Pašvaldības policijas patruļas – tagad arī kājām
10.04.2008.
Trīsdesmit gadu septiņi mēneši un divpadsmit dienas. Tāds ir Viktora Vanaga darba stāžs Iekšlietu ministrijas struktūrās. Uz sarunu viņu aicinām pēc pirmajām 30 aizvadītajām dienām Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka amatā. Pirms pieņemt lēmumu tajā stāties, Vanaga kungs nopietni izvērtējis savas spējas. Tomēr piekritis un ir apmierināts, lai arī atsevišķi notikumi met šaubu ēnu uz Pašvaldības policijas darbu.
Daiga Laukšteina
Trīsdesmit gadu septiņi mēneši un divpadsmit dienas. Tāds ir Viktora Vanaga darba stāžs Iekšlietu ministrijas struktūrās. Uz sarunu viņu aicinām pēc pirmajām 30 aizvadītajām dienām Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka amatā. Pirms pieņemt lēmumu tajā stāties, Vanaga kungs nopietni izvērtējis savas spējas. Tomēr piekritis un ir apmierināts, lai arī atsevišķi notikumi met šaubu ēnu uz Pašvaldības policijas darbu.
Kā pagājis pirmais mēnesis jaunajā darbavietā?
Tas ir pavisam īss laika sprīdis, pats starta moments. Iepazinos ar kolektīva darbaspējām. Atzīšos, sākumā bija uztraukums, kā darbinieki mani uzņems, bet viss ir kārtībā. Mani novērtē augstu, un varu teikt, ka kolektīvs ir labs. Protams, attīstība vajadzīga ikvienam. Ja arī ir pieļautas kļūdas, tās jāizanalizē un jāizvērtē. Visu vienā dienā nevar atrisināt. Nav mums tik daudz profesionālu kadru, kas drūzmējas aiz durvīm. Taču izaugsme vajadzīga.
Par kadriem runājot – nevar izsvītrot precedentus, kas liek domāt par nekontrolētu darbinieku vardarbību. Kā zināms, pusgada laikā divi Jelgavas pašvaldības policisti tika vainoti cilvēka piekaušanā līdz nāvei. Lieki piebilst, ka pēc šādiem incidentiem uzticība policijai nevairojas un cilvēki vairs policistu neuztver kā drošības un kārtības garantu.
Jā, ir sākti kriminālprocesi, notiek izmeklēšana. Arī tajā gadījumā, kas notika īsi pirms manas atnākšanas – februārī. Pašlaik šie darbinieki Pašvaldības policijā vairs nestrādā. Es jums uzreiz vienā dienā neatbildēšu, ko darīt, lai tā vairs neatkārtotos. Ar cilvēkiem ir jāstrādā. Jāpaanalizē dziļāk, kādēļ tā notika. Droši vien darba process jau bija sasniedzis pamatīgu rutīnu. Tiesa gan – bija atsevišķas dežūrmaiņas, kurās viens otrs devās ar izteiktu vienaldzību. Turpretī darbiniekam, kurš bijis lojāls vairāk nekā desmit gadus, rodas pamats uzticēties un atkārtoti viņu nepārbaudīt. Mums grūti «ielīst» katrā personībā. Ir atsevišķi cilvēki ar apšaubāmu psiholoģisko līdzsvaru. Taču skaidrs, ka viņi nedrīkst būt policisti.
Tas nozīmē, ka katrs potenciālais un jau strādājošais policists tomēr kārtīgi jāpārbauda.
Patruļdienesta inspektoru atlasi veic stingra kadru komisija. Pats par to esmu pārliecinājies. Ir arī atsevišķi strādāt gribētāji noraidīti. Paldies, mums nevajag ar astoņu klašu izglītību vai ar virkni sapelnītiem administratīvajiem pārkāpumiem. Redziet, policijas darbs nav tas vienkāršākais, šeit jāsaskaras ar citu problēmām, ar zināmu kontingentu, ar likumpārkāpējiem un tā tālāk. Nenoliedzami, inspektoriem nepieciešami arī psiholoģiskie testi. Turpmāk noteikti strādāsim pie vēl rūpīgākas darbinieku atlases.
