājumu oficiālais atalgojums neatļauj. Tā kā reālie ienākumi ļauj nosegt maksājumus, ģimene nolēmusi izvēlēties nebanku kreditētāju. Pirms tam ievākta paplašināta informācija. Sieviete atzīst, ka draugi un paziņas, kas stāstījuši par savu pieredzi, paužot, ka savulaik atsevišķās firmās, piemēram, «AmCredit» aizdevuma procenti bijuši visai pieņemami, pat līdzīgi bankām, bet tagad pat ilggadējiem klientiem tie būtiski pieauguši un vairs neesot izdevīgi. Cita draugu ģimene kādā firmā «uz ātro», bez apstākļu noskaidrošanas aizņēmusies 1300 latu. Četros gados atdot nācies 2800 latu. Šādu pārmaksu potenciālā kliente vērtē kā pārāk drakonisku. Toties šajā firmā pieverot acis uz klienta kredītvēsturi, ja vien tā neesot pavisam slikta. No pārliecināšanās nākas atturēties, jo iejušanās klienta ādā un savas kārtas gaidīšana rindā prasītu pārāk lielu laika patēriņu, telefoniski pieejams tikai vienotais informatīvais tālrunis. Arī kopumā ne viens vien pakalpojumu sniedzējs, piemēram, «GE Money Bank», «Inserviss Group» iesaka pārzvanīt vēlāk, jo jāapkalpo klienti, vai arī tālruņi netiek celti, vai darbojas faksa režīmā. Biežāk darbinieces iesaka nākt personīgi, līdzi ņemot pasi un arī 1000 latu kredītam sagādājot izziņu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par ienākumiem. Kredītsabiedrībā «Zemgale» arī mazas naudas summas izsniedz tikai pret nekustamā īpašuma ķīlu. Procentu likme mēnesī ir pieci procenti.
Kāda potenciālā kliente akcentē, ka pie mums procentu likmes patēriņa kredītiem ir lielākas nekā citās Eiropas valstīs, lai gan ienākumi ir ievērojami zemāki. Bet tāds ir pārejas ekonomikas valstu liktenis – tur, kur ir mazāka stabilitāte un augstāks risks, arī procenti ir lielāki.

Patērētāju kults –
kā dabūjam, tā notērējam
Reklāmas saukļi iemidzina klientu modrību, un tāpat kā «Kirby» gadījumā var izrādīties, ka par vienkārši pieejamiem kredītiem nākas dārgi maksāt. Turklāt, cīnoties par klientu, piedāvājumi kļūst aizvien viltīgāki.
Rīgas Biznesa skolas grāmatvedības un finanšu pasniedzēja Anete Pajuste domā, ka mūsu vidusmēra cilvēka zināšanas par finanšu jautājumiem (procentu likmēm, riskiem un līdzīgām lietām) ir minimālas un finansētāji uz tā rēķina pelna. Patēriņa attieksmi iedzīvotājos veicina arī aizturētais patēriņš – nabadzības gados ilgtermiņa sadzīves preces ir nolietojušās, kredīti dod iespēju tās atjaunot. Savukārt lielais kredītu piedāvājums un iespēja tikt pie naudas īsā laikā cilvēkam rada iluzoru priekšstatu par reālajām materiālajām iespējām. Viņš neņem vērā, ka aug un turpinās augt cenas pārtikai, degvielai, komunālajiem un citiem pakalpojumiem. Bet liela daļa darba devēju uz kopējā sadārdzinājuma rēķina nav ar mieru paaugstināt darba algas. Pastāvot pelēkajai ekonomikai, cilvēki ir gatavi strādāt, saņemot algu aploksnē. Kad jāņem aizdevums, bankas viņu ienākumus neņem vērā, tādējādi viņi nevar pierādīt, ka ir maksātspējīgi.
Iedzīvotājs aizņemas naudu no tā, no kura to var izdarīt. Sabiedrībā joprojām dominē patērētāju kults – līdzekļi pārsvarā tiek iztērēti uzreiz. Nostrādā psiholoģiskais klikšķis, ka «nauda ir», bet ātri aizmirstas, ka tā nav laimēta loterijā vai uzdāvināta. Tā ir jāatdod.
