Lieldienu kaujām – baltas, brūnas vai bioloģiskās olas
20.03.2008.
Lieldienu priekšvakarā popularitātes ziņā olas neapsteigs neviens cits pārtikas produkts. Tad nu, šķiet, īstais laiks paraudzīties uz olu cenu veikalu plauktos, kā arī noskaidrot dažus faktus par olām.
Daiga Laukšteina
Lieldienu priekšvakarā popularitātes ziņā olas neapsteigs neviens cits pārtikas produkts. Tad nu, šķiet, īstais laiks paraudzīties uz olu cenu veikalu plauktos, kā arī noskaidrot dažus faktus par olām.
Kad inflācija sit pa kabatu, pret lieliem un maziem pirkumiem gribas attiekties ar zināmu piesardzību, kā arī būt informētam, kāpēc, piemēram, pārtikas produktu cenas kāpj un kāpj. Šoreiz – par olām.
Par ražošanas izmaksām runāt nevēlas
Lai izsekotu, kā veidojas viena tradicionālā desmit vistu olu iepakojuma cena, būtu nepieciešami ražošanas pašizmaksas rādītāji. Taču Baltijas valstīs lielākā olu ražošanas uzņēmuma akciju sabiedrības «Balticovo» valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs informē: «Ražošanas izmaksas šobrīd ir tik svārstīgas, ka runāt par tām būtu nekorekti.»
Zināms vien tas, ka olu iepakojuma cena dažādos mūsu pilsētas veikalos svārstās no 0,77 līdz 1,06 latiem. Savukārt «Maksima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš stāsta, ka vidējais uzcenojums produktiem «Maxima» veikalos ir 21 procents. Bet katram atsevišķam produktam tas var atšķirties, jo uzcenojumi tiek piemēroti arī atbilstoši tirgus situācijai – tā, lai pircējam būtu izdevīgāk iepirkties tieši konkrētajos veikalos. Uzcenojuma procents katram atsevišķajam produktam, piemēram, olām gan ir veikala komercinformācija.
«Maksima Latvija» pārstāvis arī pastāsta, ka no minētā 21 procenta uzcenojuma lauvas tiesa jeb ap deviņiem procentiem aiziet pārdevēju un pārējo kopā 6500 uzņēmuma darbinieku algām, ap trim procentiem – veikalu telpu un zemes nomai. «No atlikušajiem deviņiem procentiem mūsu tīrā peļņa ir 2,5 procenti, bet pārējais tiek sadalīts apmēram vienādās daļās loģistikai, reklāmai, apkurei, elektrībai un tā tālāk,» skaidro I.Andiņš.
Olu sadārdzinājums
pakārtots graudu cenām
Olu cenas jūtami palielinājās 2007. gada rudenī. I.Andiņš norāda, ka par sadārdzinājuma iemesliem jājautā ražotājiem, taču «Balticovo» informējis, ka viens no tiem ir graudu cenu kāpums gan Latvijā, gan visā pasaulē.
«Cerējām, ka nevajadzēs palielināt olu cenu, tomēr straujais energoresursu, putnu barības un darbaspēka izmaksu kāpums ietekmējis mūsu peļņas rādītājus,» norāda a/s «Balticovo» valdes priekšsēdētājs. Viņš arī vērtē, ka peļņas samazinājums ir dramatisks. Lai arī uzņēmuma ražošanas apjomi palielinājušies par 29,5 procentiem (2007. gadā tika saražots par 83 miljoniem olu vairāk nekā 2006. gadā), kā arī ievērojami – par 42 procentiem – pieaudzis apgrozījums (12 miljoni latu 2006. gadā pret 17 miljoniem latu pērn), no kuriem 29,5 procenti lēšami uz ražošanas apjoma pieauguma un tikai 12,5 procenti – uz produktu cenu pieauguma rēķina, uzņēmuma rentabilitāte ir tikai viens procents. «Ceru, ka mūsu valdība izmantos visus iespējamos instrumentus, lai palielinātu Latvijas uzņēmumu eksportspēju. ES konkurences apstākļos Latvijas uzņēmumiem tas ir izdzīvošanas jautājums,» uzsver A.Veinbergs.
