Perspektīva biznesa niša
31.07.2008.
Iepazīšanās ar uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedāvā telpu uzkopšanas pakalpojumus, liecina, ka šim biznesam ir potenciāls un izaugsmes iespējas. Pakalpojumu sniedzēji jelgavniekus pagaidām raksturo kā samērā kūtrus un atturīgus. Tomēr ar laiku pieprasījums noteikti augs, jo domāšana pakāpeniski mainās par labu šī pakalpojuma pirkšanai.
Anna Afanasjeva
Iepazīšanās ar uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedāvā telpu uzkopšanas pakalpojumus, liecina, ka šim biznesam ir potenciāls un izaugsmes iespējas. Pakalpojumu sniedzēji jelgavniekus pagaidām raksturo kā samērā kūtrus un atturīgus. Tomēr ar laiku pieprasījums noteikti augs, jo domāšana pakāpeniski mainās par labu šī pakalpojuma pirkšanai.
Uzkopšanas pakalpojumu sniedzēji telpu ikdienas tīrīšanu labprātāk piedāvā juridiskām personām. Tas ir gan tāpēc, ka ar privātajiem klientiem ir vairāk diskusiju, gan tāpēc, ka pagaidām iedzīvotāji šo pakalpojumu nav īsti pieņēmuši un nav gatavi par to maksāt adekvāti.
Drošākie klienti –
juridiskās personas
Lielāko klientu daļu veido juridiskās personas, kuru vidū ir visu veidu uzņēmumi – veikali, ražotnes, biroji. «Ar privātajiem klientiem jāpatērē daudz laika un enerģijas, bet atdeve, ar to domājot peļņu, ir simboliska,» tā savu izvēli par labu juridiskajām personām pamato Gundega Vilciņa no SIA «Uzkopšanas serviss». Inga Cirša no individuālā komersanta uzņēmuma «Saulespuķe» papildina, ka ar juridiskām personām strādāt ir drošāk, pasūtītāji zina, kādu rezultātu grib redzēt. Tāpat ir garantija, ka par darbu samaksās. No privātajiem klientiem reizēm jāpiedzīvo cimperlīgāka attieksme, piekasīšanās.
Vairāk nekā pirms trim gadiem uzsākot darbību, «Uzkopšanas servisa» klientu pamatloku veidoja privātpersonas, taču laika gaitā proporcija mainījusies. Iespējams, zināma privātpersonu atturība saistīta ar to, ka iedzīvotāji savu mitekļu uzkopšanai vairāk izmanto nevis juridisko firmu pakalpojumus, bet draugu un paziņu ieteiktas apkopējas, mājkalpotājas un izpalīdzes. Pēc SIA «Mītavas spožums» pārstāvja Gata Jēkabsona aplēsēm, tas maksā par procentiem 20 lētāk. Protams, par šo pakalpojumu nodokļi netiek iekasēti.
SIA «Filkuls», kas uzkopšanas pakalpojumus piedāvā Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā, Cēsīs un citviet, atzīst, ka uz citu pilsētu fona pie mums pieprasījums ir mazs. Tāpēc Jelgavā nav neviena pakalpojumu sniedzēja, kas orientētos tikai uz pašu pilsētas klientiem, arī konkurence pagaidām ir nosacīta. Pakalpojumu sniedzēji pieļauj, ka zemais pieprasījums saistīts ar pasūtītāju maksātspēju. Savukārt G.Jēkabsons domā, ka jelgavnieki ar telpu ikdienas uzkopšanas iespējām vēl nav īsti apraduši un negrib par to atbilstoši maksāt. Citādi ir ar tādiem pakalpojumiem kā grīdas vaskošana, parketa grīdas restaurācija un līdzīgiem.
Lielāko noietu veido
Rīgas pasūtījumi
Tā kā Rīga ir lielākais noieta tirgus, arī Jelgavā dibinātie uzkopšanas uzņēmumi attīstības nolūkā atvēruši savus birojus galvaspilsētā. «Rīgā atšķirībā no Jelgavas konkurence ir liela, bet visiem pietiek pieprasījuma, Jelgavā bizness vairāk buksē, lēnāk attīstās. Sava loma noteikti ir augošajai dzīves dārdzībai, kad cilvēki baidās tērēt naudu it kā liekiem pakalpojumiem,» spriež Armands Vilciņš no SIA «Sormas». Tomēr gan viņš, gan pārējie nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka uzkopšanas pakalpojumi ir perspektīvi, pieprasījuma kāpums un pakalpojumu sniedzēju izaugsme Jelgavā ir tikai laika jautājums.
