Mācās rīkoties naftas noplūdes gadījumā
31.01.2008.
Pulksten 10.20 ugunsdzēsēji Lietuvā saņem informāciju, ka Svētes upē Žagarē redzama naftas produktu noplūde. Pēc pusotras stundas piesārņojums varētu sasniegt Latvijas robežu. Kā rīkoties? To soli pa solim izplānoja Jelgavas un Šauļu atbildīgo dienestu pārstāvji speciāli organizētās krīzes vadības simulācijas apmācībās.
Daiga Laukšteina
Pulksten 10.20 ugunsdzēsēji Lietuvā saņem informāciju, ka Svētes upē Žagarē redzama naftas produktu noplūde. Pēc pusotras stundas piesārņojums varētu sasniegt Latvijas robežu. Kā rīkoties? To soli pa solim izplānoja Jelgavas un Šauļu atbildīgo dienestu pārstāvji speciāli organizētās krīzes vadības simulācijas apmācībās.
Sākotnēji praktisko mācību uzdevumu jeb ziņas par naftas produktu noplūdi saņēma tikai Lietuvas puse, kas par tālāko rīcību sprieda atsevišķā telpā. Pēc operatīvas savu dienestu informēšanas pulksten 10.37 ziņojums tika nosūtīts kolēģiem kaimiņvalstī. Tā mācību uzdevuma risināšanā tika iesaistīta arī Latvijas puse. Atbildīgās personas lomu bija uzņēmies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis. Vispirms tika lemts piesaistīt dobelniekus. Diemžēl kaimiņu pilsētas kolēģu rīcībā bonu nav, kā arī ar vienu gumijas laivu bez motora nebūtu līdzēts. «Mūsu rīcībā ir 30 metru garas vienreizlietojamās bonas. Līdz ar to dodu uzdevumu sagatavot divas ekipāžas – vienu ar bonām, bet otru ar glābšanas inventāru darbam uz ūdens. Mūsu auto izbrauc pulksten 10.51, tātad ap pusdivpadsmitiem varētu būt Augstkalnē,» informē A.Feldmanis. Vēlāk lietuvieši ziņo, ka noplūdušas desmit tonnas naftas produktu. «Rodas aizdomas, ka ar mūsu spēkiem netiksim galā. Zinu, ka Bauskā atrodas Materiālo rezervju noliktava, lūdzu izmantot tajā esošās kopumā 200 metrus garās bonas,» tālāko rīcību komentē A.Feldmanis. Tajā pašā laikā tiek apzvanītas tuvējās zemnieku saimniecības, vai tās var palīdzēt ar ķīpām.
Pēc simulācijas spēles iesaistītās puses diskutēja par savām spējām jau reāli tikt galā ar šādu piesārņojumu, kā arī fiksēja trūkumus, ko nepieciešams uzlabot, lai darbu nākotnē veidotu vēl operatīvāku.
Šīs praktiskās situācijas izspēle reālā laikā, izmantojot rācijas, bija noslēdzošais bloks INTERREG IIIA projekta «Pārrobežu sadarbības iniciatīva risku vadības sistēmas veidošanai Lietuvas un Latvijas kaimiņu reģionos» gaitā. Pērn decembrī un šogad janvārī kā mūsu, tā kaimiņvalstī notika arī teorētisku mācību kurss. Projekta izmaksas sasniedza 33 437 eiro, ko 75 procentu apmērā finansēja Eiropas Savienība, bet atlikušos 25 procentus veido Jelgavas un Šauļu dome, kā arī valsts finansējums.
Par apmācību organizēšanu tika noslēgts līgums ar firmu «PSI mācību centrs».
Pulksten 10.20 ugunsdzēsēji Lietuvā saņem informāciju, ka Svētes upē Žagarē redzama naftas produktu noplūde. Pēc pusotras stundas piesārņojums varētu sasniegt Latvijas robežu. Kā rīkoties? To soli pa solim izplānoja Jelgavas un Šauļu atbildīgo dienestu pārstāvji speciāli organizētās krīzes vadības simulācijas apmācībās.
Sākotnēji praktisko mācību uzdevumu jeb ziņas par naftas produktu noplūdi saņēma tikai Lietuvas puse, kas par tālāko rīcību sprieda atsevišķā telpā. Pēc operatīvas savu dienestu informēšanas pulksten 10.37 ziņojums tika nosūtīts kolēģiem kaimiņvalstī. Tā mācību uzdevuma risināšanā tika iesaistīta arī Latvijas puse. Atbildīgās personas lomu bija uzņēmies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis. Vispirms tika lemts piesaistīt dobelniekus. Diemžēl kaimiņu pilsētas kolēģu rīcībā bonu nav, kā arī ar vienu gumijas laivu bez motora nebūtu līdzēts. «Mūsu rīcībā ir 30 metru garas vienreizlietojamās bonas. Līdz ar to dodu uzdevumu sagatavot divas ekipāžas – vienu ar bonām, bet otru ar glābšanas inventāru darbam uz ūdens. Mūsu auto izbrauc pulksten 10.51, tātad ap pusdivpadsmitiem varētu būt Augstkalnē,» informē A.Feldmanis. Vēlāk lietuvieši ziņo, ka noplūdušas desmit tonnas naftas produktu. «Rodas aizdomas, ka ar mūsu spēkiem netiksim galā. Zinu, ka Bauskā atrodas Materiālo rezervju noliktava, lūdzu izmantot tajā esošās kopumā 200 metrus garās bonas,» tālāko rīcību komentē A.Feldmanis. Tajā pašā laikā tiek apzvanītas tuvējās zemnieku saimniecības, vai tās var palīdzēt ar ķīpām.
Pēc simulācijas spēles iesaistītās puses diskutēja par savām spējām jau reāli tikt galā ar šādu piesārņojumu, kā arī fiksēja trūkumus, ko nepieciešams uzlabot, lai darbu nākotnē veidotu vēl operatīvāku.
Šīs praktiskās situācijas izspēle reālā laikā, izmantojot rācijas, bija noslēdzošais bloks INTERREG IIIA projekta «Pārrobežu sadarbības iniciatīva risku vadības sistēmas veidošanai Lietuvas un Latvijas kaimiņu reģionos» gaitā. Pērn decembrī un šogad janvārī kā mūsu, tā kaimiņvalstī notika arī teorētisku mācību kurss. Projekta izmaksas sasniedza 33 437 eiro, ko 75 procentu apmērā finansēja Eiropas Savienība, bet atlikušos 25 procentus veido Jelgavas un Šauļu dome, kā arī valsts finansējums.
Par apmācību organizēšanu tika noslēgts līgums ar firmu «PSI mācību centrs».