Jelgavā ekoproduktus
izpērk lēni
Ja Lieldienu rītā galdā gribas celt nudien īpašas oliņas, kas ražotas ar bioloģiskām metodēm un dēvējamas par ekoproduktu, tad pēc tādām vajadzēs mērot ceļu uz Rīgu. Dobeles rajona Bikstu pagasta zemnieku saimniecības «Laugaļi» īpašniece Mērija Vilūna nodarbojas ar putnkopību un ir bioloģiskās lauksaimniecības piekritēja. Viņas produkciju Jelgavā nevar iegādāties, jo veikali, aizbildinoties ar pārāk mazo pieprasījumu un lēno noietu, «Laugaļu» olas tirgot atteikuši. Toties Rīgā tās var nobaudīt Mārtiņa Rītiņa «Vincentā», kā arī iegādāties ekoveikalos. Šajās tirgotavās savu preci piedāvā Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedri.
M.Vilūnas vistu desmit ekoolu iepakojums maksā 2,30 latus. Arī te jārēķinās ar veikala uzcenojumu – 53 santīmi –, jo saimniece atklāj, ka savu produkciju piegādā par 15 santīmiem gabalā (viena ola) plus PVN. Tāda cena noteikta, lai uzņēmums varētu strādāt rentabli. Tiesa, ar peļņas daļu pietiek vien kredītu segšanai. Attīstībai daudz nepaliek. Par putuplasta iepakojuma kārbu jāatdod četrus santīmus, speciālu uzlīmju izmaksas vienam iepakojumam ir 30 santīmi, vēl visu sadārdzina transporta izdevumi. «Diemžēl bioloģiskajām putnkopības saimniecībām šobrīd no valsts nav itin nekāda atbalsta. Lai savilktu kopā galus, vistu ganāmpulku varam atjaunot tikai ik pēc kādiem četriem gadiem, bet derētu biežāk, jo vecam ganāmpulkam olas ir sīkākas. Gribētos arī kādas jaunas šķirnes, bet laiks rādīs,» spriež M.Vilūna. Viņa saimniecības dējējvistu skaitu un to dējību vēlas paturēt noslēpumā.
Lieldienu priekšvakarā popularitātes ziņā olas neapsteigs neviens cits pārtikas produkts. Tad nu, šķiet, īstais laiks paraudzīties uz olu cenu veikalu plauktos, kā arī noskaidrot dažus faktus par olām.
Kad inflācija sit pa kabatu, pret lieliem un maziem pirkumiem gribas attiekties ar zināmu piesardzību, kā arī būt informētam, kāpēc, piemēram, pārtikas produktu cenas kāpj un kāpj. Šoreiz – par olām.
Par ražošanas izmaksām runāt nevēlas
Lai izsekotu, kā veidojas viena tradicionālā desmit vistu olu iepakojuma cena, būtu nepieciešami ražošanas pašizmaksas rādītāji. Taču Baltijas valstīs lielākā olu ražošanas uzņēmuma akciju sabiedrības «Balticovo» valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs informē: «Ražošanas izmaksas šobrīd ir tik svārstīgas, ka runāt par tām būtu nekorekti.»
Zināms vien tas, ka olu iepakojuma cena dažādos mūsu pilsētas veikalos svārstās no 0,77 līdz 1,06 latiem. Savukārt «Maksima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš stāsta, ka vidējais uzcenojums produktiem «Maxima» veikalos ir 21 procents. Bet katram atsevišķam produktam tas var atšķirties, jo uzcenojumi tiek piemēroti arī atbilstoši tirgus situācijai – tā, lai pircējam būtu izdevīgāk iepirkties tieši konkrētajos veikalos. Uzcenojuma procents katram atsevišķajam produktam, piemēram, olām gan ir veikala komercinformācija.