Pagaidām esmu šeit tikai 30 dienas. Tas pārmaiņām ir pārāk īss laiks, taču mana prasība un vienošanās ar nodaļu priekšniekiem ir veikt regulāras darbinieku pārbaudes, videonovērošanu. Diemžēl viens darvas pikucis bojā visas policijas tēlu, lai arī netrūkst tiešām godprātīgu sava amata veicēju.
Vai kopumā saskatāt nepieciešamību uzlabot Pašvaldības policijas darba efektivitāti?
Tieši tā. Un sāku, pieņemot lēmumu optimizēt patruļdienesta darba laiku. No 1. aprīļa ekipāžu viena maiņa ilgst 12 stundas līdzšinējo 24 stundu vietā. Padomājiet paši – cilvēks nevar diennakti izturēt bez atelpas. Tad viņam gribas darba laikā kādā vārtu rūmē apstāties un nosnausties. Neslēpšu, tā arī reizēm notika. Tiesa, ja nebūs stingras kontroles, varbūt tā būtu arī tagad. Tāpēc tam pievērsīšu īpašu uzmanību. Mums ir GPS novērošanas sistēma, lai redzētu, kur ekipāža atrodas. Es pats nebaidos no darba, nesatraucos, ja arī naktī kādreiz jāceļas.
Kopš patruļdienesta darba laika maiņas dažas dienas jau pagājušas. Kādas ir inspektoru atsauksmes?
Samērā pozitīvas. Pats ar viņiem aprunājos, un apstiprinājās iepriekš minētais, ka tagad nogurums nav vairs tik liels. Atlūgumu neviens vēl nav iesniedzis. Un kāpēc gan? Arī pašreizējo maiņu grafiku, ja ir tāda vēlēšanās, var saskaņot un pieslīpēt vēl citam algotam darbam.
Varbūt vēl esat iecerējis kādas reformas?
Tālāk jāpaanalizē kadru virzība, arī vadošo darbinieku spējas. Vispirms viss jāizvērtē, pirms nākt klajā ar kādiem paziņojumiem. Nolauztu koku no jauna neiestādīsi.
Apstiprinot pilsētas budžetu 2008. gadam, tika nolemts par vairāk nekā desmit procentiem paaugstināt algas pašvaldības policistiem. Vai, jūsuprāt, pašreizējā darba samaksa ir pietiekami motivējoša un adekvāta veicamajam darbam?
Atalgojums allaž ir strīdīgs jautājums, sevišķi tagad, kad cilvēku prasības ir augušas un inflācija – augsta. Bet ar pašreizējo algas apmēru ir jāsamierinās. Nevarētu teikt, ka tas ir sliktākais. Patruļpolicijas inspektora amatalga ir 435 lati pirms nodokļu nomaksas. Papildus vēl tiek maksāts par virsstundām un naktsstundām. Salīdzinot ar Valsts policiju, te atalgojums ir nedaudz lielāks. Kopumā tas nav slikti.
Tad varbūt nevajadzētu domāt par apvienošanu ar vēl kādu algotu darbu?
Ziniet, ir dažādi ģimenes apstākļi. Daudziem paņemti kredīti, jāaudzina nepilngadīgi bērni, viņi jāskolo. Darbu apvienošanā nesaskatu neko sliktu, taču man ir nelaužama nostāja, ka pamatdarbs ir šeit.
Kas patlaban Jelgavā visbiežāk kalpo par pamatu Pašvaldības policijas ekipāžas izsaukumiem?
