Mākslinieku un skolēnu darbi vienkopus izstādē «Portreti»
Bibliotēkas apmeklētāji var aplūkot mākslinieka Ata Luguza portretu tēmai veltītas gleznas, sen neredzētus Jelgavas fotomeistara Jura Zēberga (AFIAP) darbus, kā arī vairākus Iecavas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu pašportretus, kas tapuši ar pasteļkrītiņiem. Mākslinieks A.Luguzs atklāj, ka ideja par šādu apvienoto izstādi radusies viņam kopā ar skolotāju Signi Potašu, ar saviem darbiem pieaicinot arī J.Zēbergu, kura fotoattēlus mākslinieks iepazinis ekspozīcijā kultūras namā.
«Šāda kopīgā izstāde ir tāda kā pieredzes un zināšanu apmaiņa, jo, piemēram, paskatoties uz fotoportretiem, padomāju, ko varētu būt darījis citādi arī savos darbos,» stāsta A.Luguzs, piebilstot, ka arī skolēni, kuru darbi izstādīti bibliotēkā, var daudz iegūt, aplūkojot līdzās esošos mākslinieku darbus. Pats mākslinieks atzīst, ka portreta žanrs viņa daiļradē ir vistuvākais: «Portrets ir ļoti interesants tādā ziņā, ka lielākajai daļai cilvēku šāda glezna varbūt nemaz nav vajadzīga, bet tam cilvēkam, kurš ticis uzgleznots to vajag ļoti, un tur rodas tā vērtība. Var uzgleznot ainavu, bet, ja tā nebūs nevienam vajadzīga, tikpat labi to var iekarināt šķūnītī. Pats portretā darbojos uz sajūtām, ne tik daudz tehniski. Ja notver pareizo sajūtu, tad darbs iznāk.» Mākslinieka gleznās vērojami personīgi izaicinājumi, piemēram, izceļot gaismas un tumsas pāreju vai iekļaujot tajā kādu priekšmetu. Izstādē apskatāms arī A.Luguza pagājušā gada Kūdras skulptūru festivālā Elejā radītais darbs, kas arī ir sava veida portrets, jo atklāj cilvēka sejas vaibstus.
Iecavas deviņus līdz 14 gadus vecie skolēni mākslas darbos centušies attēlot paši sevi, tos veidojot kā pašportretus pasteļkrītiņu tehnikā. S.Potaša skaidro, ka darbi tapuši pāris stundu laikā, bērniem aplūkojot sevi spogulī un cenšoties attēlot ieraudzīto. «Šādi ātrie darbiņi atklāj autoru raksturu. Gleznās atklājas vai nu tā brīža noskaņojums un sajūtas, vai citas nianses, kuras viņi sevī pamana un izceļ. Bērnus pārsteidzu arī ar uzdevumu uzzīmēt mani, un arī tas atklāja, ko cilvēka sejā viņi ierauga un izceļ vispirms, piemēram, acis vai muti,» par radošo procesu stāsta skolotāja. Viens no bērnu radītajiem S.Potašas portretiem redzams izstādē.
Savukārt fotogrāfs J.Zēbergs izstādē iekļāvis darbus, kurus pats jau uzskata par klasiku. Vecākā bibliotēkā apskatāmā fotogrāfija ir aptuveni 22 gadus veca, taču izstādīti arī jaunāki darbi, piemēram, dziedātāja Edgara Kreiļa portrets. «Izstādes ideja ir ļoti interesanta, jo redzam, ka radoši notiek un rodas arī kaut kas jauns. Šī ir arī iespēja vecos darbus parādīt jaunā kontekstā. Fotogrāfiju atlase notika, pārskatot savu klasikas mapi un balstoties uz izjūtām. Tā arī strādāju un radu savus darbus – izjūtu vadīts,» stāsta fotogrāfs. Jāpiebilst, ka J.Zēberga darbus var apskatīt arī kultūras nama pirmā stāva foajē, izstādē «Daba, ritmi, prelūdija», kas aplūkojama līdz 31. janvārim.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»