Loms mājās – drazas upē

«Nesaprotu, kāpēc mēs maksājam par makšķerēšanas karti, ja piedrazotos upes krastus neviens netīra?», «Mēs, nē – to tie blakus sēdētāji te atstāja!», «Piedalīties talkā? Varētu jau, bet skaidrs, ka citi par to tikai ņirgātos!» – tādus un līdzīgus komentārus nākas dzirdēt no Svētes krastā sēdošajiem makšķerniekiem, kuriem šķiet, ka atkritumus aiz viņiem būtu jāsavāc pašvaldībai. Pirmajās pavasara siltajās dienās Svētes upe kļuvusi ne vien par labu makšķerēšanas vietu, bet, šķiet, daudzi šurp brauc vairāk «atpūtas» pēc – neskaitāmas alkohola pudeles, čipšu pakas, maisiņi, papīri un citi atkritumi biezā slānī krājas upes malā. Sašutis par šādu rīcību laikraksta uzmanību makšķernieku nolaidībai pievērsa kāds lasītājs. Sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» neviens no sastaptajiem makšķerniekiem gan nebija gatavs atklāt, ka arī viņam gadās «aizmirst» upes malā līdzpaņemtos un izlietotos pārtikas produktu iepakojumus, visu nosodījumu vēršot pret blakussēdētāju. Neviens arī īsti nebija gatavs piedalīties talkā, lai pašu atstātos atkritumus savāktu, nenoliedzot gan, ka skats uz piemēsloto krastu ir atbaidošs. Tā vien šķiet – šis ir kārtējais apstiprinājums tam, ka cilvēki ir gatavi prasīt atbildību no citiem, bet par savas rīcības sekām nedomā. Jau nākamnedēļ pilsētā sāksies Spodrības mēnesis, taču Svētes krasts talku sarakstā nav, jo šī teritorija ir jau ārpus Jelgavas robežas un atrodas Līvbērzes pagastā. Lasītājs gan rosina, ka, neraugoties uz formalitāti, varbūt daudzie jelgavnieki, kas savus lomus pieraduši ķert Svētes upē, varētu uzņemties atbildību arī par piemēsloto vidi un kopīgā talkā sakopt upes malu.

Foto: Ivars Veiliņš