No «Mītavas spožuma» apgrozījuma Jelgavas klienti veido ap 20 procentu. Pārējo daļu – galvaspilsētas pasūtītāji. «Uzkopšanas servisam» Rīgas klienti ir ap 60 procentiem no kopskaita, pārējie ir Jelgavas un apkaimes pasūtītāji. Līdzīgi ir citiem pakalpojumu sniedzējiem.
Lai gan uzkopšanā ieguldītā darba apjoms neatšķiras, pakalpojumu izmaksas Jelgavā salīdzinājumā ar Rīgu ir zemākas. «Ap simts kvadrātmetru lielas mājas ikdienas uzkopšana Jelgavā maksā apmēram 20 latu. Rīgā par tādu pašu prasām 25 – 35 latus. Tiesa, ikvienu klientu vērtējam individuāli,» raksturo A.Gailītis. Savukārt I.Cirša atzīst, ka mazajiem nesen izveidotajiem vietējiem uzņēmumiem ir grūtāk konkurēt ar galvaspilsētas firmām, kas jelgavniekus sit pušu – tām materiālā bāze, uzkopšanas iekārtu un līdzekļu arsenāls ir lielāks.
Katram jādara tas,
ko prot vislabāk
«Cilvēki jau tā daudz strādā, viņiem nav laika. Kāpēc vēl brīvais laiks un enerģija būtu jātērē mājas vai dzīvokļa uzkopšanai, ja to var izdarīt kāds cits? Tā brīvdienas var pavadīt sakoptā vidē, veltīt laiku bērniem vai izbraucieniem,» izvēli, kāpēc vajadzētu izvēlēties uzkopšanas firmu pakalpojumus, pamato I.Cirša. Viņas kolēģis G.Jēkabsons atzīst, ka pamazām arī firmas vairs neņem darbā apkopējas, bet izmanto ārpakalpojumu, kas ir izdevīgāks naudas, cilvēku un nodokļu ziņā.
Tāpat sen pagājis laiks, kad pietika ar vienu tīrīšanas līdzekli. Tagad to klāsts ir iespaidīgs, jāzina, kāds līdzeklis kādiem traipiem un materiāliem piemērots. «Tehnikas un profesionālo kopšanas līdzekļu izmantošana ir mūsdienīgāka nekā pensionāres algošana, kas izmanto gadiem ierasto putekļu lupatu,» teic «Saulespuķes» vadītāja, papildinot, ka dārdzības dēļ visu profesionālo tehniku sev vēl nevar atļauties nopirkt.
Cits pakalpojumu sniedzējs pauž, ka tīrīšanas darba instrumentu piedāvājums tirgū ir bagātīgs, tomēr rūpīgi jāizvērtē to funkcionalitāte. Gadījies, ka logu mazgājamais, kas pagarinās līdz diviem metriem, vajadzīgajā garumā nostellēts, ir nestabils un nav izmantojams. Arī grīdas «mops» maksā latus 20. Šāda nauda grīdas lupatai šķiet nesamērīgi liela. Darbības sākumā gadījies «iegrābties» – izrādījies, ka tā otru pusi nevar izmantot noslaucīšanai. Pakalpojumu sniedzēju vidū ir arī tādi, kas ikdienas uzkopšanā izmanto galvenokārt pašu klientu rīcībā esošo tehniku, savu arsenālu iesaistot vien, veicot padziļinātu virsmu tīrīšanu.
«Cilvēkiem bieži šķiet, ka pakalpojums ir par dārgu, bet, ņemot vērā izmaksas un to, ka arī pati uzkopšana nav tik viegla, kā no malas liekas, tā nav,» skaidro I.Cirša. Viņas uzņēmuma takse par mājokļa ģenerāltīrīšanu pēc remonta ir no 6,50 līdz 8 latiem par stundu. G.Jēkabsons klāsta, ka jauno māju platība vidēji ir 120 – 130 kvadrātmetru. Ģenerāltīrīšanas izcenojums varētu svārstīties no 60 līdz 80 latiem, bet ikdienas uzkopšana vidēja izmēra mājai varētu maksāt 17 – 18 latu. Ja pasūtījums saistīts ar paklāju ķīmisko tīrīšanu, logu mazgāšanu, grīdu vaskošanu, cena būs lielāka. Katrā gadījumā izmaksas aprēķina individuāli.