«Maksima Latvija» pārstāvis arī pastāsta, ka no minētā 21 procenta uzcenojuma lauvas tiesa jeb ap deviņiem procentiem aiziet pārdevēju un pārējo kopā 6500 uzņēmuma darbinieku algām, ap trim procentiem – veikalu telpu un zemes nomai. «No atlikušajiem deviņiem procentiem mūsu tīrā peļņa ir 2,5 procenti, bet pārējais tiek sadalīts apmēram vienādās daļās loģistikai, reklāmai, apkurei, elektrībai un tā tālāk,» skaidro I.Andiņš.
Olu sadārdzinājums
pakārtots graudu cenām
Olu cenas jūtami palielinājās 2007. gada rudenī. I.Andiņš norāda, ka par sadārdzinājuma iemesliem jājautā ražotājiem, taču «Balticovo» informējis, ka viens no tiem ir graudu cenu kāpums gan Latvijā, gan visā pasaulē.
«Cerējām, ka nevajadzēs palielināt olu cenu, tomēr straujais energoresursu, putnu barības un darbaspēka izmaksu kāpums ietekmējis mūsu peļņas rādītājus,» norāda a/s «Balticovo» valdes priekšsēdētājs. Viņš arī vērtē, ka peļņas samazinājums ir dramatisks. Lai arī uzņēmuma ražošanas apjomi palielinājušies par 29,5 procentiem (2007. gadā tika saražots par 83 miljoniem olu vairāk nekā 2006. gadā), kā arī ievērojami – par 42 procentiem – pieaudzis apgrozījums (12 miljoni latu 2006. gadā pret 17 miljoniem latu pērn), no kuriem 29,5 procenti lēšami uz ražošanas apjoma pieauguma un tikai 12,5 procenti – uz produktu cenu pieauguma rēķina, uzņēmuma rentabilitāte ir tikai viens procents. «Ceru, ka mūsu valdība izmantos visus iespējamos instrumentus, lai palielinātu Latvijas uzņēmumu eksportspēju. ES konkurences apstākļos Latvijas uzņēmumiem tas ir izdzīvošanas jautājums,» uzsver A.Veinbergs.
Jelgavā ekoproduktus
izpērk lēni
Ja Lieldienu rītā galdā gribas celt nudien īpašas oliņas, kas ražotas ar bioloģiskām metodēm un dēvējamas par ekoproduktu, tad pēc tādām vajadzēs mērot ceļu uz Rīgu. Dobeles rajona Bikstu pagasta zemnieku saimniecības «Laugaļi» īpašniece Mērija Vilūna nodarbojas ar putnkopību un ir bioloģiskās lauksaimniecības piekritēja. Viņas produkciju Jelgavā nevar iegādāties, jo veikali, aizbildinoties ar pārāk mazo pieprasījumu un lēno noietu, «Laugaļu» olas tirgot atteikuši. Toties Rīgā tās var nobaudīt Mārtiņa Rītiņa «Vincentā», kā arī iegādāties ekoveikalos. Šajās tirgotavās savu preci piedāvā Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedri.
M.Vilūnas vistu desmit ekoolu iepakojums maksā 2,30 latus. Arī te jārēķinās ar veikala uzcenojumu – 53 santīmi –, jo saimniece atklāj, ka savu produkciju piegādā par 15 santīmiem gabalā (viena ola) plus PVN. Tāda cena noteikta, lai uzņēmums varētu strādāt rentabli. Tiesa, ar peļņas daļu pietiek vien kredītu segšanai. Attīstībai daudz nepaliek. Par putuplasta iepakojuma kārbu jāatdod četrus santīmus, speciālu uzlīmju izmaksas vienam iepakojumam ir 30 santīmi, vēl visu sadārdzina transporta izdevumi. «Diemžēl bioloģiskajām putnkopības saimniecībām šobrīd no valsts nav itin nekāda atbalsta. Lai savilktu kopā galus, vistu ganāmpulku varam atjaunot tikai ik pēc kādiem četriem gadiem, bet derētu biežāk, jo vecam ganāmpulkam olas ir sīkākas. Gribētos arī kādas jaunas šķirnes, bet laiks rādīs,» spriež M.Vilūna. Viņa saimniecības dējējvistu skaitu un to dējību vēlas paturēt noslēpumā.