«Nezinu, vai korupcija ir tā vērta, lai zaudētu darbu»

15.05.2008.
Otro gadu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Jelgavas nodaļas darbu vada Evita Pļavniece. Darbā viņa vadās pēc kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas direktora Aivara Purmaļa principa: pret darbiniekiem jābūt kā mammai, kas spēj pažēlot un attiecīgā brīdī sadot pa dibenu...

Anna Afanasjeva

Otro gadu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Jelgavas nodaļas darbu vada Evita Pļavniece. Darbā viņa vadās pēc kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas direktora Aivara Purmaļa principa: pret darbiniekiem jābūt kā mammai, kas spēj pažēlot un attiecīgā brīdī sadot pa dibenu...

No malas šķiet, ka CSDD ir sakārtota un mierīga vide. Vai tas ir mānīgi?
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc nācu uz šejieni – darba specifika un pienākumi ir ļoti sakārtoti. Pakalpojumi atrunāti instrukcijās un orientēti uz klienta interesēm. Jelgavas nodaļa aiz Rīgas un Daugavpils ir viena no lielākajām. Pērn bijām otrie pakalpojumu sniegšanas – autovadītāja kvalifikācijas iegūšanas, transporta līdzekļu reģistrācijas – ziņā, kā arī tehnisko apskašu (TA) jomā. TA gan nav mūsu pakļautībā, tas ir Latvijas – Vācijas kopuzņēmums «Auteko Tüv», sadarbojamies un pārraugām. CSDD nodaļā kopā ar saimnieciskajiem strādā 25 darbinieki.
CSDD ir vairākas jomas. Viena no svarīgākajām ir autovadītāja tiesības un pienākumi, kas ietver vadītāja kvalifikāciju, no kā atkarīga arī braukšanas kultūra. Līdzīgi kā citās jomās arī šeit tiesības zina visi, bet ar pienākumiem tā ir, kā ir.
Pati esmu autovadītāja no 1995. gada. Braukšanas kultūra ir kritiskā stāvoklī, bet to nenosaka ne CSDD, ne autoskolas. Vaina ir cilvēku domāšanā. Liela daļa mācās autoskolā, nevis lai iemācītos braukt un satiksmes noteikumus, bet lai dabūtu tiesības. Lai cik stingri un kritiski vērtējam eksāmenā, bieži cilvēks, kas vadīšanas noteikumus nokārto nevainojami, pēc tiesību iegūšanas sāk braukt citādāk. Šo kultūru veido sabiedrība, nevis CSDD un autoskolas. Autoskolām tiesību nokārtošanas procents ir samērā augsts. Pārbaudot autoskolu mācību procesu, kas ir mūsu kompetencē, apmeklējums ir labs. Instruktoru jautājums gan nav pilnīgi sakārtots, viņi ir gan darba ņēmēji, gan individuālie komersanti, un tas ir mīnuss, jo nav no kā prasīt atbildību. Instruktoriem gan ir būtiski, vai eksāmenu nokārto pirmajā reizē. Ja sekmīgo procents ir zemāks par 50, jāsāk domāt, vai instruktors vispār prot apmācīt.
Kā šajā laikā mainījušies jaunie autovadītāji?
Ņemot vērā strikto sodu politiku par auto vadīšanu dzērumā, ir žēl, ka cilvēkus neiespaido administratīvais arests, atņemtā autovadītāja apliecība. Šis procents ir liels, un tiem, kas tiesības ieguvuši padomju laikā, tās otrreiz nokārtot nav viegli, jo viņi jau brauc pēc ieraduma, nevis noteikumiem.
Priecē, ka Jelgavā tūlīt aiz Rīgas esam vadošie velobraucēju kvalifikācijas iegūšanas jomā. Sezonas sākumā bērni nāk aktīvi. Arī mopēdu vadītājiem nepieciešamas tiesības, turklāt no pagājušā gada oktobra viņiem jāiziet arī medicīniskā komisija. Pavasarī ļoti aktuālas bija mazizmēra kuģošanas līdzekļu tiesības. No aprīļa stājušies spēkā arī ūdens transporta līdzekļu reģistrācijas noteikumi, ir jāreģistrē arī airu laivas, ūdens motocikli.
Dzirdēts, ka eksāmenos CSDD turpmāk izmantos BMW markas mašīnas. Saprotama ir tirgotāju vēlme iespraukties šajā jomā, tomēr tas nozīmē arī citu auto vadīšanas stilu.
Eksaminācijas automašīnu konkursā zemākā cena bija BMW automašīnām. Sekoja «Mercedes Benz» un «Volkswagen». Vērtēšanas kritērijos 75 procentus noteica auto cena. Arī CSDD vadība nav īsti apmierināta, jo BMW saistās ar augstāku klasi, tas vairos cilvēku runas. Arī ziemā, iespējams,  būs problēmas ar aizmugures piedziņu. Jelgavā gan līdztekus jaunajām mašīnām būs arī pērn iegādātais «VW Golf».
Tā saucamās «baltās» tiesības var iegūt jaunieši no 16 gadiem. Bet, lai saņemtu vadītāja apliecību, pēc tam viņiem vēl jāmācās autoskolā. Vai nebūtu pareizi atvieglot mācību maksu, jo pirms instruktora daudz topošā autovadītāja apmācīšanā ieguldījuši vecāki?
Jā, 16 gados jaunieši pēc medicīniskās komisijas iziešanas var saņemt braukšanas mācību atļauju. Blakus jābūt vadītājam ar attiecīgu stāžu. Autoskola gan ir obligāta. Nesen bijām pieredzes apmaiņā Kauņā. Tur, ja ir dokuments par vidējo izglītību, teoriju var mācīties arī pašmācības ceļā, bet braukšanai jāapmeklē autoskola. Mums prasības ir stingrākas.
Procentuāli, cik braukšanu noliek pirmajā reizē, pie mums svārstās no 38 līdz 57 procentiem. Rīgā tas ir zemāks.
Tehniskās apskates nav CSDD kompetencē, tomēr par tām izskan dalītas atsauksmes.
Maksājumus par TA veic CSDD, iekasējam arī ceļu nodokli, pārbaudām TA kvalitāti, lai tā atbilstu standartiem. CSDD ir tiesības uzlikt mašīnai tā saucamo «bingo», kad auto jau izgājis TA, mēs to nosūtām pārbaudīt atkārtoti.
TA ir sāpīgs jautājums rindu ziņā – stacija ir krietni par mazu. Ja smago automašīnu līniju pārceltu citviet, tas ļautu samazināt rindas vieglajām mašīnām. Pērn sāka runāt par risinājumu, tagad jautājums noklusis. Apskates Jelgavā veic liela daļa no Rīgas rajona, bet mūsu cilvēki brauc arī uz Dobeli, kur rindas mazākas.
Par kvalitātes standartiem runājot – par Jelgavu dzirdēts, ka labāk tehnisko apskati iet citās nodaļās, jo Jelgavā esot piekasīgāka attieksme.
Klientu viedokļi ir dažādi. Arī pati esmu uzklausījusi, ka darbinieki varētu būt korumpēti. Taču vairāk vai mazāk viss process redzams videokamerās – kad katra mašīna iebrauc un izbrauc, kas to pārbauda. Nezinu, vai kaut kāda korupcija būtu tā vērta, lai zaudētu darbu un sabiedrības cieņu.
CSDD ir uzticības tālrunis. Cik bieži klienti to izmanto, kādas ir raksturīgākās sūdzības?
Šis tālrunis ir Rīgā. Manā laikā CSDD mājas lapā par vienu mūsu nodaļas darbinieku divas reizes bija sūdzība. Katru gadījumu strikti izanalizē. Šis darbinieks nodaļā vairs nestrādā. Cilvēki daudz un par dažādiem jautājumiem zvana pa nodaļas informācijas tālruni.
Raksturīgākās sūdzības saistītas ar individuālo izpratni – cik klientu, tik viedokļu. Kādu neapmierina, ka viņu neapkalpo, ja nav līdzi pases, vai arī tad, ja nav nomaksāts sods, kas uzrādās datu bāzē. CSDD strādājošo darbam seko videonovērošanas kameras, tas pasargā gan viņus, gan klientus. Ir gadījumi, kad klients apgalvo, ka viņš maksājis lielāku naudas zīmi nekā faktiski, bet viņam atlikums nav izdots. Vai apmeklētājs kopā ar saviem dokumentiem paņem, piemēram, cita cilvēka mācību atļauju. Šādos gadījumos videokameras palīdz.
CSDD rīko ne vienu vien kampaņu, vai tādu nevajadzētu arī par pārslodzi, jo daļa autovadītāju patiesi brauc, tā teikt, autopilotā – ne visi apstājas ceļa malā, lai pagulētu. Pārslodze ir viens no satiksmes negadījumu iemesliem.
Pārslodze šodien ir ļoti raksturīga. Agrāk personīgo transporta līdzekli neizmantojām, braucām ar sabiedrisko, un, šķita, paspējām daudz vairāk nekā tagad. Šodien laika pietrūkst, cilvēki ir noguruši un neuzmanīgi. Pret pārslodzi pagaidām neviens necīnās. Tā aiziet ķēdītē – darba devējs turas pie laba darbinieka, labs darbinieks cenšas sevi attaisnot...

