No janvāra jebkura būvniecības iecere būs jāiesniedz elektroniski
Būvniecības likums paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra būvniecības process būs uzsākams tikai elektroniski, izmantojot BIS, bet jau no šā gada 1. oktobra BIS lietotājiem nodrošina iespēju visu būvniecības projekta dokumentācijas apriti veikt elektroniski. Lai BIS ieviešana noritētu raitāk, BVKB uzsācis informatīvo kampaņu, ar jauno būvniecības dokumentu aprites kārtību iepazīstinot nozares profesionāļus un iedzīvotājus.
Kas ir BIS?
BIS ir elektroniska vide, kurā notiek informācijas aprite starp būvniecības procesa dalībniekiem. Sistēmā tiek uzturēti būvniecības procesam nepieciešamie reģistri un nodrošināti ar būvniecības procesu saistītie elektroniskie pakalpojumi, un to savā ikdienas darbā jau izmanto būvniecības darbu pasūtītāji, projektētāji, būvnieki, inženiertīklu turētāji, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas. «Pēc būtības būvniecības procesā iesaistītajiem nekas nemainīsies, būs spēkā visas tās pašas prasības, kādas bija līdz šim, tikai dokumentu un informācijas aprite notiks elektroniskajā vidē, kas būs ātrāk un efektīvāk. Sistēmai varēs pieslēgties, izmantojot Latvija.lv autentifikāciju ar internetbankas starpniecību vai e-parakstu. BIS jau šobrīd ir saistīta ar 15 citām valsts elektroniskajām datubāzēm, un tas nozīmē, ka, reģistrējoties sistēmā, ikviens varēs iegūt BIS ievadīto informāciju par savu īpašumu. Pilnībā pārejot uz elektronisku būvniecības procesu, varēs precīzi izsekot, kādā stadijā atrodas būvvaldē iesniegtie dokumenti, sistēma uzkrās visu pievienoto informāciju un sniegs pilnvērtīgu priekšstatu par īpašuma tehnisko stāvokli, komunikāciju pieslēgumiem un veiktajiem remontdarbiem. Vienkāršākos būvniecības darbus sistēmā varēs pieteikt ikviens, un tāpat kā līdz šim pietiks ar veicamo darbu aprakstu, skici ar piesaisti teritorijas plānam vai apliecinājuma karti. Sarežģītākos gadījumos, kad nepieciešams arī būvprojekts, sistēma paredz iespēju pasūtītājam pilnvarot kādu no speciālistiem darbu veikšanai. Tas nozīmē, ka ēkas vai zemes īpašnieks sniedz elektronisku pilnvarojumu savā vārdā iesniegt BIS ar būvniecības procesu saistīto dokumentāciju,» uzsver S.Mjakuškina.
Šobrīd BIS ir pieejami seši reģistri un 30 ar būvniecību saistīti e-pakalpojumi. Sistēmā ir būvkomersantu, būvspeciālistu, neatkarīgo ēku energoefektivitātes ekspertu, ēku energosertifikātu, būvinspektoru un dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs. Minētajos reģistros atrodami ar būvniecības jomu saistītie speciālisti, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija, lai sniegtu noteiktus būvniecības pakalpojumus, un ar BIS starpniecību, iepriekš vienojoties, pasūtītājs šos speciālistus var pilnvarot konkrētu darbu veikšanai. Būvniecības likums paredz, ka būvniecības ierosinātājs BIS bez notāra starpniecības varēs pilnvarot ne tikai būvspeciālistu, bet arī jebkuru citu privātpersonu, piemēram, ģimenes locekli vai juridisko pakalpojumu sniedzēju. Pilnvarotā persona būs tiesīga virzīt uzsākto būvniecības administratīvā procesa lietu.
«Lielākais izaicinājums saistībā ar BIS ieviešanu varētu būt iedzīvotāju, tostarp būvniecības jomā strādājošo, vispārējais e-prasmju līmenis. Psiholoģiski mums ir bail no nezināmā, tādēļ bieži vien pārmaiņas uztveram ar bažām. Lai tās kliedētu, īpašu uzmanību esam pievērsuši lietotāju atbalstam. Ir izstrādāti pakalpojumu apraksti, lietotāju rokasgrāmata un arī izglītojošas videopamācības par to, kā strādāt ar sistēmu un kādas iespējas tā piedāvā. Neviena sistēma nav ideāla, tādēļ joprojām gaidām ierosinājumus un priekšlikumus no BIS lietotājiem par nepieciešamajiem sistēmas uzlabojumiem. Konsultācijas par darbu ar BIS var saņemt, savu jautājumu reģistrējot BIS pieteikumu reģistrēšanas lapā vai zvanot pa klientu atbalsta tālruni 62004010. Palīdzēt varēs arī pašvaldību būvvaldēs, bet drīzumā konsultācijas par BIS būs pieejamas arī valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centros,» tā BVKB direktore.
