Neļaut izvēlēties vieglāko ceļu
20.07.2008.
«Nedēļas nogalē kaimiņmājas Pulkveža O.Kalpaka ielā 5 vecākais
sadomājis, ka jānozāģē ceriņkrūmi, kas kupli aug pie nama. Tie
aizseguši viņam logu. Tas jau būtu pašsaprotami, ka cilvēki savā
dzīvoklī vēlas gaismu, arī ceriņkrūmu tur vēl ir pietiekami, taču
visi nozāģētie zari tika nolikti pie atkritumu konteineriem un jau
nedēļu tos neviens nesavāc. Zinām, ka divas reizes mēnesī pie
konteineriem varam nolikt mēbeles un citus lielgabarīta atkritumus,
lai tos aizved, taču tagad katru dienu izved atkritumus no
konteineriem, bet lielie zari ir izvazāti pa pagalmu. Gribu
noskaidrot, vai šāda situācija ir normāla, ka zari tik ilgstoši
netiek savākti. Mani arī interesē, vai vispār mājas iedzīvotāji
paši šādā veidā drīkst zāģēt kokus un krūmus,» ar «Jelgavas
Vēstneša» palīdzību vēlas noskaidrot kāds pensionārs no Lielās
ielas 25. mājas.
«Jelgavas Vēstnesim» izdevās noskaidrot, ka tiešām šie mājas iedzīvotāji izmantojuši vieglāko ceļu – nozāģētos kokus novietojuši pie atkritumu konteineriem. SIA «Jelgavas Komunālie pakalpojumi» ražošanas direktors Alvils Grīnfelds paskaidroja, ka iedzīvotāji nav sazinājušies ar uzņēmumu par zaru savākšanu. Lai arī zari nav uzskatāmi par lielgabarīta atkritumiem, SIA «Jelgavas Komunālie pakalpojumi» darbinieki, saprotot pilsētniekus, kuriem šādus atkritumus nav kur likt, tik un tā tos savāc. Taču ir jāievēro datumi, kuros lielgabarīta atkritumi tieši no šī pagalma tiek savākti, tad arī zarus var nolikt pie atkritumu konteineriem. Ražošanas direktors stāsta, ka šādi atkritumi tiek savākti ik pa divām nedēļām. Ja tomēr cilvēks kokus nolēmis zāģēt citā dienā, viņš var sazvanīties ar SIA «Jelgavas Komunālie pakalpojumi» un vienoties, ka savācēja mašīna atbrauc ārpus grafika un aizved zarus, taču par to būs nedaudz jāsamaksā.
Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem krūmu un koku ciršana un zāģēšana ir jāsaskaņo ar pilsētas arhitektu, kas izvērtē, vai šie krūmi un koki nav īpaši aizsargājami un vai tiešām nepieciešams tos zāģēt. Pilsētas arhitekts Andrejs Lomakins atzīst, ka šajā gadījumā, ja cilvēkiem ceriņi traucējuši un aizseguši skatu, viņi savā teritorijā šādu krūmu izkopšanu drīkst veikt. Stingrāki noteikumi gan ir, ja vēlas kādu koku pilnībā likvidēt. «Nedēļas nogalē kaimiņmājas Pulkveža O.Kalpaka ielā 5 vecākais sadomājis, ka jānozāģē ceriņkrūmi, kas kupli aug pie nama. Tie aizseguši viņam logu. Tas jau būtu pašsaprotami, ka cilvēki savā dzīvoklī vēlas gaismu, arī ceriņkrūmu tur vēl ir pietiekami, taču visi nozāģētie zari tika nolikti pie atkritumu konteineriem un jau nedēļu tos neviens nesavāc. Zinām, ka divas reizes mēnesī pie konteineriem varam nolikt mēbeles un citus lielgabarīta atkritumus, lai tos aizved, taču tagad katru dienu izved atkritumus no konteineriem, bet lielie zari ir izvazāti pa pagalmu. Gribu noskaidrot, vai šāda situācija ir normāla, ka zari tik ilgstoši netiek savākti. Mani arī interesē, vai vispār mājas iedzīvotāji paši šādā veidā drīkst zāģēt kokus un krūmus,» ar «Jelgavas Vēstneša» palīdzību vēlas noskaidrot kāds pensionārs no Lielās ielas 25. mājas.
«Jelgavas Vēstnesim» izdevās noskaidrot, ka tiešām šie mājas iedzīvotāji izmantojuši vieglāko ceļu – nozāģētos kokus novietojuši pie atkritumu konteineriem. SIA «Jelgavas Komunālie pakalpojumi» ražošanas direktors Alvils Grīnfelds paskaidroja, ka iedzīvotāji nav sazinājušies ar uzņēmumu par zaru savākšanu. Lai arī zari nav uzskatāmi par lielgabarīta atkritumiem, SIA «Jelgavas Komunālie pakalpojumi» darbinieki, saprotot pilsētniekus, kuriem šādus atkritumus nav kur likt, tik un tā tos savāc. Taču ir jāievēro datumi, kuros lielgabarīta atkritumi tieši no šī pagalma tiek savākti, tad arī zarus var nolikt pie atkritumu konteineriem. Ražošanas direktors stāsta, ka šādi atkritumi tiek savākti ik pa divām nedēļām. Ja tomēr cilvēks kokus nolēmis zāģēt citā dienā, viņš var sazvanīties ar SIA «Jelgavas Komunālie pakalpojumi» un vienoties, ka savācēja mašīna atbrauc ārpus grafika un aizved zarus, taču par to būs nedaudz jāsamaksā.
Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem krūmu un koku ciršana un zāģēšana ir jāsaskaņo ar pilsētas arhitektu, kas izvērtē, vai šie krūmi un koki nav īpaši aizsargājami un vai tiešām nepieciešams tos zāģēt. Pilsētas arhitekts Andrejs Lomakins atzīst, ka šajā gadījumā, ja cilvēkiem ceriņi traucējuši un aizseguši skatu, viņi savā teritorijā šādu krūmu izkopšanu drīkst veikt. Stingrāki noteikumi gan ir, ja vēlas kādu koku pilnībā likvidēt.
«Jelgavas Vēstnesim» izdevās noskaidrot, ka tiešām šie mājas iedzīvotāji izmantojuši vieglāko ceļu – nozāģētos kokus novietojuši pie atkritumu konteineriem. SIA «Jelgavas Komunālie pakalpojumi» ražošanas direktors Alvils Grīnfelds paskaidroja, ka iedzīvotāji nav sazinājušies ar uzņēmumu par zaru savākšanu. Lai arī zari nav uzskatāmi par lielgabarīta atkritumiem, SIA «Jelgavas Komunālie pakalpojumi» darbinieki, saprotot pilsētniekus, kuriem šādus atkritumus nav kur likt, tik un tā tos savāc. Taču ir jāievēro datumi, kuros lielgabarīta atkritumi tieši no šī pagalma tiek savākti, tad arī zarus var nolikt pie atkritumu konteineriem. Ražošanas direktors stāsta, ka šādi atkritumi tiek savākti ik pa divām nedēļām. Ja tomēr cilvēks kokus nolēmis zāģēt citā dienā, viņš var sazvanīties ar SIA «Jelgavas Komunālie pakalpojumi» un vienoties, ka savācēja mašīna atbrauc ārpus grafika un aizved zarus, taču par to būs nedaudz jāsamaksā.
Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem krūmu un koku ciršana un zāģēšana ir jāsaskaņo ar pilsētas arhitektu, kas izvērtē, vai šie krūmi un koki nav īpaši aizsargājami un vai tiešām nepieciešams tos zāģēt. Pilsētas arhitekts Andrejs Lomakins atzīst, ka šajā gadījumā, ja cilvēkiem ceriņi traucējuši un aizseguši skatu, viņi savā teritorijā šādu krūmu izkopšanu drīkst veikt. Stingrāki noteikumi gan ir, ja vēlas kādu koku pilnībā likvidēt. «Nedēļas nogalē kaimiņmājas Pulkveža O.Kalpaka ielā 5 vecākais sadomājis, ka jānozāģē ceriņkrūmi, kas kupli aug pie nama. Tie aizseguši viņam logu. Tas jau būtu pašsaprotami, ka cilvēki savā dzīvoklī vēlas gaismu, arī ceriņkrūmu tur vēl ir pietiekami, taču visi nozāģētie zari tika nolikti pie atkritumu konteineriem un jau nedēļu tos neviens nesavāc. Zinām, ka divas reizes mēnesī pie konteineriem varam nolikt mēbeles un citus lielgabarīta atkritumus, lai tos aizved, taču tagad katru dienu izved atkritumus no konteineriem, bet lielie zari ir izvazāti pa pagalmu. Gribu noskaidrot, vai šāda situācija ir normāla, ka zari tik ilgstoši netiek savākti. Mani arī interesē, vai vispār mājas iedzīvotāji paši šādā veidā drīkst zāģēt kokus un krūmus,» ar «Jelgavas Vēstneša» palīdzību vēlas noskaidrot kāds pensionārs no Lielās ielas 25. mājas.
«Jelgavas Vēstnesim» izdevās noskaidrot, ka tiešām šie mājas iedzīvotāji izmantojuši vieglāko ceļu – nozāģētos kokus novietojuši pie atkritumu konteineriem. SIA «Jelgavas Komunālie pakalpojumi» ražošanas direktors Alvils Grīnfelds paskaidroja, ka iedzīvotāji nav sazinājušies ar uzņēmumu par zaru savākšanu. Lai arī zari nav uzskatāmi par lielgabarīta atkritumiem, SIA «Jelgavas Komunālie pakalpojumi» darbinieki, saprotot pilsētniekus, kuriem šādus atkritumus nav kur likt, tik un tā tos savāc. Taču ir jāievēro datumi, kuros lielgabarīta atkritumi tieši no šī pagalma tiek savākti, tad arī zarus var nolikt pie atkritumu konteineriem. Ražošanas direktors stāsta, ka šādi atkritumi tiek savākti ik pa divām nedēļām. Ja tomēr cilvēks kokus nolēmis zāģēt citā dienā, viņš var sazvanīties ar SIA «Jelgavas Komunālie pakalpojumi» un vienoties, ka savācēja mašīna atbrauc ārpus grafika un aizved zarus, taču par to būs nedaudz jāsamaksā.
Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem krūmu un koku ciršana un zāģēšana ir jāsaskaņo ar pilsētas arhitektu, kas izvērtē, vai šie krūmi un koki nav īpaši aizsargājami un vai tiešām nepieciešams tos zāģēt. Pilsētas arhitekts Andrejs Lomakins atzīst, ka šajā gadījumā, ja cilvēkiem ceriņi traucējuši un aizseguši skatu, viņi savā teritorijā šādu krūmu izkopšanu drīkst veikt. Stingrāki noteikumi gan ir, ja vēlas kādu koku pilnībā likvidēt.