Krievijas vēsturnieks pēc filmas «Padomju stāsts» noskatīšanās pauž vēlmi nogalināt tās režisoru un aizdedzināt Latvijas vēstniecību

06.06.2008.
Kremļa vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā interneta dienasgrāmatā jeb «blogā» atzinis, ka pēc divu trešdaļu dokumentālās filmas «The Soviet Story» jeb «Padomju stāsts» noskatīšanās viņam bijusi tikai viena vēlme: «nogalināt filmas režisoru un aizdedzināt Latvijas vēstniecību».

Kremļa vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā interneta dienasgrāmatā jeb «blogā» atzinis, ka pēc divu trešdaļu dokumentālās filmas «The Soviet Story» jeb «Padomju stāsts» noskatīšanās viņam bijusi tikai viena vēlme: «nogalināt filmas režisoru un aizdedzināt Latvijas vēstniecību».

 

A.Djukovs savā «blogā» interneta vietnē «www.livejournal.com» raksta, ka filmas saturs ir pilns ar meliem. Viņš uzskata, ka filmā melīgi tiek atspoguļoti ne tikai notikumi, bet melo arī vairums filmā runājošo cilvēku.

A.Djukovs atzīst, ka no tehnoloģiskā viedokļa filma ir uzņemta ļoti labi, taču tās saturs viņam nav pieņemams.

«Latvijas politiķi, kas kaut ko tādu demonstrē skolēniem, ir vienkārši pārdzērušies ar naidu pret Krieviju. Pat bailes iedomāties, kādu psiholoģisko traumu filmas noskatīšanās izraisīs bērnos,» savā «blogā» raksta A.Djukovs.

A.Djukovs ir viens no galvenajiem «Padomju stāsta» kritiķiem. Kremļa vēsturnieks Djukovs vēsturisko disputu sāka vēl pirms filmas pirmizrādes, nodēvējot tās autorus par neliešiem. Vēsturnieku aprindās A.Djukovs plašāk pazīstams ar to, ka viņš apšauba Ribentropa-Molotova pakta slepeno protokolu īstumu.

Jau ziņots, 17. maijā aptuveni 200 aktīvisti pulcējušies pie Latvijas vēstniecības Maskavā, lai vērstos pret režisora Edvīna Šnores filmu «The Soviet Story». Organizācija «Rossija Molodaja» norāda, ka filmā, kuru augstu novērtējis arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, «attēlotas sen atmaskotas falsifikācijas».

Galvenie «Padomju stāsta» pieturas punkti ir 1932. un 1933. gada mākslīgi izraisītais bads Ukrainā jeb «golodomors», poļu virsnieku noslepkavošana Katiņā 1940. gadā, SS un čekistu sadarbība, masu deportācijas Padomju Savienībā un medicīniskie eksperimenti, kas tika veikti ar gulaga sistēmā ieslodzītajiem.

Par to filmā runā unikāli arhīvos iegūti kadri, filmas veidotāju pieaicinātie gan krievu, gan rietumvalstu eksperti un arī padomju represijas pārdzīvojušie.

Filmu veidoja radošā apvienība «Labvakar», filmas autors un režisors ir Šnore, operators - Edgars Daugavvanags. Filma «Padomju stāsts» līdz 10. jūnijam skatāma kinoteātrī «Rīga».

 

www.leta.lv