Pašvaldības policija kontrolēs, vai netirgo aizsargājamos augus
Pašvaldības policisti ik gadu ap Jāņu laiku pilsētas tirdziņos pārbauda, vai netiek tirgoti aizsargājamie augi. Pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņu grupas vecākais inspektors Sandris Miezis portālam www.jelgavasvestnesis.lv stāsta, ka pēdējos trīs gadus neviens šāds pārkāpums pilsētā nav konstatēts – tirgotāji ļoti atbildīgi izturas pret aizsargājamajiem augiem. «Pirms trim gadiem Valsts vides dienesta inspektori reida laikā Jelgavā bija konstatējuši gadījumu, kad kāds tirgotājs piedāvāja iegādāties aizsargājamos lakšus,» stāsta S.Miezis, piebilstot, ka visbiežāk kāds neatļautais augs uz tirgu atvests nezināšanas pēc – pārdevējs nezina, ka tas ir aizsargājams.
Latvijas aizsargājamie augi ir dažāda veida savvaļas orhidejas – dzegužpirkstītes, dzegužpuķes, dzegužkurpītes un naktsvijoles. Tāpat aizsargājama ir pļavas un meža silpurene, staipekņi, lakši jeb mežloki, meža vizbulis, bezdelīgactiņa, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola un Eiropas saulpurene.
Par normatīvajos aktos noteikto sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu sodi ir diezgan bargi: fiziskām personām var uzlikt naudas sodu no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamos augus, bet juridiskām personām var piemērot sodu no 700 līdz 1400 eiro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamos augus.
S.Miezis norāda, ka Jelgavas Pašvaldības policija sodu nevar piemērot, bet gan fakta konstatēšanas gadījumā sastādīt Administratīvā pārkāpuma protokolu, un tālāk lietas materiāli tiek nosūtīti izskatīšanai Valsts vides dienestam vai Dabas aizsardzības pārvaldei.
Ziedu pušķiem un vainagiem iedzīvotāji aicināti izmantot bieži sastopamus, bet ne mazāk krāšņus pļavas augus, piemēram, pīpenes, madaras, rudzupuķes, āboliņu, smilgas, gandrenes, suņuburkšķus, kas nav aizsargājami. Tāpat plūkt var asinszāli un birztalu nārbuli, vībotnes, magones, raspodiņu un, protams, papardes. Jāņuzāles nevajag plēst ar visām saknēm.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva