No diviem dzīvokļiem patversmē nogādāti 44 kaķi
Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņu grupas vecākais inspektors Sandris Miezis stāsta, ka Kārļa ielā nelielā dzīvoklī dzīvoja 62 gadus veca kundze ar vairākiem desmitiem kaķu. Kad kundze nonākusi slimnīcā, policija saņēma informāciju, ka mājās palikuši dzīvnieki, par kuriem neviens nerūpējas. Tāpat bija saņemtas sūdzības no sievietes kaimiņiem, ka kaķi ņaud un rada troksni, lecot pret sienu. Līdzīga situācija bija arī Aspazijas ielā, kur 77 gadus veca kundze pie sevis bija uzņēmusi vairāk nekā desmit kaķu.
«Apsekojot dzīvokļus, tika konstatēts, ka netiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības – mājoklis bija netīrs, bija jūtama nepatīkama smaka, turklāt dzīvnieki nebija baroti un bija novārguši,» stāsta S.Miezis. Kaķi tika izņemti un nogādāti LLU Mazo dzīvnieku patversmē – no Kārļa ielas uz patversmi aizvests 31 kaķis (26 pieaugušie un pieci kaķēni), savukārt no Aspazijas ielas – 13 kaķi. Aspazijas ielas dzīvoklī atrasts arī viens miris kaķis.
«Kaķi, kuri tika pie mums atvesti, bija smagā stāvoklī – ne visas problēmas varēs izārstēt. Tāpat kaķi, kas nākuši no viena dzīvokļa, ir cēlušies no vienas ģimenes, un dzīvniekiem ir arī ģenētikas problēmas,» norāda LLU Mazo dzīvnieku patversmes vadītāja Unda Ģēģere, uzsverot: situācija, ka viens cilvēks, kurš varbūt sevi uzskata par glābēju un savā mājoklī gadiem bez jebkādiem ierobežojumiem ļauj vairoties dzīvniekiem, patiesībā ir visas sabiedrības problēma. «Kaķis ir dzīvnieks, kuram nepieciešama individuālā dzīves telpa, bet šeit viņi dzīvo saspiestībā, nehigiēniskos apstākļos, turklāt dzīvniekiem nav veiktas medicīniskās pārbaudes, vakcinācija. Gribētu teikt, ka tā ir dzīvnieku spīdzināšana, nevis palīdzēšana,» tā U.Ģēģere. Viņa skaidro, ka parasti šādu notikumu rezultātā patversmē nogādātie dzīvnieki izrāda stresa pazīmes, var būt agresīvi, uzbudināti, šokā, bet šiem kaķiem bija pilnīgi netipiska reakcija – vairākums kaķu, nonākuši savos būros, vienkārši izstiepušies uz segas un aizmiguši.
«Tā ir visas sabiedrības atbildība, jo mēs ļaujam šiem cilvēkiem dzīvot kopā ar dzīvniekiem – līdz brīdim, kad saimnieks ilgstoši nonāk aprūpes iestādē vai nomirst. Bet tad dzīvnieku stāvoklis jau ir ļoti bēdīgs, un brīdis, kad viņus vēl būtu varējis glābt un atrast viņiem citas mājas – nokavēts. Kamēr mēs pievērsim uz to acis, nāksies strādāt tikai ar seku likvidāciju, kas prasa ļoti lielus resursus,» skarba ir LLU Mazo dzīvnieku patversmes vadītāja, par iespējamiem pārkāpumiem aicinot ziņot atbildīgajām iestādēm vai dzīvnieku aizsardzības biedrībām. U.Ģēģere aicina arī pārliecināties, vai mūsu gados veco radinieku vai kaimiņu mājdzīvniekiem ir veikta profilaktiskā aprūpe, vai viņi ir vakcinēti, sterilizēti un reģistrēti, un vai šī informācija ir pieejama palicējiem, kā arī vai ir cilvēks, kurš nepieciešamības gadījumā uzņemsies atbildību par dzīvniekiem.
Mājdzīvnieku labturības prasību ievērošanu lielākoties kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Saņemot sūdzību, speciālisti apseko adresi un, ja ir pamats, uzsāk administratīvo lietvedību. Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidzemgales pārvaldes vadītāja vietniece Meldra Ivbule informē, ka abas šīs adreses ir bijušas dienesta redzeslokā un tikušas vairākkārt apsekotas, turklāt pret Kārļa ielas dzīvokļa saimnieci uzsākts arī administratīvais process. «Kad konstatējām, ka situācija pasliktinās, tika uzsākts administratīvais process, dodot termiņu konkrētu pārkāpumu novēršanai. Kad pērn pēdējoreiz apsekojām dzīvokli, tas bija izdarīts,» viņa skaidro. Dienestā gan piebilst, ka ne vienmēr sūdzības ir pamatotas, jo kaimiņiem, piemēram, var nepatikt dzīvnieku dabīgais aromāts, bet tas nenozīmē, ka nav ievēroti labturības noteikumi.
Sūdzības par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem saņem arī Jelgavas Pašvaldības policija, bet, ja situācijas ir nopietnas, par tām tiek ziņots PVD. Piemēram, 2016. gadā Pašvaldības policijā reģistrēti 20 administratīvā pārkāpuma protokoli par dzīvnieku labturības prasību neievērošanu, 2017. gadā – 10, 2018. gadā – 5, šāgada piecos mēnešos – 1.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu noteiktais sods ir brīdinājums vai naudas sods fiziskai personai – no 7 līdz 350 eiro, juridiskai personai – no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
Savukārt par klaiņojošiem vai bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem atbildīga ir pašvaldība. Dzīvnieki, kuri palikuši bez saimnieka aprūpes ne viņa vainas dēļ, kā tas bija abos Jelgavas gadījumos, uzskatāmi par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem. Jelgavā iedzīvotāji par klaiņojošiem, bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem vai bojā gājušiem dzīvniekiem var ziņot Jelgavas Pašvaldības operatīvās informācijas centram pa bezmaksas tālruni 8787.
Foto: Jelgavas pilsētas Pašvaldības policija un U.Ģēģere