Mājas «ātrā palīdzība» – Avārijas dienests

Sintija Čepanone

No rīta Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) Avārijas dienestā ir kā skudru pūznī – vīri, kas iepriekš strādājuši 24 stundas, nodod maiņu nākamajiem, bet tikmēr dispečera telefons no iedzīvotāju zvaniem pēc palīdzības jau kļuvis gluži karsts. Tas nozīmē, ka arī šodiena būs saspringta, un remontstrādnieki ir gatavi darbam – novērst avārijas situācijas namos, kas ir JNĪP pārziņā.

63020000 – tāds ir JNĪP Avārijas dienesta telefona numurs. Pirmais, pa kuru iedzīvotāji zvana, lai izklāstītu savu nelaimi un lūgtu palīdzību, ja pazudusi elektrība, aizdambējusies kanalizācija vai piedzīvota cita avārijas situācija. Dispečers Normunds Bortiņš neslēpj, ka tas reizē ir arī tāds kā zibensnovedējs – cilvēkiem sava bēda allaž liekas svarīgākā, tādēļ nereti nākas uzklausīt ne tikai palīgā saucienus, bet arī skarbākus vārdus, dažkārt pat rupjas lamas par darbinieku vienaldzību, kavēšanos, neizdarību... Dispečers ir arī tas, kuram jācenšas izdibināt, kāda īsti nelaime klientam notikusi – ja klausulē atskan satraukts: «Man makaroni skrien pa izlietni ārā vai ūdens gāžas no poda!», viņš saprot: atkal aizdambējusies kanalizācija.

Priekšroka –
bīstamākajām situācijām
«Avārijas dienests,» klausulē atskan Avārijas dienesta dispečera balss, lai uzklausītu kārtējo negadījumu. Kad izsaukums piereģistrēts, N.Bortiņš par to informē Avārijas dienesta brigādi, kas, ja vien jau nav citā izsaukumā, tūdaļ dodas uz notikuma vietu. «Izsaukumi tiek piereģistrēti ik pēc divām trim minūtēm. Mans uzdevums ir izvērtēt to svarīguma pakāpi, un, ja ir vairāki objekti vienlaikus, vīrus norīkot uz to, kurā ir bīstamāka situācija,» tehniskais meistars un dispečers Normunds paskaidro – ja vienam pazudusi elektrība, bet citam nopludināts dzīvoklis, vīri vispirms dosies novērst otro gadījumu un tikai tad pievērsīsies pirmajam. Un tieši tas nereti izraisa jelgavnieku neapmierinātību – katram sava bēda šķiet svarīgāka, taču apzināti neviens izsaukums netiek novilcināts – ja Avārijas dienesta vīri nav uz vietas, par nākamo avāriju dispečers viņus informē pa mobilo telefonu, un remontstrādnieki, paveicot vienu darbu, var doties uz fiksēto adresi.
Jāpiebilst, ka ikviena dispečera un iedzīvotāja saruna tiek ierakstīta. JNĪP direktors Juris Vidžis atklāj, ka šāda kārtība iedibināta, lai kontrolētu Avārijas dienesta darbību un nereti arī novērstu konfliktsituācijas. «Pēc ieraksta varu pārbaudīt, vai dienestu vienmēr iespējams sazvanīt, vai dispečers atbild uz visiem izsaukumiem, vai viņš ir pieklājīgs pret zvanītāju,» J.Vidžis neslēpj – tādējādi var pārliecināties arī par to, cik «pieklājīgi» ir klienti. Tas, ka par palīdzību cilvēki dažkārt aizmirst pateikt paldies, esot tīrais sīkums salīdzinājumā ar tām rupjībām, kas nereti birst kā no pārpilnības raga.
«Iedzīvotāji bieži vien neizprot Avārijas dienesta sūtību – tā uzdevums ir likvidēt radušos avārijas situāciju, nevis veikt remontdarbus,» paskaidro N.Bortiņš, un, ja vien tas iespējams, vīri cenšas tikt galā pašu spēkiem.

«Zili brīnumi»
kanalizācijas caurulēs
Vīri gatavi darbam ir 24 stundas. Prognozēt, kad būs visvairāk izsaukumu, nav iespējams – lielākas un mazākas ķibeles atgadās ik dienu, taču pieredze apliecinājusi, ka karstākais darba cēliens ir vasaras beigas un rudens – laiks, kad iedzīvotāji konservē un kad tiek pieslēgta apkure. Daudziem šķiet pašsaprotami – vecās sēnes podā, jaunās – burkā; vecie marinētie gurķi podā, jaunie – burkā, un tad no problēmām neizvairīties.
Protams, lielā mērā to var «norakstīt» uz namu ievērojamo vecumu – 70 – 80 procentu māju jau sen kā nolietojušās, taču avārijas situācijas rašanos veicina nepareiza to ekspluatācija. «Ai, jums labāk to nedzirdēt, kādas lietas iedzīvotāji pamanās nolaist kanalizācijā!» ar roku atmet remontstrādnieks Juris Karepovs, kopā ar kolēģiem novēršot kārtējo avāriju – šoreiz tā ir kādā namā Meiju ceļā. Kanalizācija pagrabā – tāds ir reģistrētais izsaukums, un vīri dodas izskalot guļvadu. Šoreiz palīgā ņem arī «kurmi» – šī mašīna lieti noder gadījumos, kad troses aizdambētās caurules priekšā ir bezspēcīgas. «Kanalizācijas sistēmā iesprūdušu lupatu varam izķeksēt paši, bet te vaina ir nopietnāka,» paskaidro remontstrādnieki un palīdz «kurmja» šoferim Verneram Brahmanim tikt galā ar skalošanu.
Katrā maiņā ir trīs remontstrādnieki, un šodien strādā Juris Deiko, kas vairāk specializējies santehnikas lietās, Valdis Mihailovs, kurš vairāk par citiem saprot no elektrības, un šoferis J.Karepovs. Atkarībā no situācijas viens uzņemas «šefību», bet pārējie palīdz.
Kādi «zili brīnumi» līdztekus lupatām tad vēl atrasti kanalizācijā, vīri atklāj tik pēc neatlaidīgas taujāšanas. Sākumā viņi min pārtikas produktus, tostarp skābētus kāpostus, kartupeļu mizas, tad nosauc karotes, tualetes gaisa atsvaidzinātājus, bet tad jau atklāj arī lielāko «nelaimi» – kanalizācijā nolaistus bērnu pamperus, higiēniskās paketes, tamponus... «Var jau, protams, censties saprast daudzstāvu mājas iedzīvotājus, kuriem sadzīves atkritumu iznešana sagādā grūtības, tomēr, pirms ko «sastūķēt» izlietnē vai nolaist klozetā, vajadzētu padomāt par sekām,» nopūšas vīri. Un par sekām nenāktu par ļaunu padomāt, arī mazgājot traukus. Avārijas dienestā strādājošie atzīst – lai cik efektīvu trauku mazgājamo līdzekli izmantotu, bez siltā ūdens neiztikt. «Tauki ļoti ātri pielīp pie caurulēm – viena, otra, trešā kārta, un tauku tur jau ir tik daudz, ka uz maizes var smērēt,» teic remontstrādnieki.

