Muzejā godina Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus
Pirms svinīgās atklāšanas savā uzrunā klātesošajiem muzeja direktore Gita Grase atgādināja, ka plāksnes oriģināls atklāts 1935. gadā, klātesot tālaika Latvijas izglītības ministram Augustam Tentelim. G.Grase atzīmēja, ka pēc Neatkarības kara beigām piemiņas plāksnes cīņu dalībniekiem tika atklātas ļoti daudzās vietās – pārsvarā dievnamos. Piemēram, Jelgavas Svētas Annas baznīcā savulaik esot bijusi piemiņas plāksne pirmajam oficiāli reģistrētajam latviešu strēlniekam Robertam Pogam, taču tā, tāpat kā oriģinālā plāksne pie «Academia Petrina», nav saglabājusies. Muzeja vadītāja uzsvēra, ka ir ļoti būtiski atjaunot piemiņas plāksnes latviešu karavīriem.
Pasākumā piedalījās arī Jelgavas pašvaldības amatpersonas un Aizsardzības ministrijas pārstāvji. Domes priekšsēdētāja vietnieku Ritas Vectirānes un Jurija Stroda vadībā tika pārgriezta svinīgā lente, atklājot plāksni pie muzeja centrālās ieejas, kas turpmāk uzturēs dzīvu vēsturisko piemiņu par Jelgavas ģimnāzijas audzēkņiem – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Pasākuma āra daļu pavadīja karavīru dziesmas, kas skanēja no muzeja ēkas balkona.
«Brīvības cīņu dalībnieki ir varonības mēraukla. Neviens no viņiem nepiedzima par patriotu – viņus izdaudzināja ģimene un skola, kā tas bijis arī šo 16 Jelgavas vīriešu ģimnāzijas audzēkņu gadījumā,» uzrunā teica R.Vectirāne, noslēdzot to ar dzejnieka Kārļa Skalbes vārdiem: «Latvija jau ir tie cilvēki, kas viņā dzīvo. Cik lieli un cēli būs šie cilvēki, tik skaista un dižena būs Latvija.»
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas plāksnes atklāšanai sekoja G.Putiķa grāmatas atvēršanas pasākums. Tajā grāmatas autors klātesošos iepazīstināja ar grāmatas tapšanu, kā arī uzstājās ar prezentāciju, kurā pastāstīja par Pirmā pasaules kara un Lāčplēša Kara ordeņa vēsturi, kā arī nedaudz atskatījās uz grāmatā aprakstīto 16 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru dzīves gājumiem. Grāmata tapusi, autoram galvenokārt izmantojot Latvijas Valsts vēstures arhīva un vairāku Latvijas muzeju krājumos esošo informāciju, taču viss sācies no vienas lapas, kurā ierakstīti 16 cilvēku vārdi, kuru vārdi savulaik tikuši iemūžināti plāksnes oriģinālā.
«Gandrīz neviens no aprakstītajiem lāčplēšiem nebija karavīrs un negatavojās karam, bet karš pienāca, dzima strēlnieku leģenda un 1916. gada beigās astoņos pulkos bija 24 tūkstoši karavīru un teju 15 tūkstoši rezervistu,» stāsta grāmatas autors. Savā prezentācijā G.Putiķis uzsvēra, ka svarīgi pieminēt visus Lāčplēša Kara ordeņa saņēmējus, jo vēsture viņus bija nepelnīti aizmirsusi teju 70 gadus, atmiņai par karavīriem atdzimstot vien deviņdesmito gadu sākumā. Kopumā trešās šķiras Lāčplēša Kara ordenis tika piešķirts 2073 karavīriem, taču daudzi, tostarp grāmatā aprakstītais Paulis Šturms krita kaujā, nemaz nepiedzīvojot kara beigas un loloto sapni – brīvu Latviju. Jāpiebilst, ka atklāšanas pasākumā klātesošie varēja arī aplūkot muzeja īpašumā esošu Lāčplēša Kara ordeni, kas savulaik piederējis Kara muzeja pārzinim, Latvijas armijas virsniekam Aleksandram Kociņam.
Grāmata «Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri – Jelgavas ģimnāzijas audzēkņi» vēsta par 16 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuri reiz mācījās vai absolvēja Jelgavas vīriešu ģimnāziju, – Pauli Šturmu, Aleksandru Grundmani, Aleksandru Jodikaiti, Jāni Oļģertu Kalniņu, Ludvigu Bolšteinu, Paulu Jēgeru, Alfrēdu Grandmani, Artūru Kēleru, Jāni Berri, Verneru Tepferu, Pēteri Stērsti, Jūliju Jaunsniķeri, Nikolaju Gudži, Teodoru Zeifersu, Arnoldu Valdovski un Jāni Rapu. Grāmatā līdztekus jelgavnieku dzīvesstāstam un laikmeta raksturojumam iekļautas nodaļas par Pirmā pasaules kara cēloņiem, tā galvenajiem lūzuma punktiem un Latvijas Neatkarības kara militāri politiskajiem aspektiem, kā arī Lāčplēša Kara ordeņa vēsturi un Latvijas valsts apbalvojumu sistēmu līdz 1940. gadam. No šodienas grāmatu iespējams iegādāties Ģ.Eliasa muzejā un tā maksā 5 eiro. Grāmatas kopija ir pieejama arī Jelgavas Pilsētas bibliotēkā.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»