Ģimenes konflikti, kas skaita ziņā pēdējos gados auguši vismaz par 50 procentiem. Vidēji diennaktī saņemam 20 – 25 izsaukumus, un puse no tiem ir ģimenes konfliktu dēļ. Parasti vainojami ir sadzīves sīkumi, kas pārvēršas lielā strīdā, kā arī alkohols.
Otra daļa izsaukumu ir, piemēram, ar informāciju par kaut kur gulošu cilvēku alkohola reibumā vai arī mums ziņo par dabīgo vajadzību nokārtošanu sabiedriskā vietā.
Noteikumu pārkāpēji tiek nogādāti atskurbtuvē, par ko pašiem grādīgā tīkotājiem arī jāmaksā...
Jā, jo tas ir kā pakalpojums. Citādi tā tiktu tērēti pašvaldības līdzekļi. Uzskatu, ka desmit lati nav liela nodeva, ņemot vērā, ka atskurbtuvē strādā personāls, medicīnas darbinieki. Protams, te ir problēma. Ir cilvēki, kuri labprātīgi nomaksā, bet vienai lielai daļai arī šie desmit lati nav pa kabatai vai arī viņi vienkārši negrib maksāt. Vienmēr izsūtām arī atkārtotus paziņojumus, atgādinot par parādu, taču tas ir pakalpojums, tiesas ceļā šos līdzekļus nevaram atgūt.
Atskurbtuvē, kur ir sešas palātas, vidēji diennaktī nonāk desmit cilvēku.
Vēl jau pilsētā ir objekti, kas pārbaudes nolūkos jāapbraukā ik pēc noteikta laika sprīža, bet vienalga vandaļi pamanās sabojāt te laternas, te atkal žogus. Varbūt vajadzētu vēl vairāk patruļdienesta inspektoru?
Vidēji diennaktī vienlaicīgi strādā 14 – 16 cilvēku. Pagaidām, šķiet, tas ir pietiekami. Te lietas labā esam izstrādājuši grafikus patruļai kājām. To ieviesām jau pirms 1. aprīļa. Tagad pašvaldības policistus var manīt parkos, maršrutos, kur skolēni mēro ceļu no izglītības iestādes uz māju pusi. Starp citu, esmu jau saņēmis zvanus no iedzīvotājiem ar labām atsauksmēm par patruļām kājām. Arī te svarīgi, lai inspektors vienreiz aizrāda, otrreiz varbūt uzraksta administratīvo protokolu, taču nekļūst rupjš un agresīvs.
Vai atliek laika arī kārtības ieviešanai mācību iestāžu tuvumā?
Pietiek. Skolām vispār jāpievērš īpaša uzmanība, jo arī to audzēkņu vidū notiek mobilo tālruņu zādzības un citas nebūšanas. Vienīgi saistībā ar smēķēšanu un alkohola lietošanu skolēnu vidū problēmas sagādā protokola sastādīšana. Nepilngadīgajam aizliegts tabaku un grādīgo iegādāties, taču dažs labs to lieto ar vecāku atļauju. Ja pašvaldības saistošajos noteikumos tiks iestrādāta norma, ka līdz 18 gadu vecumam nedrīkst smēķēt, tad gan varēsim attiecīgi rīkoties.
Savukārt inspektoram, kurš nodarbināts skolas apsardzē, tagad arī regulāri jāapstaigā mācību iestādes teritorija.
Kā ir ar ūdens patruļu? Vai tā jau sākusi strādāt?
Šosezon vēl ne, bet gatavojamies. Vēl divi darbinieki ieguvuši ūdenstransporta vadītāja apliecību. Kopā nu ir divas ekipāžas. Policijas pienākumos ietilpst arī uz ūdens pārbaudīt transportlīdzekļa dokumentus, vadītāja apliecību, tehnisko nodrošinājumu. Darbu sāksim līdz ar ūdens motociklu sezonas sākšanos.
