Naudu var ieguldīt. Bet bez cilvēka tai nav nozīmes
22.05.2008.
Pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, kura diskusijā piedalījās neklātienē, uzsver, cik nozīmīga jaunietim ir profesijas apgūšana kopā ar vidējo izglītību, kas ļauj turpināt mācības augstskolā.
Pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, kura
diskusijā piedalījās neklātienē, uzsver, cik nozīmīga jaunietim ir
profesijas apgūšana kopā ar vidējo izglītību, kas ļauj turpināt
mācības augstskolā.
«Tendence, beidzot pamatizglītību, izvēlēties vienu no vidējās izglītības programmām raksturīga teju 70 procentiem pamatskolas beidzēju. Vidusskolu un ģimnāziju piedāvājums ir plašs un konkurētspējīgs. Pēc tam jaunieši uzsāks studijas augstākās izglītības iestādēs.
Profesijas izvēlē nozīmīga loma ir karjeras izvēles sistēmai, kas pašlaik valstī un pilsētā tiek veidota. Nozīmīga loma ir arī ģimenei. Bērniem vecāku paraugs ir svarīgs, viņi redz, kā vecāki spējuši savu dzīvi izveidot, kā viņiem veicas, izvērtē izglītību, redz ikdienas ritmu, slodzi un atbildību. Bez plusiem bērni labāk kā citi saredz arī grūtības.
Analizējot karjeras izvēles iespējas, jāpiekrīt, ka karjera ļoti veiksmīgi veidojas arī tad, ja jaunietis pēc sekmīgas pamatizglītības apgūšanas izvēlas sev tuvu arodizglītību. Tas viņa dzīvei piešķir lielāku atbildību. Iegūstot profesiju ar kvalifikāciju, jaunietis iegūst arī vidējo izglītību, kas dod iespēju studēt tālāk atbilstošā augstākā izglītības programmā. Šodienas mainīgajā un prasīgajā darba tirgū bez zināšanām svarīga arī drošība darba vietā, jo pietiekami liels ir darba ņēmēju īpatsvars, kam ir problēmas saskarsmē ar darba devējiem (nenoslēgti darba līgumi, nepietiekamas zināšanas par drošu darba vidi, atalgojuma jautājumi).
Kā pārvaldes vadītāju mani uztrauc, ka visnotaļ liels procents jauniešu, tuvu trešajai daļai, mācības 10. klasē sāk, ar pieticīgu vērtējumu beidzot pamatskolu, – četrām, piecām ballēm, bet vidusskolas programmas saturs ir gana sarežģīts. Vidējā izglītība būtu jāapgūst jauniešiem, kuri uzreiz pēc vidusskolas ir gatavi studēt augstskolā, nemeklējot blakus kursus un sagatavošanas nodaļas. Ja pamatskolā vērtējums bijis pieticīgs, vidusskolā izglītības saturu ir grūti apgūt. Grūtību gadījumā zūd motivācija. Tam savukārt seko zems vērtējums. Ģimenei jāizprot, ka jaunietim būs jāstudē par maksu. Faktiski jaunais cilvēks konkurētspējīgāks ir brīdī, kad ir laba profesionālā izglītība, kad viņš pats sāk pelnīt un darbu apvieno ar studijām augstskolā.
Satrauc arī tas, cik procenti jauniešu pirmajā semestrī «atbirst» no augstskolas, jo trūkst zināšanu, galvenokārt eksaktajos priekšmetos.
Neizlēmība par profesijas izvēli saistīta ar zināmiem stereotipiem, jo masu mediji tiražē tikai sabiedrības vienu daļu – galvenokārt augstāko politisko un biznesa daļu. Ikdienas darba darītāji maz tiek atspoguļoti. Liela nozīme mūsdienās ir naudai, jaunieši spriež, ka veiksmīgs ir tas, kurš spēj nopelnīt. Visi visu ātri vēlas saņemt. Tā ir vien vidējo speciālo, bet arī augstāko izglītības iestāžu problēma.
Darba devēji joprojām nav īsti apmierināti ar speciālistu sagatavošanu. Viņi izjūt arī pamatizglītības trūkumus. Piemēram, šeit ļoti maz māca rasēšanu. Savukārt visiem, kas saistīti ar metāla un koka apstrādi, būvniecību, rasējumu jāprot lasīt raiti. Bet šī priekšmeta zināšanas ir iegūtas tikai darbmācības stundās, ar ko ir par maz. Esam vienojušies, ka skolās, kur māca eksaktās izglītības programmas, no nākamā mācību gada vidusskolā mācīsim rasēšanu. Ja skola šīs zināšanas neiedod, tās jāapgūst ārpus izglītības iestādes.
Tas, cik pārliecināti skolēni ir par savu dzīves ceļu, atkarīgs arī no skolas pedagogu darbības. Mērķtiecīgi šajā ziņā strādā Spīdolas ģimnāzijā – jaunieši daudz iegūst ēnu dienās, zinātniski pētnieciskajos darbos.
Skolēniem ir iespēja sevi izmēģināt ir darbā vasaras brīvlaikā Nodarbinātības aģentūras piedāvātajās darba vietās. Vērtīgs bija laiks, kad jaunieši vasarās varēja strādāt bērnudārzos par auklītēm, veselības iestādēs.
Izglītības pārvaldei liela rūpe ir jauno speciālistu piesaiste izglītībai. Nozīmīgu pieredzi jaunieši iegūst vasarā, strādājot nometnē «Lediņi». Šeit viņi izjūt atbildību par vienaudžiem, izjūt audzinātāja, pedagoga profesijas grūtumu. Pedagoga profesija ir ļoti cienījama, tāpēc vēlētos, lai mūsu vidusskolēni izvēlētos apgūt pedagoģiju un atgrieztos savā pilsētā. Mūsu pilsētas izglītības sistēma nozīmīgi attīstās. Izglītībā tiek investēti lieli pašvaldības budžeta līdzekļi.
