Par «Ābola» balvu zīmēs plūdu karti
09.01.2008.
Jau tapis zināms, kur Jelgavas pašvaldība izlietos balvu «Ābols 2007» – 10 000 latu –, ko pagājušā gada nogalē pasniedza Vides ministrija.
Kristīne Pētersone
Jau tapis zināms, kur Jelgavas pašvaldība izlietos balvu «Ābols 2007» – 10 000 latu –, ko pagājušā gada nogalē pasniedza Vides ministrija.
«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka šo balvu ik gadu ministrija pasniedz pašvaldībām par ieguldījumu vides infrastruktūras attīstībā un dabas aizsardzībā. Jelgava uzvaras laurus plūca, sekmīgi realizējot vairākus vērienīgus projektus vides aizsardzības jomā.
Svarīgi gan piebilst, ka šo balvu pašvaldība uzreiz neiegūst kā finanšu līdzekļus, kas tiek ieskaitīti kopējā budžetā, – pašvaldībai ir jāizstrādā projekta pieteikums, ko izskata Vides fonds, un tikai tad, kad tas atzīts par labu, pašvaldība var šos līdzekļus iztērēt konkrētam mērķim.
Jelgavas pašvaldības galvenā speciāliste vides politikas jautājumos Solvita Lūriņa skaidro, ka šāds nosacījums galvenokārt ieviests tāpēc, lai sekotu līdzi, vai pašvaldība balvu izlieto tam paredzētam mērķim – vides problēmu risināšanai.
Pašvaldība projekta pieteikumu Vides fondam jau iesniegusi, un tas devis apstiprinošu atbildi – tagad zināms, ka 10 000 latu tiks iztērēti, lai izveidotu trīsdimensiju plūdu karti pilsētas teritorijai.
Tā kā pavasara palu un ilgstošu lietavu laikā ūdens līmenis Jelgavā sasniedz ap 2,5 metrus virs jūras līmeņa, var uzskatīt, ka 34 procenti no pilsētas teritorijas pakļauta augstam applūšanas riskam, nodarot zaudējumus pilsētai un iedzīvotājiem. Atbilstoši šiem rādītājiem Jelgava uzskatāma par vienu no viskritiskākajām apdzīvotajām vietām upes baseina teritorijā.
Tāpēc tapa projekta pieteikums Vides fondam «Plūdu draudu modelēšana Jelgavas pilsētas teritorijā». S.Lūriņa skaidro, ka projekta mērķis ir izveidot pamatdatus plūdu situāciju riska zonu modelēšanai pilsētas teritorijā, lai pēc tam tos varētu izmantot katastrofu prognozēšanai un novēršanai, teritoriju attīstības plānošanai, kā arī objektu būvniecības projektēšanai.
Tas nozīmē, ka līdz rudenim jātop kartei, kurā trīsdimensiju attēlā būs atspoguļotas plūdu apdraudētās vietas. Iegūtie dati ļaus ne tikai apzināt applūstošās teritorijas, bet modelēt dažādus applūšanas variantus, tā prognozējot risku – ūdens līmeņa svārstības – un laicīgi ļaujot to novērst – apzināt, kur nepieciešams izveidot caurtekas vai dambjus.
S.Lūriņa piebilst, ka pašvaldība jau aizsākusi pāris projektu plūdu situācijas novērtēšanā, taču šis būs papildu ieguvums.
Jau tapis zināms, kur Jelgavas pašvaldība izlietos balvu «Ābols 2007» – 10 000 latu –, ko pagājušā gada nogalē pasniedza Vides ministrija.
«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka šo balvu ik gadu ministrija pasniedz pašvaldībām par ieguldījumu vides infrastruktūras attīstībā un dabas aizsardzībā. Jelgava uzvaras laurus plūca, sekmīgi realizējot vairākus vērienīgus projektus vides aizsardzības jomā.
Svarīgi gan piebilst, ka šo balvu pašvaldība uzreiz neiegūst kā finanšu līdzekļus, kas tiek ieskaitīti kopējā budžetā, – pašvaldībai ir jāizstrādā projekta pieteikums, ko izskata Vides fonds, un tikai tad, kad tas atzīts par labu, pašvaldība var šos līdzekļus iztērēt konkrētam mērķim.
Jelgavas pašvaldības galvenā speciāliste vides politikas jautājumos Solvita Lūriņa skaidro, ka šāds nosacījums galvenokārt ieviests tāpēc, lai sekotu līdzi, vai pašvaldība balvu izlieto tam paredzētam mērķim – vides problēmu risināšanai.
Pašvaldība projekta pieteikumu Vides fondam jau iesniegusi, un tas devis apstiprinošu atbildi – tagad zināms, ka 10 000 latu tiks iztērēti, lai izveidotu trīsdimensiju plūdu karti pilsētas teritorijai.
Tā kā pavasara palu un ilgstošu lietavu laikā ūdens līmenis Jelgavā sasniedz ap 2,5 metrus virs jūras līmeņa, var uzskatīt, ka 34 procenti no pilsētas teritorijas pakļauta augstam applūšanas riskam, nodarot zaudējumus pilsētai un iedzīvotājiem. Atbilstoši šiem rādītājiem Jelgava uzskatāma par vienu no viskritiskākajām apdzīvotajām vietām upes baseina teritorijā.
Tāpēc tapa projekta pieteikums Vides fondam «Plūdu draudu modelēšana Jelgavas pilsētas teritorijā». S.Lūriņa skaidro, ka projekta mērķis ir izveidot pamatdatus plūdu situāciju riska zonu modelēšanai pilsētas teritorijā, lai pēc tam tos varētu izmantot katastrofu prognozēšanai un novēršanai, teritoriju attīstības plānošanai, kā arī objektu būvniecības projektēšanai.
Tas nozīmē, ka līdz rudenim jātop kartei, kurā trīsdimensiju attēlā būs atspoguļotas plūdu apdraudētās vietas. Iegūtie dati ļaus ne tikai apzināt applūstošās teritorijas, bet modelēt dažādus applūšanas variantus, tā prognozējot risku – ūdens līmeņa svārstības – un laicīgi ļaujot to novērst – apzināt, kur nepieciešams izveidot caurtekas vai dambjus.
S.Lūriņa piebilst, ka pašvaldība jau aizsākusi pāris projektu plūdu situācijas novērtēšanā, taču šis būs papildu ieguvums.