 

Ekspresjautājumi

• Kā nonācāt CSDD?
Esmu juriste, beigusi Policijas akadēmiju. 19 gados sāku strādāt Rīgas Centrālcietumā kā uzraudze. Tad Jelgavas Policijas pārvaldē par izziņas inspektori. Aizgāju uz VID Finanšu policiju, kur sākumā biju izmeklētāja, bet pēc tam vadīju reģionālo nodaļu. Finanšu noziegumu jomā, lai kaut ko varētu apkarot, valstī jābūt krietni lielākiem resursiem. Pietrūka gandarījuma par padarīto darbu. Tad radās iespēja pamēģināt spēkus CSDD. Jauna, sveša un nezināma joma, kolektīvs lielāks, sfēra – citādāka.
• Esat barga priekšniece?
Esmu prasīga, bet pret darbiniekiem taisnīga. Kad pirmo reizi kļuvu par vadītāju, toreizējais Finanšu policijas direktors Aivars Purmalis, kas man ir autoritāte, teica: «Tev pret darbiniekiem jābūt kā mammai, kas spēj pažēlot un attiecīgā brīdī sadot pa dibenu.» Pēc šī principa arī vados.
• Kā sevi glābjat «melnajos» brīžos?
Tā kā man ir trīs bērni, lieliska ģimene, patvērumu rodu mājās. Mājas ir vieta, kur vienmēr gribu atgriezties – miera un spēka osta.
 • Kādas ir tās reizes, kad ierunājas iekšējā balss?
Vienmēr cenšos būt objektīva un godīga. Nemāku melot, lai gan dažreiz vajag pamānīties, lai neaizskartu otru. Iekšējā balss ierunājas, kad pret kādu esmu bijusi subjektīva, jūtu diskomfortu, ja kaut kas virspusēji izdarīts.
 • Kāds varētu būt aforisms, kas raksturotu jūsu domu un atziņu pasauli?
Jau vecāki iemācījuši nedarīt otram to, ko negribas, lai dara tev. Jādzīvo tā, lai pats iekšēji justos labi un gūtu gandarījumu.