A.Vilciņš praksē pārliecinājies, ka sadarbību ar klientu labāk sākt ar ģenerāltīrīšanu. Tā pakalpojumu sniedzējam izdodas atklāt savas iespējas un radīt labu iespaidu. Tāpat būtiski, ka pēc ģenerāltīrīšanas darbiniekiem ir vieglāk veikt ikdienas uzkopšanu. Ikdiena liecina, ka nereti klienti no telpu uzkopšanas gaida pārāk daudz. Dažkārt cilvēks nevar saprast, kāpēc saskrāpētais logs arī pēc tīrīšanas tāds ir vai krietni nokalpojusī grīda nav kā nopulēta. «No vienas puses, cilvēku vēlme vecu māju padarīt gandrīz par izremontētu ir saprotama, taču mēs neesam brīnumdari – nemainām nedz logus un grīdas, nedz citas lietas. Tam jāveic remonts, nevis uzkopšana,» secina G.Vilciņa.
Ieskats ikdienas raizēs
Pieprasīta ir ģenerālā uzkopšana pēc būvdarbu pabeigšanas. Mazumā gājuši vai dažiem pasūtītājiem pat apstājušies pieprasījumi pēc īpašumu uzkopšanas pirms pārdošanas. Pēdējā laikā pasūtītāji pieprasa lielākas atlaides.
Lai mazinātu domstarpības par darāmā apjomu un citām niansēm, pakalpojumu sniedzēji ar klientu slēdz rakstisku vienošanos. Tajā atrunāts arī risks un atbildība, kas saistīta ar sveša cilvēka ielaišanu namā. Parasti gan kāds no mājiniekiem esot klāt. Protams, ir saimnieki, kas uzkopējiem uzticas. Pakalpojumu sniedzēji teic, ka no lielām un neatrisināmām domstarpībām līdzšinējā praksē bijuši pasargāti. Bijuši gadījumi, kad kādu paklāju neizdodas iztīrīt vai arī lakotajam parketam virsū tikusi skābe, tādējādi atgūt agrāko skatu vairs nav iespējams.
Darbaspēka atrašanas problēmas, kas vēl pērn bija tik aktuālas, nu pakalpojumu sniedzējiem atrisinājušās. Vienīgi G.Vilciņa, jautāta par personālu, ir skeptiska. «Daudzi, kas izteikuši vēlmi strādāt firmā, grib saņemt direktora algu, bet ar strādāšanu un atbildību tā ir, kā ir. Kādā jaukā dienā var pieprasīt ievērojami lielāku atalgojumu vai izdomāt, ka darbs ir par grūtu, un iet prom, pēc dažām nedēļām atkal atgriezties... No 300 cilvēkiem, kas piesakās pēc darba sludinājuma, tikai kādi pieci būs strādātāji,» pārliecinājusies uzņēmēja. Arī lielāku pasūtījumu reizēs, kad līdztekus pastāvīgajiem jāpiesaista papildus darbinieki, raizes esot garantētas. Piemēram, cilvēks, kam jāpielabo un jānokrāso soliņš, paprasot tādu samaksu, par kuru pie trīs jauniem soliņiem varētu tikt...
Grūtības sabalansēt pakalpojumu sniedzēju vēlmi nopelnīt un pakalpojumu saņēmēju vēlēšanos par padarīto maksāt pēc iespējas mazāk bijis iemesls tam, lai SIA «Uzkopšanas serviss» atteiktos no īslaicīgo darbu aģentūras idejas īstenošanas. Tās iecere radās, kad 2006. gadā nodarbinātības veicināšanas projekta laikā Jelgavā veica pētījumu par pakalpojumiem un secināja, ka iedzīvotāju vidū pēc tiem (sevišķi pēc mājsaimniecēm, vecu un slimu cilvēku aprūpes mājās, bērnu pieskatīšanas un piemājas teritorijas sakopšanas) ir pieprasījums. Tāpat bija cilvēki, kas izteica vēlmi sniegt īslaicīgos pakalpojumus. Pētījuma datus projekta īstenotājs – reģionālais Pieaugušo izglītības centrs – nodeva SIA «Uzkopšanas serviss», kas tolaik pilsētā bija vienīgais radniecīgu pakalpojumu sniedzējs. Plašāk īslaicīgo darbu aģentūras ideja palika neīstenota, jo, G.Vilciņas vārdiem runājot, atdeve no tajā ieguldītās enerģijas būtu neadekvāti zema.