Arī pret kredītsaistībām ir dažāda attieksme. Ir cilvēki, kas vadās no acumirkļa rīcības, kam ir saistības vairākās kredītiestādēs un kas žonglē ar savu reputāciju, iegūstot vairākus ierakstus parādnieku datubāzēs. Tāpat ir cilvēki, kas vēlas pārspēt kaimiņus, draugus, paziņas... Pastāv svārstīgo patērētāju grupa: viņi žēlojas par augstām procentu likmēm un baidās no jebkādām kredītsaistībām. Ir arī tādi, kas kļūst par dažādu kredītdevēju kantoru upuriem, noslēdzot līgumus ar paaugstinātām procentu likmēm. Arī PTAC uzsver, ka patērētāji zināšanu trūkuma dēļ katastrofāli neizprot, kādus finanšu līgumus īsti paraksta. Tāpēc ikvienam, saskaroties ar šaubīgiem vai nesaprotamiem nosacījumiem, jākonsultējas ar juristu vai arī PTAC. Iespējams, patērētāju attieksmē izmaiņas gaidāmas pēc 30. jūnija, kad pilnībā būs apkopota informācija Latvijas Bankas Kredītu reģistrā, kas atklās katra iedzīvotāja kredītsaistību skaitu un apjomu.
Taču svarīgākais ir izvēlēties labāko, nevis visu, kas tiek piedāvāts.

Pirms naudas aizņemšanās
• Salīdziniet kredīta piedāvājumu dažādās finanšu iestādēs, pievēršot uzmanību gada procentu likmei (GPL) jeb sadārdzinājumam gadā, kurš obligāti jānorāda aizdevuma piedāvājumā un tiek veidots pēc vienādiem kritērijiem visās finanšu iestādēs. GPL iekļauj kredīta kopējās izmaksas, ieskaitot procentus un visas citas zināmās papildu maksas un komisijas, kas patērētājam jāmaksā par kredītu.
• Izpētiet abu pušu pienākumus un tiesības. Uzdodiet maksimāli daudz jautājumu kredītu speciālistam, lai izprastu visas neskaidrās līguma detaļas.
• Izvērtējiet savas finansiālās iespējas nākotnē – vai varēsit kredītu atmaksāt. Jo lielāks būs pirkuma atmaksas termiņš, jo lielāka būs kopējā aizdevuma pārmaksa.
• Ņemiet vērā GPL, kas uzrāda patieso cenu, kura tiek maksāta par aizdevuma lietošanu. Izvērtējiet arī dažādus piedāvājumus un akcijas, piemēram, «bezprocentu kredīts», kas patiesībā var nozīmēt to, ka, noformējot aizdevumu, procenti nav jāmaksā, bet nākas maksāt komisijas maksu vai citus maksājumus, kam arī jāpievērš uzmanība.
• Noskaidrojiet, kas notiks, ja neparedzamu apstākļu dēļ uz laiku nevarēsiet veikt regulāros maksājumus. Kāda būs aizdevēja rīcība un iespējamie risinājumi.
• Pārliecinieties, ka aizdevēja piedāvātais maksāšanas veids ir piemērots un neradīs neērtības.
• Parasti iespēja aizdevumu atmaksāt ātrāk nozīmē mazāku pārmaksu, tādēļ svarīgi pirms līguma slēgšanas uzzināt, kādas darbības veicamas, ja rodas iespēja ātrāk atmaksāt saņemto aizdevumu.
• Ņemiet vērā finanšu iestādes reputāciju – vai tā ir uzticama un stabila finanšu iestāde, vai arī šaubīgs uzņēmums.
• Izvērtējiet savas finansiālās iespējas: cik jūsu ienākumi ir regulāri un stabili; vai plānotie ikmēneša kredītmaksājumi nepārsniedz 30 – 40 procentus no ikmēneša ienākumiem.
Pēc biedrības «Naudas plānošanas centrs»
informācijas