Krīzes pazīmes pieņemas spēkā

Anna Afanasjeva

Kamēr valdība vēl runā par mīksto piezemēšanos, uzņēmēji un citi speciālisti teic, ka tik viegli cauri netiksim.

SIA «JLM grupa», kas ar «Sono» maiznīcas zīmi izplata produkciju, bija viens no pirmajiem uzņēmumiem valstī, kas iesniedza tiesiskās aizsardzības pieteikumu, lai saglabātu ražošanu un atrisinātu īslaicīgās finanšu problēmas. Kopš pagājušā gada beigām ražošanu pārtraucis un strādājošo skaitu trīs reizes samazinājis uzņēmums «Zemgales piens». Likvidējot veikalu «Nelss», bez darba palika 33 jelgavnieki. Vairāk nekā uz pusi (par 80 cilvēkiem) strādājošo skaitu samazināja SIA «Flora». Pēc sadarbības partnera, sērkociņu fabrikas, darbības pārtraukšanas un pirktspējas krišanās dēļ darba apjomi sarukuši Jelgavas tipogrāfijā. Ar grūtībām (pēc sūdzībām darba inspekcijā) algas izmaksā «Larelini». Kuluāros izskan runas par vairāku kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumu grūtībām. Tie ir daži ikdienas piemēri. Arī sarunas ar uzņēmējiem apliecina, ka piesauktā vieglā piezemēšanās varētu izvērsties citādāk, jo ražošanā parādās aizvien vairāk krīzes pazīmju. 

Laiks rādīs,
kā izdosies atgūties
Maizes ražošanas uzņēmuma grūtībām ir vairāki iemesli. Prognozes liecina, ka pagājušā gada bilances mīnusi būs mazāki nekā pirms gada, tomēr būs. Uzņēmuma valdes loceklis un Latvijas Maiznieku biedrības valdes loceklis Arvis Rove teic, ka tik smagu gadu savā praksē neatminas – tik liels izejvielu un citu izmaksu pieaugums, neskaitot pašreizējo degvielas cenu kāpumu, nav piedzīvots. Miltu cenas augušas par 50 – 70 procentiem, pārējām izejvielām par 15 – 25 procentiem. Savukārt maiznieka produkcijas cena vidēji cēlusies līdz 30 procentiem, līdzīgi kā konkurentiem. Šogad tendence saglabājas. Veidojas zināma parādnieku ķēde, jo brīvo līdzekļu uzņēmumiem paliek mazāk. Tāpēc darbs ar debitoriem prasa reizes trīs vairāk enerģijas nekā pirms diviem gadiem. Arī piegādātāji kļuvuši daudz aktīvāki. Tā kā uzņēmumam ir tiesiskās aizsardzības process, daudzi darījumi iespējami tikai ar priekšapmaksu.
Meklējot rezerves, «JLM grupa» analizē piegāžu biežumu veikaliem, iespējams, to darīs katru otro dienu. Tiek mainīts produkcijas sortiments, atsakoties no nerentabliem produktiem, lai gan no tā cieš tirgus. Arī maiznieki vairāk darbojas katrs par sevi. Rezultātā no radniecīgiem kaimiņvalstu uzņēmumiem mūsējie atpaliek par gadiem trim, iekšējā konkurence līdz šim nav ļāvusi pietiekami ātri attīstīties. Šis ne vienam vien maizes uzņēmumam varētu būt izšķirošs gads. Vairāki varētu pārtraukt darbību. «To pierāda «JLM grupa» rīcība. Šodien strādājam, rīt arī vēl strādāsim, bet, vai spēsim noturēties līdz gada beigām, kad degvielas cena būs ap 90 santīmiem, gāze daudz vairāk maksās, nevar pateikt,» spriež A.Rove. Iespējamas arī citas neparedzamas izmaiņas.
Viņš ir gandarīts, ka strādājošie situāciju uztver saprotoši. Būtiski, ka, piesakoties tiesiskajai aizsardzībai, parādījušies vairāki ārvalstu interesenti, kas gatavi mēģināt sadarboties, lai grūtībās nonākušais uzņēmums atgūtos. Laiks rādīs, kā tas izdosies. Bet nenoteiktība par to, kas būs pēc trim, sešiem mēnešiem, saglabājas. «Kā iespējams plānot budžetu, ja nezinām, cik pēc diviem mēnešiem maksās gāze. Nupat pieņēma lēmumu par minimālo algu. Agrāk, ienākoties jaunajai ražai, dzirnavnieki darīja zināmas miltu cenas līdz nākamajai ražai. Šogad tikai janvāra otrajā pusē noskaidrojās izejvielas cenas līdz rudenim. Kāda būs jaunās ražas miltu cena, nav zināms. Šī nenoteiktība dara savu, tāpēc jau pienu ved uz Doma laukumu,» lēš A.Rove.
Lai gan visiem zināmo «Dobeles dzirnavnieku» vairs nevarēs saukt par vienu no nedaudzajiem Latvijas kapitāla uzņēmumiem, A.Rove apvienošanos ar igauņiem vērtē pozitīvi: «Malači! Meklē papildu iespējas iziešanai uz ārvalstīm, meklē izeju, kā būt konkurētspējīgam globālākā tirgū.»