Ikdienišķu lietu
dēļ kompleksi jāatmet
I.Cirša raksturo, ka privāto klientu vidū pārsvarā ir privātmāju īpašnieki, kam pieder savulaik ar vērienu būvētas 300 – 400 kvadrātmetru lielas mājas. Tādas uzkopšana prasa daudz laika. Tāpēc ikdienā sāk iedzīvoties uzskats, ka uzkopšanas pakalpojumu izmantošana ir norma, nevis kaut kas ārkārtējs. Tāpat aplams ir priekšstats, ka tos izmanto tikai bagāti cilvēki. Uzņēmumu klientu vidū ir ne vien situēti, bet arī mazāk nodrošināti iedzīvotāji, kam, piemēram, kļuvis grūti nomazgāt logus.
Materiāla tapšanas gaitā nācās dzirdēt atziņu: nekas jau nebūtu pretī, ja kāds uzkoptu māju, bet tāds bardaks, ka kauns saukt. I.Cirša to raksturo kā paša cilvēka kompleksu. «Viņš jāiedrošina, ka, pateicoties mums, bardaks vairs nebūs bardaks. Negludināta veļa, nenomazgāti trauki, izmētātas bērnu mantas mums ir pašsaprotamas lietas, tāpēc nevajadzētu būt kompleksiem,» domā I.Cirša.
Viņa arī ievērojusi, ka māju saimnieki ne vienmēr izvēlējušies piemērotāko logu risinājumu. Ir skaisti, ja atsevišķi logi stiepjas no pirmā stāva līdz otrajam un vēl augstāk, bet nav padomāts par to tīrīšanu. Stikla bloki nav verami, māja siltināta ar mīksto putuplastu, tāpēc arī kāpnes nav iespējams piesliet pie sienas. Šādās reizēs jāizsauc pacēlājs, kas nozīmē arī papildus izmaksas.
Iepazīšanās ar uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedāvā telpu uzkopšanas pakalpojumus, liecina, ka šim biznesam ir potenciāls un izaugsmes iespējas. Pakalpojumu sniedzēji jelgavniekus pagaidām raksturo kā samērā kūtrus un atturīgus. Tomēr ar laiku pieprasījums noteikti augs, jo domāšana pakāpeniski mainās par labu šī pakalpojuma pirkšanai.
Uzkopšanas pakalpojumu sniedzēji telpu ikdienas tīrīšanu labprātāk piedāvā juridiskām personām. Tas ir gan tāpēc, ka ar privātajiem klientiem ir vairāk diskusiju, gan tāpēc, ka pagaidām iedzīvotāji šo pakalpojumu nav īsti pieņēmuši un nav gatavi par to maksāt adekvāti.
Drošākie klienti –
juridiskās personas
Lielāko klientu daļu veido juridiskās personas, kuru vidū ir visu veidu uzņēmumi – veikali, ražotnes, biroji. «Ar privātajiem klientiem jāpatērē daudz laika un enerģijas, bet atdeve, ar to domājot peļņu, ir simboliska,» tā savu izvēli par labu juridiskajām personām pamato Gundega Vilciņa no SIA «Uzkopšanas serviss». Inga Cirša no individuālā komersanta uzņēmuma «Saulespuķe» papildina, ka ar juridiskām personām strādāt ir drošāk, pasūtītāji zina, kādu rezultātu grib redzēt. Tāpat ir garantija, ka par darbu samaksās. No privātajiem klientiem reizēm jāpiedzīvo cimperlīgāka attieksme, piekasīšanās.