Mūsu rīcībā ir viena laiva. Var jau novērot, kad tā pietauvota un kad devusies darbā. Attiecīgi – kad «drīkst» lietot alkoholu pie ūdenstransporta stūres un kad ne. Taču tāpat ir uz ceļiem. Vai tad, ja tuvumā neredz policistu, var pārkāpt noteikumus? Jāsāk ar to, ka visai sabiedrībai kopumā jāmaina attieksme.
Trīsdesmit gadu septiņi mēneši un divpadsmit dienas. Tāds ir Viktora Vanaga darba stāžs Iekšlietu ministrijas struktūrās. Uz sarunu viņu aicinām pēc pirmajām 30 aizvadītajām dienām Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka amatā. Pirms pieņemt lēmumu tajā stāties, Vanaga kungs nopietni izvērtējis savas spējas. Tomēr piekritis un ir apmierināts, lai arī atsevišķi notikumi met šaubu ēnu uz Pašvaldības policijas darbu.
Kā pagājis pirmais mēnesis jaunajā darbavietā?
Tas ir pavisam īss laika sprīdis, pats starta moments. Iepazinos ar kolektīva darbaspējām. Atzīšos, sākumā bija uztraukums, kā darbinieki mani uzņems, bet viss ir kārtībā. Mani novērtē augstu, un varu teikt, ka kolektīvs ir labs. Protams, attīstība vajadzīga ikvienam. Ja arī ir pieļautas kļūdas, tās jāizanalizē un jāizvērtē. Visu vienā dienā nevar atrisināt. Nav mums tik daudz profesionālu kadru, kas drūzmējas aiz durvīm. Taču izaugsme vajadzīga.
Par kadriem runājot – nevar izsvītrot precedentus, kas liek domāt par nekontrolētu darbinieku vardarbību. Kā zināms, pusgada laikā divi Jelgavas pašvaldības policisti tika vainoti cilvēka piekaušanā līdz nāvei. Lieki piebilst, ka pēc šādiem incidentiem uzticība policijai nevairojas un cilvēki vairs policistu neuztver kā drošības un kārtības garantu.
Jā, ir sākti kriminālprocesi, notiek izmeklēšana. Arī tajā gadījumā, kas notika īsi pirms manas atnākšanas – februārī. Pašlaik šie darbinieki Pašvaldības policijā vairs nestrādā. Es jums uzreiz vienā dienā neatbildēšu, ko darīt, lai tā vairs neatkārtotos. Ar cilvēkiem ir jāstrādā. Jāpaanalizē dziļāk, kādēļ tā notika. Droši vien darba process jau bija sasniedzis pamatīgu rutīnu. Tiesa gan – bija atsevišķas dežūrmaiņas, kurās viens otrs devās ar izteiktu vienaldzību. Turpretī darbiniekam, kurš bijis lojāls vairāk nekā desmit gadus, rodas pamats uzticēties un atkārtoti viņu nepārbaudīt. Mums grūti «ielīst» katrā personībā. Ir atsevišķi cilvēki ar apšaubāmu psiholoģisko līdzsvaru. Taču skaidrs, ka viņi nedrīkst būt policisti.
Tas nozīmē, ka katrs potenciālais un jau strādājošais policists tomēr kārtīgi jāpārbauda.
Patruļdienesta inspektoru atlasi veic stingra kadru komisija. Pats par to esmu pārliecinājies. Ir arī atsevišķi strādāt gribētāji noraidīti. Paldies, mums nevajag ar astoņu klašu izglītību vai ar virkni sapelnītiem administratīvajiem pārkāpumiem. Redziet, policijas darbs nav tas vienkāršākais, šeit jāsaskaras ar citu problēmām, ar zināmu kontingentu, ar likumpārkāpējiem un tā tālāk. Nenoliedzami, inspektoriem nepieciešami arī psiholoģiskie testi. Turpmāk noteikti strādāsim pie vēl rūpīgākas darbinieku atlases.
