Mediķi atgādina par drošību svētkos
Svētkos, kad visapkārt valda kņada un māja ir pilna ar ciemiņiem, slimnīcā daudz biežāk nonāk mazi bērni ar smagiem apdegumiem, kas gūti mājās. Parasti bērni applaucējas, uzraujot sev virsū uz galda malas atstāto karstā dzēriena krūzi, aiz elektrības vada paraujot tējkannu, virtuvē tiekot klāt karstiem katliņiem vai pannām. Savukārt zīdaiņi ar smagiem apdegumiem slimnīcā visbiežāk nonāk tāpēc, ka vecāki malko kafiju vai tēju, turot mazuli klēpī un bērnam, pastiepjot rociņu pēc krūzes, karstais šķidrums uzlīst virsū. Mediķi aicina nepieļaut, ka mazi bērni paliek vieni telpās, kur ir iedegtas svecītes, elektrisko lampiņu virtenes vai viegli pieejami stikla eglīšu rotājumi. NMPD pieredzē ir gadījumi, kad nepieskatīti mazuļi var nokost un norīt eglīšu rotājuma gabalu vai gūt elektrotraumu, spēlējoties ar elektrisko lampiņu virtenēm.
Vislielākās raizes gada nogalē mediķiem sagādā pirotehnika. Lai gan no traumām, kas gūtas ar pirotehniku, varētu izvairīties, nav bijis neviens gads, kad kāds šādi nebūtu nopietni cietis. Piemēram, pērn gadu mijā smagi cieta trīs cilvēki, bet gadu iepriekš cietušo skaits bijis rekordliels – 12 cilvēki. Tāpat gadu no gada vērojami gadījumi, kad ar pirotehniku cilvēki traumējas arī vairākas dienas pirms vai pēc pašas Jaungada nakts. Visbiežāk pirotehnika cietušajiem sprāgst rokās vai trāpa sejā, kājās. Ļoti bieži traumas ir smagas un atstāj paliekošas sekas uz turpmāko dzīvi. Cilvēki gūst plēstas brūces un apdegumus, sejas savainojumus ar kaulu lūzumiem, acu bojājumiem, redzes traucējumiem. Tāpat arī plaukstu bojājumus ar sadragātiem pirkstiem un traumatiskām pirkstu amputācijām, kājas traumas ar lūzumiem un citus savainojumus.
Lielākoties negadījumos vainojama neuzmanība un pārgalvība – pirotehnikas palaišana alkohola reibumā, atrašanās pārāk tuvu aizdegtai petardei, tās palaišana, turot to rokās. Arī instrukcijas neievērošana, mēģinājums vēlreiz palaist neizsprāgušu pirotehniku vai tās labošana pirms palaišanas, nepareiza tās novietošana, pavēršana pret tuvumā stāvošiem cilvēkiem vai pret ēkām. Tāpat dažkārt pirotehnika tiek glabāta bērniem pieejamās vietās vai arī viņiem tiek atļauts palaist raķeti.
NMPD izsaukumu statistika liecina, ka svētkos lielākoties traumas un negadījumi notiek alkohola reibumā. Ierasti ir lūzumi, galvas traumas, plēstas, dziļas brūces pēc kritieniem, arī vairāku ķermeņa daļu smagi ievainojumi, krītot no liela augstuma – balkoniem, kāpnēm. Tāpat katru gadu cilvēki slimnīcā nonāk ar ķermeņa atdzišanu un apsaldējumiem, kas gūti alkohola reibumā iemiegot uz ielas, dodoties mājās no svinībām. Mediķi atgādina – alkohola reibums iet roku rokā ar pārgalvību, dara neuzmanīgu un var būt cēlonis traģēdijām.
Gatavojoties svētkiem, NMPD mediķi iesaka sarūpēt ne vien dāvanas mīļajiem, bet arī «aptieciņu» ar sev nepieciešamajiem medikamentiem. Tās saturs jāpārskata cilvēkiem, kuri slimo ar hronisku saslimšanu. Par to, vai ikdienā nepieciešamie medikamenti un zāles krīzes brīžiem ir pietiekamā daudzumā, jāpārliecinās jau tagad, jo svētkos daudzviet aptiekas var būt slēgtas vai strādāt saīsinātu darbalaiku.
Ja garajās brīvdienās tomēr gadās saslimt, piemēram, ir temperatūra, klepus, iesnas vai gūta neliela trauma, iespējams vērsties tuvākajā ārstniecības iestādē pie dežūrārsta vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktā. Tāpat svētkos un brīvdienās mediķa padomu visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Konsultatīvais tālrunis nav paaugstinātas maksas, un zvana cena atkarīga no zvanītāja mobilo sakaru operatora noteiktā tarifa par zvaniem uz fiksēto Rīgas diapazona numuru.
Foto: publicitātes