Vairāk nekā pirms trim gadiem uzsākot darbību, «Uzkopšanas servisa» klientu pamatloku veidoja privātpersonas, taču laika gaitā proporcija mainījusies. Iespējams, zināma privātpersonu atturība saistīta ar to, ka iedzīvotāji savu mitekļu uzkopšanai vairāk izmanto nevis juridisko firmu pakalpojumus, bet draugu un paziņu ieteiktas apkopējas, mājkalpotājas un izpalīdzes. Pēc SIA «Mītavas spožums» pārstāvja Gata Jēkabsona aplēsēm, tas maksā par procentiem 20 lētāk. Protams, par šo pakalpojumu nodokļi netiek iekasēti.
SIA «Filkuls», kas uzkopšanas pakalpojumus piedāvā Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā, Cēsīs un citviet, atzīst, ka uz citu pilsētu fona pie mums pieprasījums ir mazs. Tāpēc Jelgavā nav neviena pakalpojumu sniedzēja, kas orientētos tikai uz pašu pilsētas klientiem, arī konkurence pagaidām ir nosacīta. Pakalpojumu sniedzēji pieļauj, ka zemais pieprasījums saistīts ar pasūtītāju maksātspēju. Savukārt G.Jēkabsons domā, ka jelgavnieki ar telpu ikdienas uzkopšanas iespējām vēl nav īsti apraduši un negrib par to atbilstoši maksāt. Citādi ir ar tādiem pakalpojumiem kā grīdas vaskošana, parketa grīdas restaurācija un līdzīgiem.
Lielāko noietu veido
Rīgas pasūtījumi
Tā kā Rīga ir lielākais noieta tirgus, arī Jelgavā dibinātie uzkopšanas uzņēmumi attīstības nolūkā atvēruši savus birojus galvaspilsētā. «Rīgā atšķirībā no Jelgavas konkurence ir liela, bet visiem pietiek pieprasījuma, Jelgavā bizness vairāk buksē, lēnāk attīstās. Sava loma noteikti ir augošajai dzīves dārdzībai, kad cilvēki baidās tērēt naudu it kā liekiem pakalpojumiem,» spriež Armands Vilciņš no SIA «Sormas». Tomēr gan viņš, gan pārējie nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka uzkopšanas pakalpojumi ir perspektīvi, pieprasījuma kāpums un pakalpojumu sniedzēju izaugsme Jelgavā ir tikai laika jautājums.
No «Mītavas spožuma» apgrozījuma Jelgavas klienti veido ap 20 procentu. Pārējo daļu – galvaspilsētas pasūtītāji. «Uzkopšanas servisam» Rīgas klienti ir ap 60 procentiem no kopskaita, pārējie ir Jelgavas un apkaimes pasūtītāji. Līdzīgi ir citiem pakalpojumu sniedzējiem.
Lai gan uzkopšanā ieguldītā darba apjoms neatšķiras, pakalpojumu izmaksas Jelgavā salīdzinājumā ar Rīgu ir zemākas. «Ap simts kvadrātmetru lielas mājas ikdienas uzkopšana Jelgavā maksā apmēram 20 latu. Rīgā par tādu pašu prasām 25 – 35 latus. Tiesa, ikvienu klientu vērtējam individuāli,» raksturo A.Gailītis. Savukārt I.Cirša atzīst, ka mazajiem nesen izveidotajiem vietējiem uzņēmumiem ir grūtāk konkurēt ar galvaspilsētas firmām, kas jelgavniekus sit pušu – tām materiālā bāze, uzkopšanas iekārtu un līdzekļu arsenāls ir lielāks.
Katram jādara tas,
ko prot vislabāk
«Cilvēki jau tā daudz strādā, viņiem nav laika. Kāpēc vēl brīvais laiks un enerģija būtu jātērē mājas vai dzīvokļa uzkopšanai, ja to var izdarīt kāds cits? Tā brīvdienas var pavadīt sakoptā vidē, veltīt laiku bērniem vai izbraucieniem,» izvēli, kāpēc vajadzētu izvēlēties uzkopšanas firmu pakalpojumus, pamato I.Cirša. Viņas kolēģis G.Jēkabsons atzīst, ka pamazām arī firmas vairs neņem darbā apkopējas, bet izmanto ārpakalpojumu, kas ir izdevīgāks naudas, cilvēku un nodokļu ziņā.
Tāpat sen pagājis laiks, kad pietika ar vienu tīrīšanas līdzekli. Tagad to klāsts ir iespaidīgs, jāzina, kāds līdzeklis kādiem traipiem un materiāliem piemērots. «Tehnikas un profesionālo kopšanas līdzekļu izmantošana ir mūsdienīgāka nekā pensionāres algošana, kas izmanto gadiem ierasto putekļu lupatu,» teic «Saulespuķes» vadītāja, papildinot, ka dārdzības dēļ visu profesionālo tehniku sev vēl nevar atļauties nopirkt.
Cits pakalpojumu sniedzējs pauž, ka tīrīšanas darba instrumentu piedāvājums tirgū ir bagātīgs, tomēr rūpīgi jāizvērtē to funkcionalitāte. Gadījies, ka logu mazgājamais, kas pagarinās līdz diviem metriem, vajadzīgajā garumā nostellēts, ir nestabils un nav izmantojams. Arī grīdas «mops» maksā latus 20. Šāda nauda grīdas lupatai šķiet nesamērīgi liela. Darbības sākumā gadījies «iegrābties» – izrādījies, ka tā otru pusi nevar izmantot noslaucīšanai. Pakalpojumu sniedzēju vidū ir arī tādi, kas ikdienas uzkopšanā izmanto galvenokārt pašu klientu rīcībā esošo tehniku, savu arsenālu iesaistot vien, veicot padziļinātu virsmu tīrīšanu.
«Cilvēkiem bieži šķiet, ka pakalpojums ir par dārgu, bet, ņemot vērā izmaksas un to, ka arī pati uzkopšana nav tik viegla, kā no malas liekas, tā nav,» skaidro I.Cirša. Viņas uzņēmuma takse par mājokļa ģenerāltīrīšanu pēc remonta ir no 6,50 līdz 8 latiem par stundu. G.Jēkabsons klāsta, ka jauno māju platība vidēji ir 120 – 130 kvadrātmetru. Ģenerāltīrīšanas izcenojums varētu svārstīties no 60 līdz 80 latiem, bet ikdienas uzkopšana vidēja izmēra mājai varētu maksāt 17 – 18 latu. Ja pasūtījums saistīts ar paklāju ķīmisko tīrīšanu, logu mazgāšanu, grīdu vaskošanu, cena būs lielāka. Katrā gadījumā izmaksas aprēķina individuāli.
A.Vilciņš praksē pārliecinājies, ka sadarbību ar klientu labāk sākt ar ģenerāltīrīšanu. Tā pakalpojumu sniedzējam izdodas atklāt savas iespējas un radīt labu iespaidu. Tāpat būtiski, ka pēc ģenerāltīrīšanas darbiniekiem ir vieglāk veikt ikdienas uzkopšanu. Ikdiena liecina, ka nereti klienti no telpu uzkopšanas gaida pārāk daudz. Dažkārt cilvēks nevar saprast, kāpēc saskrāpētais logs arī pēc tīrīšanas tāds ir vai krietni nokalpojusī grīda nav kā nopulēta. «No vienas puses, cilvēku vēlme vecu māju padarīt gandrīz par izremontētu ir saprotama, taču mēs neesam brīnumdari – nemainām nedz logus un grīdas, nedz citas lietas. Tam jāveic remonts, nevis uzkopšana,» secina G.Vilciņa.
Ieskats ikdienas raizēs
Pieprasīta ir ģenerālā uzkopšana pēc būvdarbu pabeigšanas. Mazumā gājuši vai dažiem pasūtītājiem pat apstājušies pieprasījumi pēc īpašumu uzkopšanas pirms pārdošanas. Pēdējā laikā pasūtītāji pieprasa lielākas atlaides.
Lai mazinātu domstarpības par darāmā apjomu un citām niansēm, pakalpojumu sniedzēji ar klientu slēdz rakstisku vienošanos. Tajā atrunāts arī risks un atbildība, kas saistīta ar sveša cilvēka ielaišanu namā. Parasti gan kāds no mājiniekiem esot klāt. Protams, ir saimnieki, kas uzkopējiem uzticas. Pakalpojumu sniedzēji teic, ka no lielām un neatrisināmām domstarpībām līdzšinējā praksē bijuši pasargāti. Bijuši gadījumi, kad kādu paklāju neizdodas iztīrīt vai arī lakotajam parketam virsū tikusi skābe, tādējādi atgūt agrāko skatu vairs nav iespējams.