BIS darbības principus var apgūt semināros un vebināros
Kopumā Latvijā līdz decembrim tiks aizvadīti 15 klātienes informatīvie semināri, kuros par BIS funkcionalitāti plānots informēt vismaz 1500 sistēmas lietotāju, kā arī 99 tiešsaistes apmācības jeb vebināri un 10 klātienes apmācības sertificēšanas institūciju deleģētajiem būvspeciālistiem. Dalība semināros un vebināros ir bez maksas. Vebināri notiek pirmdienās, trešdienās un piektdienās no pulksten 10 līdz 13.40, un tie norisināsies līdz 20. decembrim. Savukārt klātienes semināru apmeklējumam jau pieteicies maksimālais dalībnieku skaits, tādēļ interesenti ar BIS funkcionalitāti aicināti iepazīties vebināros. Papildu informāciju par vebināru norisi var iegūt sistēmas interneta vietnē bis.gov.lv, savukārt videoformātā ar BIS darbības principiem var iepazīties arī BVKB youtube.com kontā.
Grūtāk būs tiem, kuri vēlēsies būvēt paši
Pašvaldības, valsts institūcijas un atsevišķi nozares profesionāļi ar BIS strādā jau kopš 2015. gada, bet no 2020. gada tā būs jālieto ikvienam, kurš vēlēsies veikt pārmaiņas savā mājoklī, pat tādos gadījumos kā radiatoru nomaiņa vai lielākas siltumnīcas izbūve piemājas dārzā. Jelgavas pašvaldības Būvvaldes Komunikāciju sektora vadītājs Dainis Petzāls uzsver, ka neliela daļa nozares profesionāļu ar sistēmu strādā jau ilgāku laiku, tomēr vairums joprojām dod priekšroku papīra formātam, tādēļ būvvaldes pāreju uz digitālo vidi sagaida ar zināmām bažām. «Grūtāk būs iedzīvotājiem, kuri savus piemājas vai dzīvokļa vienkāršotās renovācijas darbus līdz šim skaņoja paši. Ja cilvēks vēlēsies pārbūvēt sētu vai izbūvēt savā pagalmā siltumnīcu, sistēmā būs jāaizpilda aprakstošā daļa un jāpievieno vizualizācija, kas piesaistīta teritorijas plānam. Teorētiski to var izdarīt ikviens, bet praksē visdrīzāk lielākā daļa darbu pasūtītāju pilnvaros profesionāļus, tādēļ jārēķinās, ka tas var sadārdzināt plānoto būvniecību. Šaubos, ka cilvēkiem, kuri ikdienā nav saistīti ar būvniecību, būs pietiekami daudz motivācijas, lai apgūtu, kā strādāt ar BIS. Paredzam, ka tie, kas vēlēsies ar būvniecību saistītos dokumentus iesniegt paši, nāks konsultēties uz Būvvaldi. Ja tie būs atsevišķi jelgavnieki, varēsim palīdzēt, bet, ja šādu lūgumu būs daudz, būsim spiesti atteikt, jo arī mūsu kapacitāte ir ierobežota,» tā D.Petzāls, prognozējot, ka nākamgad pašvaldību būvvaldēm varētu ievērojami pieaugt administratīvais slogs, jo šobrīd aptuveni 95 procenti no visas Jelgavas pašvaldības Būvvaldē iesniegtās būvniecības dokumentācijas ir papīra formātā. «Maz ticams, ka no 1. janvāra būvniecības nozare būs pilnībā gatava darbam BIS. Piemēram, līdz šim nevienu inženiertīklu izbūves projektu neesam saņēmuši elektroniskā formātā – ar BIS starpniecību –, lai gan vairākkārt esam mudinājuši projektētājus to darīt. Paredzam, ka sarežģījumi varētu būt arī ar tiem projektiem, kuru izstrāde uzsākta līdz 2020. gada 1. janvārim, jo pasūtītāji noteikti tos vēlēsies pabeigt un iesniegt kā līdz šim. Līdzīga situācija veidosies ar jau apstiprinātajiem projektiem, kuros jāveic izmaiņas,» norāda D.Petzāls. BVKB direktore S.Mjakuškina, atbildot uz jautājumu par jau iesāktajām būvniecības lietām, gan uzsver, ka tās varēs pabeigt arī papīra formātā.
