Pieķert kravu ar vairāk nekā 40 tonnām nav viegli
27.03.2008.
Vēl nesen sarunā ar autoceļu būves speciālistu «Jelgavas Vēstnesis» noskaidroja, ka smagā transporta tranzīts, īpaši pa nesalabotajām pilsētas ielām ceļu segumam ir liels kaitējums. Tā, piemēram, Dobeles šoseja ir sagruvusi pilnībā. Slodze pilsētas ielām ir liela, tāpēc svarīgi, lai kravu pārvadātāji vismaz nepārkāpj satiksmes noteikumos ierakstīto maksimāli pieļaujamo faktisko masu. Vai tā tas arī notiek, nolēmām pavērot paši, dodoties kopīgā reidā ar Autotransporta inspekcijas (ATI) Jelgavas nodaļas darbiniekiem.
Daiga Laukšteina
Vēl nesen sarunā ar autoceļu būves speciālistu «Jelgavas Vēstnesis» noskaidroja, ka smagā transporta tranzīts, īpaši pa nesalabotajām pilsētas ielām ceļu segumam ir liels kaitējums. Tā, piemēram, Dobeles šoseja ir sagruvusi pilnībā. Slodze pilsētas ielām ir liela, tāpēc svarīgi, lai kravu pārvadātāji vismaz nepārkāpj satiksmes noteikumos ierakstīto maksimāli pieļaujamo faktisko masu. Vai tā tas arī notiek, nolēmām pavērot paši, dodoties kopīgā reidā ar Autotransporta inspekcijas (ATI) Jelgavas nodaļas darbiniekiem.
ATI inspektoru vienības pārbaudīt transportlīdzekļus bez Valsts policijas pavadības dodas kopš pērnā augusta. Tas nozīmē, ka inspekcijas amatpersonas jau vairāk nekā septiņus mēnešus ir tiesīgas apturēt pasažieru autobusus un transportlīdzekļus, kas paredzēti kravu pārvadāšanai.
ATI Jelgavas nodaļas plānā viens no lielākajiem šā gada reidiem bija ierakstīts 12. martā no paša rīta. Vispirms no pulksten deviņiem līdz pusdienas laikam inspekcijas darbinieki dežurēja Jelgavā, pie degvielas uzpildes stacijas «Dinaz» Dobeles šosejā.
«Jelgavas Vēstnesis» bija klāt, kad tika apturētas un nosvērtas visas piecas smagās automašīnas ar kravu. Savukārt pēcpusdienā kontrolētāji mainīja dislokāciju – nostājās Jelgavas rajonā, netālu aiz Ozolniekiem Dalbes virzienā. Arī tur pāris stundu laikā tika nosvērta piecu transportlīdzekļu krava.
Ne vienā, ne otrā vietā pārkāpēju nebija, taču daži kravu pārvadātāji par mata tiesu iekļāvās maksimāli pieļaujamajā faktiskajā masā jeb 40 tonnās.
Šogad par pārlieku smagas kravas vešanu cauri Jelgavai vēl neviens nav sodīts. Savukārt pagājušā gada laikā Jelgavā konstatēti četri pārkāpumi, kas saistīti ar faktiskās
masas neievērošanu. Divos no tiem bija pārāk smaga baļķu krava, bet vēl divos gadījumos pēc pārbaudes atklājās, ka iekrauto šķembu svars ir pārāk liels. Kāpēc tik maz konstatēto pārkāpumu? «Pārbaudes organizējam regulāri. Braucam arī uz citiem rajoniem. Kad redzam smago automašīnu ar kravu, apturam, taču pieķert pie vainas nav viegli,» norāda ATI Jelgavas nodaļas vadītājs Eduards Bērziņš. Starp inspekciju un kravu pārvadātājiem valda tāds kā viltības princips – kurš kuru. Jo, raugi, kā kontrolētāji nostājas reida postenī, tā smagās automašīnas gluži vai pazūd. Tas tādēļ, ka šoferu rīcībā ir viņu pašu iegādātās rācijas, ar kurām paziņot kolēģiem par attiecīgajām pārbaudēm konkrētajā vietā. Varbūt sakritība, taču arī «Jelgavas Vēstnesis» novēroja, ka labi redzamā vietā, taču drošā attālumā no kontroles posteņa Dobeles šosejā nostājās kravas auto, it kā kaut ko gaidot.