Darbaspēka atrašanas problēmas, kas vēl pērn bija tik aktuālas, nu pakalpojumu sniedzējiem atrisinājušās. Vienīgi G.Vilciņa, jautāta par personālu, ir skeptiska. «Daudzi, kas izteikuši vēlmi strādāt firmā, grib saņemt direktora algu, bet ar strādāšanu un atbildību tā ir, kā ir. Kādā jaukā dienā var pieprasīt ievērojami lielāku atalgojumu vai izdomāt, ka darbs ir par grūtu, un iet prom, pēc dažām nedēļām atkal atgriezties... No 300 cilvēkiem, kas piesakās pēc darba sludinājuma, tikai kādi pieci būs strādātāji,» pārliecinājusies uzņēmēja. Arī lielāku pasūtījumu reizēs, kad līdztekus pastāvīgajiem jāpiesaista papildus darbinieki, raizes esot garantētas. Piemēram, cilvēks, kam jāpielabo un jānokrāso soliņš, paprasot tādu samaksu, par kuru pie trīs jauniem soliņiem varētu tikt...
Grūtības sabalansēt pakalpojumu sniedzēju vēlmi nopelnīt un pakalpojumu saņēmēju vēlēšanos par padarīto maksāt pēc iespējas mazāk bijis iemesls tam, lai SIA «Uzkopšanas serviss» atteiktos no īslaicīgo darbu aģentūras idejas īstenošanas. Tās iecere radās, kad 2006. gadā nodarbinātības veicināšanas projekta laikā Jelgavā veica pētījumu par pakalpojumiem un secināja, ka iedzīvotāju vidū pēc tiem (sevišķi pēc mājsaimniecēm, vecu un slimu cilvēku aprūpes mājās, bērnu pieskatīšanas un piemājas teritorijas sakopšanas) ir pieprasījums. Tāpat bija cilvēki, kas izteica vēlmi sniegt īslaicīgos pakalpojumus. Pētījuma datus projekta īstenotājs – reģionālais Pieaugušo izglītības centrs – nodeva SIA «Uzkopšanas serviss», kas tolaik pilsētā bija vienīgais radniecīgu pakalpojumu sniedzējs. Plašāk īslaicīgo darbu aģentūras ideja palika neīstenota, jo, G.Vilciņas vārdiem runājot, atdeve no tajā ieguldītās enerģijas būtu neadekvāti zema.
Ikdienišķu lietu
dēļ kompleksi jāatmet
I.Cirša raksturo, ka privāto klientu vidū pārsvarā ir privātmāju īpašnieki, kam pieder savulaik ar vērienu būvētas 300 – 400 kvadrātmetru lielas mājas. Tādas uzkopšana prasa daudz laika. Tāpēc ikdienā sāk iedzīvoties uzskats, ka uzkopšanas pakalpojumu izmantošana ir norma, nevis kaut kas ārkārtējs. Tāpat aplams ir priekšstats, ka tos izmanto tikai bagāti cilvēki. Uzņēmumu klientu vidū ir ne vien situēti, bet arī mazāk nodrošināti iedzīvotāji, kam, piemēram, kļuvis grūti nomazgāt logus.
Materiāla tapšanas gaitā nācās dzirdēt atziņu: nekas jau nebūtu pretī, ja kāds uzkoptu māju, bet tāds bardaks, ka kauns saukt. I.Cirša to raksturo kā paša cilvēka kompleksu. «Viņš jāiedrošina, ka, pateicoties mums, bardaks vairs nebūs bardaks. Negludināta veļa, nenomazgāti trauki, izmētātas bērnu mantas mums ir pašsaprotamas lietas, tāpēc nevajadzētu būt kompleksiem,» domā I.Cirša.
Viņa arī ievērojusi, ka māju saimnieki ne vienmēr izvēlējušies piemērotāko logu risinājumu. Ir skaisti, ja atsevišķi logi stiepjas no pirmā stāva līdz otrajam un vēl augstāk, bet nav padomāts par to tīrīšanu. Stikla bloki nav verami, māja siltināta ar mīksto putuplastu, tāpēc arī kāpnes nav iespējams piesliet pie sienas. Šādās reizēs jāizsauc pacēlājs, kas nozīmē arī papildus izmaksas.