Pagaidām esmu šeit tikai 30 dienas. Tas pārmaiņām ir pārāk īss laiks, taču mana prasība un vienošanās ar nodaļu priekšniekiem ir veikt regulāras darbinieku pārbaudes, videonovērošanu. Diemžēl viens darvas pikucis bojā visas policijas tēlu, lai arī netrūkst tiešām godprātīgu sava amata veicēju.
Vai kopumā saskatāt nepieciešamību uzlabot Pašvaldības policijas darba efektivitāti?
Tieši tā. Un sāku, pieņemot lēmumu optimizēt patruļdienesta darba laiku. No 1. aprīļa ekipāžu viena maiņa ilgst 12 stundas līdzšinējo 24 stundu vietā. Padomājiet paši – cilvēks nevar diennakti izturēt bez atelpas. Tad viņam gribas darba laikā kādā vārtu rūmē apstāties un nosnausties. Neslēpšu, tā arī reizēm notika. Tiesa, ja nebūs stingras kontroles, varbūt tā būtu arī tagad. Tāpēc tam pievērsīšu īpašu uzmanību. Mums ir GPS novērošanas sistēma, lai redzētu, kur ekipāža atrodas. Es pats nebaidos no darba, nesatraucos, ja arī naktī kādreiz jāceļas.
Kopš patruļdienesta darba laika maiņas dažas dienas jau pagājušas. Kādas ir inspektoru atsauksmes?
Samērā pozitīvas. Pats ar viņiem aprunājos, un apstiprinājās iepriekš minētais, ka tagad nogurums nav vairs tik liels. Atlūgumu neviens vēl nav iesniedzis. Un kāpēc gan? Arī pašreizējo maiņu grafiku, ja ir tāda vēlēšanās, var saskaņot un pieslīpēt vēl citam algotam darbam.
Varbūt vēl esat iecerējis kādas reformas?
Tālāk jāpaanalizē kadru virzība, arī vadošo darbinieku spējas. Vispirms viss jāizvērtē, pirms nākt klajā ar kādiem paziņojumiem. Nolauztu koku no jauna neiestādīsi.
Apstiprinot pilsētas budžetu 2008. gadam, tika nolemts par vairāk nekā desmit procentiem paaugstināt algas pašvaldības policistiem. Vai, jūsuprāt, pašreizējā darba samaksa ir pietiekami motivējoša un adekvāta veicamajam darbam?
Atalgojums allaž ir strīdīgs jautājums, sevišķi tagad, kad cilvēku prasības ir augušas un inflācija – augsta. Bet ar pašreizējo algas apmēru ir jāsamierinās. Nevarētu teikt, ka tas ir sliktākais. Patruļpolicijas inspektora amatalga ir 435 lati pirms nodokļu nomaksas. Papildus vēl tiek maksāts par virsstundām un naktsstundām. Salīdzinot ar Valsts policiju, te atalgojums ir nedaudz lielāks. Kopumā tas nav slikti.
Tad varbūt nevajadzētu domāt par apvienošanu ar vēl kādu algotu darbu?
Ziniet, ir dažādi ģimenes apstākļi. Daudziem paņemti kredīti, jāaudzina nepilngadīgi bērni, viņi jāskolo. Darbu apvienošanā nesaskatu neko sliktu, taču man ir nelaužama nostāja, ka pamatdarbs ir šeit.
Kas patlaban Jelgavā visbiežāk kalpo par pamatu Pašvaldības policijas ekipāžas izsaukumiem?
Ģimenes konflikti, kas skaita ziņā pēdējos gados auguši vismaz par 50 procentiem. Vidēji diennaktī saņemam 20 – 25 izsaukumus, un puse no tiem ir ģimenes konfliktu dēļ. Parasti vainojami ir sadzīves sīkumi, kas pārvēršas lielā strīdā, kā arī alkohols.