Likvidē
avāriju,
nevis remontē
Kamēr vīri novērš vienu avāriju, jau saņemts zvans par nākamo – šoreiz Māras ielā. Noplūdis ūdens – tāds avārijas pieteikums, un vīri jau zina, kas jādara. «Atkal nebūs ūdens,» nopūšas skaistumkopšanas salona «Lagūna» īpašnieks Valts un remontstrādniekiem rāda, kur ūdens sācis tecēt. Vīriem viss skaidrs – salons iekārtots mājas 1. stāva malējā dzīvoklī, tieši tādēļ ūdens iztece radusies tieši tur, taču īstā vaina meklējama augstākos stāvos. Kamēr strādnieki to meklē, Valts stāsta, ka līdzīga problēma šo māju piemeklējusi vēl nesen, tāpēc viens stāvvads jau nomainīts. Situāciju viņš izprot – māja ir gana veca, tāpēc viss pamazām jānomaina. «Žēl vienīgi, ka atkal uz brīdi salonā apstāsies darbs,» nopūšas īpašnieks, un patiesi – Avārijas brigādes vīri paziņo, ka spiesti noslēgt stāvvadu, tieši tādēļ dažu dzīvokļu iemītniekiem nāksies iztikt bez aukstā ūdens. Valts ar parakstu apliecina, ka Avārijas dienests ieradies laikus un avāriju novērsis, savukārt vīri apsola par to paziņot iecirknim, lai pēc iespējas ātrāk speciālisti varētu saremontēt caurules un mājai atkal «palaist» ūdeni. 

Gatavi darbam
dienu un nakti
Trešais izsaukums stundas laikā ir no kādas iedzīvotājas Satiksmes ielā – neiedziļinoties sīkumos, kundze vien noteic, ka nav elektrības, un arī šajā gadījumā vīri jau zina, kas darāms. «Jāieslēdz automāts,» nosaka Valdis, un kopā ar kolēģiem nokāpj mājas pagrabā, lai to paveiktu un dzīvoklis atgūtu gaismu. Izrādās, ka šādas sīkas ķibeles ar elektrību ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ palīgā tiek saukta Avārijas brigāde. «Cilvēki pieslēdz pārāk daudz ierīces, tāpēc gadās, ka slodze ir par lielu, un tiek izsisti drošinātāji,» paskaidro Valdis.
Ejot laukā no pagraba, remontstrādnieki pamana, ka kādā ūdens caurulē radusies sūce. «Noziņosim iecirknim, lai nebūšanu novērš laicīgi, citādi jau pavisam drīz tā būs kārtējā avārija,» nosaka J.Deiko.
Jāpiebilst, ka Avārijas dienestam jānovērš jebkura avārija – vienalga, vai tā saistīta ar ūdensvadu, apkures, kanalizācijas sistēmu, vai arī gadījušās problēmas ar elektrību. Viņiem diena vēl gara, jo maiņa beigsies tikai nākamās dienas rītā. Vīri prognozē: darba netrūks – ikviena nelaime, kas notikusi dienā, var atgadīties arī naktī, un arī tad jāsteidz palīgā.
Kopumā 24 stundu laikā Avārijas dienests novērsa 30 bīstamākas un mazāk bīstamas avārijas situācijas. Dispečers atzīst, ka tas ir vidēji daudz, jo dažkārt viņu darbs ir krietni saspringtāks – piemēram, pagājušajā mēnesī JNĪP Avārijas dienesta remontstrādnieki kopumā saukti 385 reizes, bet uz rudens pusi viņiem būs jāpagūst palīdzēt aptuveni trīs reizes vairāk iedzīvotājiem.

Tā gadās...
Avārijas dienesta dispečers saņem izsaukumu par kādu namu – aizdambējusies kanalizācija. Vīri operatīvi reaģē, un jau pavisam drīz no caurules tiek izvilktas higiēniskās paketes. Mājā ir tikai divi dzīvokļi – vienā mīt veca tantiņa, otrā – jauna ģimene. Vīri rāda – lūk, kā dēļ notikusi nelaime! Bet abas kundzes, izbrīnā ieplestām acīm, sāk skaidroties, meklē vainīgo un dievojas, ka viņas jau nu noteikti tās podā nav metušas. Kurš vainīgs?