Norāda uz nepieciešamību cīnīties ar «melno arheoloģiju»
Metāla detektoru plašās izplatības dēļ «melnā arheoloģija» sāk kļūt par hobiju. Kā pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Latvijas Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, Latvijā «melnās arheoloģijas» veicēji ir liela problēma un, lai to risinātu, nepieciešams sakārtot likumdošanu arheoloģijas jautājumā.
Kā iespējamu risinājumu G.Zemītis minēja metāla detektoru pārdošanas aizliegumu, kā arī aizliegumu pārdot vēsturiskus priekšmetus dažādās izsolēs un internetā. Būtu jāsakārto arī jautājums par privātpersonām, jo, ja arheoloģiskais mantojums atrodas uz privātas zemes, tad tās īpašniekam ir visas tiesības neatļaut šo mantojumu pētīt, kā arī viņš atrasto var nenodot muzejam, kas liedz iepazīt Latvijas kultūru un vēsturi, skaidroja eksperts.
Kā pastāstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, patlaban Latvijā ir 2496 valsts aizsargājamas vietas, no kurām 320 ir kapsētas, 195 apmetnes, 475 pilskalni un 75 pilis. Pagājušā gadā tika konstatēti desmit pārkāpumi, no kuriem tikai viens uzskatāms par «melno arheoloģiju». Pārējie gadījumi saistīti ar būvniecības pārkāpumiem.
Patlaban Latvijā ir 37 inspektori, kas ir atbildīgi par visiem rajoniem un visām valsts aizsargājamām vietām. Inspektori paši veido savu darba grafiku un veicamos darbus, līdz ar to šī brīža situācija, pēc J.Dambja teiktā, nav diez ko pateicīga, jo ir apgrūtināta šo inspektoru uzraudzība. No 1. jūlija tiks veidota struktūra, kas uzlabos inspektoru kontroli, informēja J.Dambis.
Komisijas sēdes laikā tika pieļauta iespēja, ka varbūt būtu jāaizliedz ar metāla detektoriem uzturēties arheoloģijas teritorijā, tomēr šādu aizliegumu būtu sarežģīti kontrolēt. Kā uzsvēra J.Dambis, ir izveidots saraksts, kurā ir uzskaitītas šīs vēsturiskās vietas, tostarp arī zemūdens mantojumu vietas.
«Norādot zemūdens mantojumu koordinātas, tiktu dota iespēja un pavērts ceļš «melnajiem arheologiem» vai drīzāk mantračiem doties un kaut ko noskrūvēt vai nolauzt,» sacīja J.Dambis.
Kā pastāstīja Vēstures pētnieku biedrības priekšsēdētājs Roberts Klimovičs, metāla detektoru var izgatavot piecās minūtēs, līdz ar to aizliegums tos pārdot vai kādā veidā ierobežot to tirdzniecību būtu neveiksmīgs. Pēc viņa domām, galvenā problēma ir tā, ka Latvijā nav organizācijas, kas meklē mirušos karavīrus, kā arī tas, ka paši arheologi nodarbojoties ar atrasto mantu pārdošanu.
«Arheologus Latvijā neviens nekontrolē, līdz ar to bieži vien viņi paši pludina ārā vēsturiskas lietas un priekšmetus. Problēma ir vērojama arī tajā, ka nav tik liela sadarbība ar arheologiem, kā gribētos,» uzsvēra R.Klimovičs.
Savukārt žurnāla «Dadzis» redaktors Andris Ruģēns informēja komisijas deputātus, ka, lai arī nav konkrētu sodīto par «melno arheoloģiju», situācija ir dramatiska. A.Ruģēnam pašam ir piedāvāts nopirkt vācu karavīra kapu par 30 latiem, krievu karavīra kapu par 20 latiem, bet latviešu - par 10 latiem.
«No viena karavīra, atkarībā no tā, kas viņam klāt, var nopelnīt no 200 līdz 500 latiem. Tā taču ir valsts nacionālo labumu izlaupīšana», uzsvēra A.Ruģēns.
Deputāts Dzintars Ābiķis sacīja, ka jāveido ciešāka sadarbība starp profesionāliem arheologiem un amatieriem, jo valstij nav tik lielas iespējas kā privātajam sektoram, līdz ar to «tīri tehnikas jautājumā būtu jābūt lielākai sadarbībai».
Savukārt deputāts Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka būtu nepieciešams veidot vēsturisko priekšmetu sarakstu, kurus nedrīkstētu tirgot, piemēram, karavīru atribūtika. Būtu jānosaka bargāki sodi un jāsakārto inspektoru jautājums, un to darbība būtu jākontrolē pamatīgāk. Būtu nepieciešams vairāk investēt valsts līdzekļus aizsardzības inspekcijā, lai situāciju sakārtotu, uzskata deputāts.
Komisijas sēdes noslēgumā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks pieminekļu uzraudzības darbā Jānis Asaris uzsvēra, ka jāveicina sabiedrības un īpaši pieminekļu īpašnieku iesaistīšana cīņā pret «melnajiem arheologiem».
www.leta.lv