Latvija var rēķināties ar ES atbalstu energodrošības ziņā
Latvijai ir svarīgi energodrošības jautājumi un tā var rēķināties ar ES atbalstu energodrošības ziņā, šodien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Barrozu teica, ka ar prieku esot uzņēmis ziņu, ka Latvija "lielā mērā" atbalsta EK sagatavoto enerģētikas un klimata pārmaiņu paketi, taču saprot Latvijas īpašo ģeogrāfisko situāciju un nepieciešamību stiprināt enerģētisko saikni ar citām ES dalībvalstīm.
Godmanis preses brīfingā norādīja, ka enerģētikas jautājumos Latvijai ar EK domstarpību nav trīs jautājumos - par "zaļo" energoresursu palielināšanu enerģētikas bilancē, par savstarpējo enerģētikas tīklu savietojamību ES iekšienē, kā arī par ES enerģētikas tirgus liberalizāciju.
Barrozu norādīja, ka EK priekšlikumi ES enerģētikas tirgum ir visambiciozākais veids, kā sakārtot bloka enerģētikas tirgu, taču pašlaik EK diskutē ar ES dalībvalstīm, lai atrastu labāko risinājumu. EK prezidents pauda pārliecību, ka kompromiss tiks atrasts.
Tikšanās laikā, kuru Barrozu nodēvēja par "lielisku un auglīgu viedokļu apmaiņu", pārrunātas arī Latvijas attiecības ar Krieviju. Godmanis sacīja, ka informējis EK prezidentu par Latvijas nostāju attiecībā uz Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Latvijas nostāju par Krievijas dzelzceļa tarifu politiku.
Pušu starpā pārrunātas arī garās kravas automašīnu rindas uz Latvijas un Krievijas robežas. EK prezidents apliecināja, ka ir informēts par šo problēmu un pārrunājis to arī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Barrozu teica, ka ES ir gatava piešķirt finansiālus līdzekļus Latvijas un Krievijas infrastruktūras tuvināšanai.
Barrozu uzsvēra, ka ES, tāpat kā Latvija, ir ieinteresēta konstruktīvās attiecībās ar Krieviju.