Otra daļa izsaukumu ir, piemēram, ar informāciju par kaut kur gulošu cilvēku alkohola reibumā vai arī mums ziņo par dabīgo vajadzību nokārtošanu sabiedriskā vietā.
Noteikumu pārkāpēji tiek nogādāti atskurbtuvē, par ko pašiem grādīgā tīkotājiem arī jāmaksā...
Jā, jo tas ir kā pakalpojums. Citādi tā tiktu tērēti pašvaldības līdzekļi. Uzskatu, ka desmit lati nav liela nodeva, ņemot vērā, ka atskurbtuvē strādā personāls, medicīnas darbinieki. Protams, te ir problēma. Ir cilvēki, kuri labprātīgi nomaksā, bet vienai lielai daļai arī šie desmit lati nav pa kabatai vai arī viņi vienkārši negrib maksāt. Vienmēr izsūtām arī atkārtotus paziņojumus, atgādinot par parādu, taču tas ir pakalpojums, tiesas ceļā šos līdzekļus nevaram atgūt.
Atskurbtuvē, kur ir sešas palātas, vidēji diennaktī nonāk desmit cilvēku.
Vēl jau pilsētā ir objekti, kas pārbaudes nolūkos jāapbraukā ik pēc noteikta laika sprīža, bet vienalga vandaļi pamanās sabojāt te laternas, te atkal žogus. Varbūt vajadzētu vēl vairāk patruļdienesta inspektoru?
Vidēji diennaktī vienlaicīgi strādā 14 – 16 cilvēku. Pagaidām, šķiet, tas ir pietiekami. Te lietas labā esam izstrādājuši grafikus patruļai kājām. To ieviesām jau pirms 1. aprīļa. Tagad pašvaldības policistus var manīt parkos, maršrutos, kur skolēni mēro ceļu no izglītības iestādes uz māju pusi. Starp citu, esmu jau saņēmis zvanus no iedzīvotājiem ar labām atsauksmēm par patruļām kājām. Arī te svarīgi, lai inspektors vienreiz aizrāda, otrreiz varbūt uzraksta administratīvo protokolu, taču nekļūst rupjš un agresīvs.
Vai atliek laika arī kārtības ieviešanai mācību iestāžu tuvumā?
Pietiek. Skolām vispār jāpievērš īpaša uzmanība, jo arī to audzēkņu vidū notiek mobilo tālruņu zādzības un citas nebūšanas. Vienīgi saistībā ar smēķēšanu un alkohola lietošanu skolēnu vidū problēmas sagādā protokola sastādīšana. Nepilngadīgajam aizliegts tabaku un grādīgo iegādāties, taču dažs labs to lieto ar vecāku atļauju. Ja pašvaldības saistošajos noteikumos tiks iestrādāta norma, ka līdz 18 gadu vecumam nedrīkst smēķēt, tad gan varēsim attiecīgi rīkoties.
Savukārt inspektoram, kurš nodarbināts skolas apsardzē, tagad arī regulāri jāapstaigā mācību iestādes teritorija.
Kā ir ar ūdens patruļu? Vai tā jau sākusi strādāt?
Šosezon vēl ne, bet gatavojamies. Vēl divi darbinieki ieguvuši ūdenstransporta vadītāja apliecību. Kopā nu ir divas ekipāžas. Policijas pienākumos ietilpst arī uz ūdens pārbaudīt transportlīdzekļa dokumentus, vadītāja apliecību, tehnisko nodrošinājumu. Darbu sāksim līdz ar ūdens motociklu sezonas sākšanos.
Mūsu rīcībā ir viena laiva. Var jau novērot, kad tā pietauvota un kad devusies darbā. Attiecīgi – kad «drīkst» lietot alkoholu pie ūdenstransporta stūres un kad ne. Taču tāpat ir uz ceļiem. Vai tad, ja tuvumā neredz policistu, var pārkāpt noteikumus? Jāsāk ar to, ka visai sabiedrībai kopumā jāmaina attieksme.