Nav zināms,
vai atjaunos ražošanu
«Zemgales piena» valdes loceklis Raimonds Golgāns neņemas prognozēt, vai un kad uzņēmums atjaunos piena pārstrādi. Tuvākajā laikā tas nenotiks. Viņš piekrīt viedoklim, ka valstī praktiski nav bijis pārdomātas ekonomiskās politikas. Pie mums viss ir pārāk sadrumstalots, piena pārstrādē nav neviena koncerna, kas turētos pretī kaimiņvalsts lieluzņēmumiem.
Lai «uzaudzētu muskuļus», Rīgas, Valmieras un Preiļu uzņēmumiem vajadzēja apvienoties. Rīgas Piena kombināts dienā pieņem līdz 400 tonnām izejvielas, bet vairāki Lietuvas uzņēmumi – 1500 – 2000 tonnu. «Liels uzņēmums var manevrēt arī grūtākos laikos, mēs neesam konkurētspējīgi,» atzīst uzņēmuma vadītājs, piebilstot, ka «Zemgales piens» ne reizi vien nācis klajā ar sadarbības iniciatīvu, lai optimizētu izmaksas, bet nevienam to nevajadzēja. Tagad vienīgais, uz ko var ietaupīt, izrādās zemnieki. Lai gan viņi nav nekāds «Ķīnas mūris» un ir atvērti sarunām, no pārējo puses viņiem trūkst izskaidrojošas informācijas.
Situāciju nozarē ietekmē arī tirgotāji. Pie mums nav neviena nopietna vietējā lielveikalu tīkla. «Elvi» sevi par tādu dēvē, bet arī tajā ir liels importa īpatsvars.
Taču akmeņu mētāšana citu dārziņā nelīdzēs. Protams, ne visā vainojama valdība. «Kad viss gāja uz «urrā!», neviens valdību nepiesauca, kā tas ir tagad,» teic R.Golgāns. Ņemot vērā netīrās spēles, kas visam pa vidu ik pa laikam notiek, to, ka ne ražotāji, ne tirgotāji nerunā visu līdz galam, nozares pārstāvji neko spožu negaidot.
«Zemgales piens» pašlaik darbu dod 28 cilvēkiem, kas iesaistīti piena iepirkšanā, savākšanā un piegādē citiem uzņēmumiem. Savākšanas loki varētu paplašināties, bet atsākt pārstrādi uzņēmums ekonomisku apsvērumu dēļ nav gatavs.

Uzņēmējdarbības aktivitāte
• Šī gada četros mēnešos valstī reģistrētas 4739 jaunas komercsabiedrības, kas ir par 8% mazāk nekā pērn šajā laikā.
• Visos rajonos četrarpus mēnešu laikā reģistrēts vairāk uzņēmumu nekā likvidēto. Aktīvo komercsabiedrību skaits Jelgavā palielinājies par 199.
• Šā gada pirmajos četros mēnešos reģistrēto maksātnespējas lietu skaits palielinājies par 14,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu. Šo lietu daudzuma pieaugums vairāk saistāms ar iepriekšējos gados neatrisinātajām problēmām uzņēmumu reģistrācijā.
• Pēc kredītinformācijas un parādu iekasēšanas firmas «Verband der Vereine Creditreform» pētījuma, pērn Latvijā bijis visstraujākais maksātnespējīgo uzņēmumu skaita pieaugums starp jaunajām ES valstīm. Maksātnespējīgo uzņēmumu apjoms palielinājās par 8,3% līdz 1272 vienībām. Arī šogad Latvija varētu būt līderos pēc maksātnespējas rādītāja, jo ekonomiskās izaugsmes tempu krituma ietekmē varētu pieaugt maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, īpaši būvniecības un nekustamā īpašuma jomā.
Pēc SIA «Lursoft» statistikas