Mana melnā diena VID Zemgales Reģionālajā iestādē jeb Nelaime nenāk viena

01.05.2008.
Šoziem pie Zemgales reklāmas redakcijas uz nenotīrīta trotuāra paslīdēja labā kāja, un, uz muguras guļam, atrados uz trotuāra. Centos ar labās rokas palīdzību piecelties, bet nekā – neizsakāmas sāpes pārņēma labo plecu. Kaut kā tiku uz kājām, bet katrs izdarītais solis radīja satricinājumu un sāpes labajā plecā. Pa taisnāko ceļu devos uz neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļu. Kā strādājošais pensionārs tiku pie darbnespējas lapas A, kas, laikam ritot, pārtapa B lapā.
Tagad tikai nu sākās visādas fineses.
1. VSAA sadzīves traumas darbnespējas B lapas neatmaksājot, tikai traumas, kas saistītas ar darba devēja teritoriju, bet mana neatlaidība guva virsroku. Ko man darīt ar ārstniecības iestāžu čekiem un aprēķinu izmaksām? Es vēl lepni žestikulēju ar a/s «SEB Unibanka» dzīvības apdrošināšanas polisi (ar līdzekļu uzkrāšanu) rokā. Inspektore ieteica: «Ejiet uz «SEB Unibanku» pie apdrošināšanas pārstāves un kārtojiet apdrošināšanas un ārstniecības iestāžu kartes – aprēķinu un čeku apmaksu.»
2. Bankā apdrošināšanas pārstāvei sejā radās tāds izbrīns, kā pensionārs 69 gadu vecumā ticis pie dzīvības apdrošināšanas polises un vēl ar līdzekļu uzkrāšanu! Pensionāram dzīvības apdrošināšanas polisei ir daudz lielāka vērtība un nozīme dzīvē, nekā ekspremjeram A.Šķēlem 29 miljonus vērtam vekselim. Bet ar SIA «Slimnīcas stacionāra» karti – aprēķinu un čekiem – man kā strādājošam pensionāram esot jādodas uz VID – VID atrisinās jūsu problēmas.
3. Jau 2007. taksācijas gadā ar saņemto «melno aploksni» devos uz VID, tad bija brīvi pieejama sekretāre un ieteica, pie kura lodziņa vērsties. Tagad jānospiež taustiņš – pat nezinu, kā īsti dēvēt to mehāniski automātisko papīra kārtas izsniedzēju uz vienas metāla kājas pie parādes durvīm – par šveicaru vai savādāk?! Spiežu izziņas taustiņu – ieeju bijušā kroga zālē un gaidu, kad uz tablo parādīsies mana papīra čeka kārtas numurs, pie kura lodziņa doties. Pēdīgi tablo aicina pie lodziņa, izstāstu sava apmeklējuma vajadzības un sāpes, mani pāradresē uz ienākuma deklarācijas nodaļu – lai koridorā gaidot uz tablo šā paša čeka kārtas numuru. Tablo vēstī, ka mana kārta doties deklarācijas telpā. Mani sagaida ļoti laipna un tikpat runīga darbiniece, izstāsta, ko un kā – vajadzēs par tekošo taksācijas gadu sastādīt ieņēmumu izdevumu deklarāciju.
«Jelgavas Vēstnesis» jau agrāk, atbildot uz manu jautājumu, skaidroja, ka «Likuma 17. pants nosaka, ka darba devējs taksācijas periodā nosūta VID pēc savas atrašanās vietas paziņojumu par darba algas nodokļiem, kas ieturēti no darba ņēmēja. Bezpeļņas organizācija «Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra» ir izstrādājusi paziņojuma paraugu, kas ir sagatavots elektroniski un derīgi bez paraksta.» Tādu pašu, varbūt pat labāku paziņojumu 2008. gada 6. martā gribēju iegūt no VID par nodokļu ieturēšanu no maniem bruto ieņēmumiem par 2007. taksācijas gadu. VID skaidri un gaiši stikla kambarī pateica, ka šeit tādus paziņojumus neizsniedz. Cietis fiasko, labi, ka nenospļāvos uz parketa grīdas un nepielietoju kādu slāvu saukļa vārdu, kā televīzijas raidījumā Balvu zemnieks. To var atļauties darba devējs pamestā lopu fermā tālā meža ielokā, ne sabiedriskajā transportā, ne kārtīgā ofisā, ne sekretāres. Labi, ka darba ņēmējiem var sagrabināt minimālo darba algu mēnesī. Labas ir jebkuras darba rokas, kaut vai pensionāru.
Secinājumi – ja VID nav pieejamas atšifrējums par 2007. taksācijas gadu no darba devēja par maniem bruto ieņēmumiem un ieturēto nodokli, tad ir skaidrs, ka VID nemāk un nevar izsniegt paziņojumu par algas nodokļiem.
Pensionārs A.Elsteris