Starp citu, regulāra smagā transporta svēršana Jelgavas pusē notiek tikai kādus astoņus mēnešus – kopš iegādāti darbam nepieciešamie svari.
Vēl nesen sarunā ar autoceļu būves speciālistu «Jelgavas Vēstnesis» noskaidroja, ka smagā transporta tranzīts, īpaši pa nesalabotajām pilsētas ielām ceļu segumam ir liels kaitējums. Tā, piemēram, Dobeles šoseja ir sagruvusi pilnībā. Slodze pilsētas ielām ir liela, tāpēc svarīgi, lai kravu pārvadātāji vismaz nepārkāpj satiksmes noteikumos ierakstīto maksimāli pieļaujamo faktisko masu. Vai tā tas arī notiek, nolēmām pavērot paši, dodoties kopīgā reidā ar Autotransporta inspekcijas (ATI) Jelgavas nodaļas darbiniekiem.
ATI inspektoru vienības pārbaudīt transportlīdzekļus bez Valsts policijas pavadības dodas kopš pērnā augusta. Tas nozīmē, ka inspekcijas amatpersonas jau vairāk nekā septiņus mēnešus ir tiesīgas apturēt pasažieru autobusus un transportlīdzekļus, kas paredzēti kravu pārvadāšanai.
ATI Jelgavas nodaļas plānā viens no lielākajiem šā gada reidiem bija ierakstīts 12. martā no paša rīta. Vispirms no pulksten deviņiem līdz pusdienas laikam inspekcijas darbinieki dežurēja Jelgavā, pie degvielas uzpildes stacijas «Dinaz» Dobeles šosejā.
«Jelgavas Vēstnesis» bija klāt, kad tika apturētas un nosvērtas visas piecas smagās automašīnas ar kravu. Savukārt pēcpusdienā kontrolētāji mainīja dislokāciju – nostājās Jelgavas rajonā, netālu aiz Ozolniekiem Dalbes virzienā. Arī tur pāris stundu laikā tika nosvērta piecu transportlīdzekļu krava.
Ne vienā, ne otrā vietā pārkāpēju nebija, taču daži kravu pārvadātāji par mata tiesu iekļāvās maksimāli pieļaujamajā faktiskajā masā jeb 40 tonnās.
Šogad par pārlieku smagas kravas vešanu cauri Jelgavai vēl neviens nav sodīts. Savukārt pagājušā gada laikā Jelgavā konstatēti četri pārkāpumi, kas saistīti ar faktiskās
masas neievērošanu. Divos no tiem bija pārāk smaga baļķu krava, bet vēl divos gadījumos pēc pārbaudes atklājās, ka iekrauto šķembu svars ir pārāk liels. Kāpēc tik maz konstatēto pārkāpumu? «Pārbaudes organizējam regulāri. Braucam arī uz citiem rajoniem. Kad redzam smago automašīnu ar kravu, apturam, taču pieķert pie vainas nav viegli,» norāda ATI Jelgavas nodaļas vadītājs Eduards Bērziņš. Starp inspekciju un kravu pārvadātājiem valda tāds kā viltības princips – kurš kuru. Jo, raugi, kā kontrolētāji nostājas reida postenī, tā smagās automašīnas gluži vai pazūd. Tas tādēļ, ka šoferu rīcībā ir viņu pašu iegādātās rācijas, ar kurām paziņot kolēģiem par attiecīgajām pārbaudēm konkrētajā vietā. Varbūt sakritība, taču arī «Jelgavas Vēstnesis» novēroja, ka labi redzamā vietā, taču drošā attālumā no kontroles posteņa Dobeles šosejā nostājās kravas auto, it kā kaut ko gaidot.
Starp citu, regulāra smagā transporta svēršana Jelgavas pusē notiek tikai kādus astoņus mēnešus – kopš iegādāti darbam nepieciešamie svari.