«Tendence, beidzot pamatizglītību, izvēlēties vienu no vidējās izglītības programmām raksturīga teju 70 procentiem pamatskolas beidzēju. Vidusskolu un ģimnāziju piedāvājums ir plašs un konkurētspējīgs. Pēc tam jaunieši uzsāks studijas augstākās izglītības iestādēs.
Profesijas izvēlē nozīmīga loma ir karjeras izvēles sistēmai, kas pašlaik valstī un pilsētā tiek veidota. Nozīmīga loma ir arī ģimenei. Bērniem vecāku paraugs ir svarīgs, viņi redz, kā vecāki spējuši savu dzīvi izveidot, kā viņiem veicas, izvērtē izglītību, redz ikdienas ritmu, slodzi un atbildību. Bez plusiem bērni labāk kā citi saredz arī grūtības.
Analizējot karjeras izvēles iespējas, jāpiekrīt, ka karjera ļoti veiksmīgi veidojas arī tad, ja jaunietis pēc sekmīgas pamatizglītības apgūšanas izvēlas sev tuvu arodizglītību. Tas viņa dzīvei piešķir lielāku atbildību. Iegūstot profesiju ar kvalifikāciju, jaunietis iegūst arī vidējo izglītību, kas dod iespēju studēt tālāk atbilstošā augstākā izglītības programmā. Šodienas mainīgajā un prasīgajā darba tirgū bez zināšanām svarīga arī drošība darba vietā, jo pietiekami liels ir darba ņēmēju īpatsvars, kam ir problēmas saskarsmē ar darba devējiem (nenoslēgti darba līgumi, nepietiekamas zināšanas par drošu darba vidi, atalgojuma jautājumi).
Kā pārvaldes vadītāju mani uztrauc, ka visnotaļ liels procents jauniešu, tuvu trešajai daļai, mācības 10. klasē sāk, ar pieticīgu vērtējumu beidzot pamatskolu, – četrām, piecām ballēm, bet vidusskolas programmas saturs ir gana sarežģīts. Vidējā izglītība būtu jāapgūst jauniešiem, kuri uzreiz pēc vidusskolas ir gatavi studēt augstskolā, nemeklējot blakus kursus un sagatavošanas nodaļas. Ja pamatskolā vērtējums bijis pieticīgs, vidusskolā izglītības saturu ir grūti apgūt. Grūtību gadījumā zūd motivācija. Tam savukārt seko zems vērtējums. Ģimenei jāizprot, ka jaunietim būs jāstudē par maksu. Faktiski jaunais cilvēks konkurētspējīgāks ir brīdī, kad ir laba profesionālā izglītība, kad viņš pats sāk pelnīt un darbu apvieno ar studijām augstskolā.
Satrauc arī tas, cik procenti jauniešu pirmajā semestrī «atbirst» no augstskolas, jo trūkst zināšanu, galvenokārt eksaktajos priekšmetos.
Neizlēmība par profesijas izvēli saistīta ar zināmiem stereotipiem, jo masu mediji tiražē tikai sabiedrības vienu daļu – galvenokārt augstāko politisko un biznesa daļu. Ikdienas darba darītāji maz tiek atspoguļoti. Liela nozīme mūsdienās ir naudai, jaunieši spriež, ka veiksmīgs ir tas, kurš spēj nopelnīt. Visi visu ātri vēlas saņemt. Tā ir vien vidējo speciālo, bet arī augstāko izglītības iestāžu problēma.
Darba devēji joprojām nav īsti apmierināti ar speciālistu sagatavošanu. Viņi izjūt arī pamatizglītības trūkumus. Piemēram, šeit ļoti maz māca rasēšanu. Savukārt visiem, kas saistīti ar metāla un koka apstrādi, būvniecību, rasējumu jāprot lasīt raiti. Bet šī priekšmeta zināšanas ir iegūtas tikai darbmācības stundās, ar ko ir par maz. Esam vienojušies, ka skolās, kur māca eksaktās izglītības programmas, no nākamā mācību gada vidusskolā mācīsim rasēšanu. Ja skola šīs zināšanas neiedod, tās jāapgūst ārpus izglītības iestādes.
Tas, cik pārliecināti skolēni ir par savu dzīves ceļu, atkarīgs arī no skolas pedagogu darbības. Mērķtiecīgi šajā ziņā strādā Spīdolas ģimnāzijā – jaunieši daudz iegūst ēnu dienās, zinātniski pētnieciskajos darbos.
Skolēniem ir iespēja sevi izmēģināt ir darbā vasaras brīvlaikā Nodarbinātības aģentūras piedāvātajās darba vietās. Vērtīgs bija laiks, kad jaunieši vasarās varēja strādāt bērnudārzos par auklītēm, veselības iestādēs.
Izglītības pārvaldei liela rūpe ir jauno speciālistu piesaiste izglītībai. Nozīmīgu pieredzi jaunieši iegūst vasarā, strādājot nometnē «Lediņi». Šeit viņi izjūt atbildību par vienaudžiem, izjūt audzinātāja, pedagoga profesijas grūtumu. Pedagoga profesija ir ļoti cienījama, tāpēc vēlētos, lai mūsu vidusskolēni izvēlētos apgūt pedagoģiju un atgrieztos savā pilsētā. Mūsu pilsētas izglītības sistēma nozīmīgi attīstās. Izglītībā tiek investēti lieli pašvaldības budžeta līdzekļi.