Projektu saskaņošana joprojām aizņem daudz laika
Projektēšanas uzņēmuma «Ēka un būve» pārstāve Antra Politere piekrīt, ka BIS ieviešana nākotnē varētu atvieglot dzīvi visiem būvniecības procesā iesaistītajiem, tomēr, viņasprāt, vēl ir daudz izaicinājumu, lai tā notiktu. «Ar BIS strādājam kopš 2019. gada janvāra, un mūsu pieredze liecina, ka liela daļa no būvniecības procesā iesaistītajiem vēl nav gatavi strādāt elektroniskajā vidē. Tas attiecas gan uz pasūtītājiem, gan komunikāciju turētājiem, gan pašiem būvniekiem. Piemēram, tādi uzņēmumi kā «Latvijas gāze» un «Sadales tīkls» vēl salīdzinoši nesen nevarēja nodrošināt visus saskaņojumus elektroniski, un mēs devāmies pie viņiem klātienē. Sarežģījumus rada arī tas, ka būvniecības darbu pasūtītāji nav sev izveidojuši e-parakstu, bez kura strādāt elektroniskajā vidē ir apgrūtinoši un nav iespējams veikt visas nepieciešamās darbības. Īpaši sarežģīti tas ir gadījumos, ja klientam nav atvērts konts kādā no Latvijas komercbankām, lai autentificētos BIS ar Latvija.lv starpniecību. Kā viens no BIS ieviešanas pozitīvajiem aspektiem tiek minēts projektēšanas laika samazināšana, tomēr praksē to nevaram apstiprināt, jo projektu saskaņošana ar komunikāciju turētājiem arī BIS aizņem ļoti daudz laika. Ja saskaņošanas termiņš tiek noteikts trīs nedēļas, mums jābūt gataviem, ka pēdējā dienā varam saņemt negatīvu atbildi, un tas nozīmē, ka pārskaņošana jāsāk no sākuma. Esam saskārušies arī ar situāciju, kad kādā Latgales pašvaldībā mums atteica projektu pieņemt BIS. Jāuzsver gan, ka sistēmā regulāri tiek veikti uzlabojumi un virkne nozares profesionāļu priekšlikumu no sistēmas funkcionalitātes viedokļa tiek ņemti vērā,» tā A.Politere.
Savukārt būvniecības SIA «JOE» valdes loceklis Jurģis Smelters uzsver, ka ar BIS strādā jau kādu laiku un klienti visus saskaņojumus pilnvaro veikt uzņēmuma pārstāvjiem. «Piedāvājot savus pakalpojumus, rēķināmies, ka visus saskaņojumus veiksim paši, tādēļ tas ir iekļauts pakalpojuma cenā un nekādas papildu izmaksas klientam tā dēļ neveidojas. Gluži otrādi – BIS mums ļauj strādāt efektīvāk. Sarežģītāk varētu būt tā sauktā vecā kaluma arhitektiem un būvniecības speciālistiem, kuri e-vidē nestrādā, – viņiem nāksies mainīt savus paradumus vai arī algot kādu, kurš vismaz sākumā palīdzēs tikt galā ar BIS. Pāreju uz digitālu dokumentu apriti būvniecībā vērtējam pozitīvi, jo tas varētu samazināt projektēšanas darbu izpildes laiku, kuru līdz šim tērējām, vadājot projektu pa dažādām institūcijām. Lielākais ieguvums no BIS ir tas, ka projektu vienlaicīgi skaņos vairākas institūcijas, jo līdz šim tika prasīts iesniegt projekta oriģinālu un katrs saskaņojums aizņēma zināmu laiku. BIS viss notiks elektroniski, un institūcijām būs jāiekļaujas likumā noteiktajos termiņos, kuru ievērošanu kontrolēs sistēma,» skaidro J.Smelters. «Mums gan nav ilūziju, ka būvniecībā varēsim pilnībā atteikties no papīra formāta, jo darbu izpildes procesā visdrīzāk ērtāk joprojām būs ielūkoties izdrukātā projektā, nevis planšetē vai datorā, tomēr no līdzšinējiem pieciem projekta eksemplāriem papīra formātā noteikti varēsim atteikties,» tā viņš.
Savukārt Jelgavas pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs Māris Mielavs ir pārliecināts, ka BIS ne vien ietaupa speciālistu laiku darbā pie katra projekta, bet arī sniedz iespēju līdz minimumam samazināt papīra formāta dokumentāciju ikdienas darbā. «Līdz šim saskaņošanai mums tika iesniegts viens projekta eksemplārs un, lai pārliecinātos par projekta atbilstību mūsu izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, speciālisti bija spiesti gaidīt, līdz projektu izskatīs kolēģi. Šobrīd viss notiek elektroniski un šādu ierobežojumu vairs nav. Ar dokumentu vienlaicīgi var strādāt visi speciālisti, kam tas nepieciešams. Pozitīvi ir arī tas, ka par projekta risinājumiem varam ērtāk pārliecināties dabā, jo BIS ievietotā informācija jebkurā brīdī ir pieejama gan planšetdatorā, gan mobilajā telefonā,» tā M.Mielavs.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva