Mežos «cūkmeni» iet mazumā

Sintija Čepanone 

Aprīlī un maijā rosība valda arī mežos, jo visā Latvijā tiek atzīmētas Meža dienas. Izņēmums nav arī Jelgava, un kopīgiem spēkiem pamazām tiek atjaunoti kā pašvaldības meži, tā arī koku stādījumi pilsētā.

«Jau ierasts, ka meža atjaunošanas darbos iesaistās domes deputāti – šogad kopā ar «Pilsētsaimniecības» darbiniekiem viņi vienu meža nogabalu aptuveni hektāra platībā atjaunoja ar vairāk nekā 2000 eglītēm,» stāsta aģentūras mežzinis Pēteris Vēveris, piebilstot, ka ar apmēram 800 priežu stādiem šogad tika papildināts arī «Siliņu» mežs.
Viņš atklāj, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kailcirtes pilsētas mežos cērt ļoti reti, taču, ja audzi skārušas slimības vai kaitēkļi, tad to nocērt, bet vietā iestāda jaunu. «Tā arī šogad vienā meža nogabalā likvidējām bojāto apšu audzi un to atjaunojām ar egļu stādiem,» paskaidro P.Vēveris, piebilstot, ka iepriekšējos gados deputāti galvenokārt stādīja bērzus, ar tiem aizstājot mazvērtīgo baltalkšņu audzi.
«Ņemot vērā, ka atjaunojamo meža teritoriju pilsētā nemaz nav tik daudz, piemēram, pagājušajā gadā Meža dienas izvērtās par īstiem svētkiem putniem, jo sadarbībā ar izglītības iestādēm pilsētas mežos tika izvietoti skolēnu darināti putnu būrīši,» atceras mežzinis un teic, ka Meža dienās neiztikt arī bez kā nepatīkamāka, un arī šogad nācies krietni papūlēties, lai likvidētu nelegālās atkritumu izgāztuves mežos.
P.Vēveris, trīsreiz piesitot pie koka, vērtē, ka ar «cūkmeniem» mežos vairs nav tik traki. «Šogad nelegālās atkritumu izgāztuves pilsētas mežos konstatējām kādās septiņās astoņās vietās. No vienas puses – tas ir daudz, no otras – krietni mazāk nekā iepriekšējos gados,» mežzinis novērojis likumsakarību – ja no maģistrālajām brauktuvēm mežā ved kāds celiņš, tad jau pēc pirmajiem 50 – 70 metriem var ieraudzīt kādu lielāku vai mazāku izgāztuvi. «Šogad tās likvidēt palīdzēja arī talcinieki, kas piedalījās Spodrības mēneša talkās, un, ja pērn ar «cūkmenu» mežos atstāto cīnījāmies divas dienas, tad šogad tikām galā jau vienā. Vēl aizvien ierastākie atkritumi ir būvgruži, tostarp stikli, kas diemžēl nesadalās,» viņš piebilst, ka Lielupes kreisajā krastā pilsētas meži aug ap 700 hektāru platībā.
Paralēli norit arī koku atjaunošana pilsētas teritorijā, un šogad, izšķiroties par labu izdevīgākajam piedāvājumam, koku stādīšana uzticēta pašvaldības aģentūrai «Rīgas dārzi un parki». «Nav noslēpums, ka Jelgavā daudzi apstādījumi ir veci, tādēļ arī nereti slimo, un mūsu mērķis ir vecos kokus pakāpeniski nomainīt pret jauniem. Katru gadu izņemam sešus septiņus kokus, un pamazām ar jauniem atjaunojam stādījumus Katoļu ielā,» stāsta P.Vēveris. Viņš ir gandarīts, ka koku stādījumi ir daudzveidīgi – šo pieeju ieviesis pilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins, to uzteikuši arī «Rīgas dārzu un parku» speciālisti. «Ja tiek rekonstruēta iela vai kāds ielas posms, obligāta prasība ir atjaunot arī koku stādījumus, un mēs raugāmies, lai tie nebūtu vienveidīgi,» viņš norāda, ka, piemēram, atjaunotajā Tērvetes ielā zaļo skabārdis, Rīgas ielā – sarkanais ozols, Rūpniecības ielā – kastanis, Blaumaņa ielā – Pensilvānijas osis.