Piemēro sodu kultūras mantojuma postītājiem
21.02.2008.
Nami Vecpilsētas ielā 14 un Uzvaras ielā 49A jau krietnu laiku atrodas kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, tā pašvaldības Būvvaldes redzeslokā. To īpašniekiem par bezatbildību jau piemērots administratīvais sods.
Sintija Čepanone
Nami Vecpilsētas ielā 14 un Uzvaras ielā 49A jau krietnu laiku atrodas kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, tā pašvaldības Būvvaldes redzeslokā. To īpašniekiem par bezatbildību jau piemērots administratīvais sods.
Minēto ēku īpašnieki ignorē normatīvo aktu, kā arī Jelgavas saistošo apbūves noteikumu prasības, kas nosaka, ka būve jāuztur kārtībā. Šobrīd nami īpašnieku bezdarbības dēļ kļuvuši lietošanai bīstami un bojā pilsētvidi.
Kā skaidro Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe, Uzvaras ielas 49. nama īpašniekam – SIA «Valva» – Administratīvā komisija piemērojusi sodu 100 latu apmērā, savukārt Vecpilsētas ielas 14. nama saimniecei Ivetai Daugulei – 1000 latu apmērā. Taču tas nenozīmē, ka arī turpmāk Būvvalde nesekos līdzi tam, kā rit kultūras liecību saglabāšana.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Jelgavas pilsētas galvenā valsts inspektore Gunta Skulte vērtē, ka namu saimniekus vajag saukt pie atbildības, taču viņiem piemērotais sods gandarījumu nesniedz: «Mums svarīgākais ir saglabāt šos unikālos kultūras pieminekļus.» Viņa klāsta, ka pašlaik ar SIA «Valva», Uzvaras ielas 49 īpašnieku, inspekcijai izdevies rast dialogu un nu jau rit gatavošanās projekta izstrādei. «Būtiskākais ir saglabāt šī nama fasādi ar dekoratīvajiem kokgriezumiem un to atjaunot saskaņā ar blakusesošo jūgendstila ēku. Atjaunojot šo namu, pieļaujami arī mūsdienīgi risinājumi,» paskaidro G.Skulte.
Savukārt absolūta vienaldzība vēl aizvien vērojama no I.Daugules, kura par sev piederošā īpašuma rekonstrukciju interesi tā arī nav izrādījusi. «Jautājumu par ēkas atjaunošanu tās īpašniece varētu risināt arī, piemēram, piesaistot investīciju projektu līdzekļus,» G.Skulte gan bilst, ka vismaz pagaidām nekādas aktivitātes no viņas puses šajā ziņā nav vērojamas. Jāatgādina, ka 2004. gadā Vecpilsētas ielas 14. nams tika iekļauts 100 apdraudētāko kultūras pieminekļu sarakstā, taču arī to īpašniece neizmantoja. G.Skulte akcentē, ka I.Daugule nav arī izmantojusi nedz iespēju piesaistīt Eiropas investīcijas, nedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Glābšanas programmas līdzekļus.
Nojaukt minētos namus liedz valsts nozīmes kultūras pieminekļu statuss, un I.Dzalbe piebilst, ka pašvaldība ir ieinteresēta, lai īpašnieki vērtīgās celtnes restaurētu, tas ir, atjaunotu būves vēsturisko veidolu vai tās nonāktu to cilvēku rokās, kas būtu spējīgi tās savest kārtībā.
Nami Vecpilsētas ielā 14 un Uzvaras ielā 49A jau krietnu laiku atrodas kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, tā pašvaldības Būvvaldes redzeslokā. To īpašniekiem par bezatbildību jau piemērots administratīvais sods.
Minēto ēku īpašnieki ignorē normatīvo aktu, kā arī Jelgavas saistošo apbūves noteikumu prasības, kas nosaka, ka būve jāuztur kārtībā. Šobrīd nami īpašnieku bezdarbības dēļ kļuvuši lietošanai bīstami un bojā pilsētvidi.
Kā skaidro Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe, Uzvaras ielas 49. nama īpašniekam – SIA «Valva» – Administratīvā komisija piemērojusi sodu 100 latu apmērā, savukārt Vecpilsētas ielas 14. nama saimniecei Ivetai Daugulei – 1000 latu apmērā. Taču tas nenozīmē, ka arī turpmāk Būvvalde nesekos līdzi tam, kā rit kultūras liecību saglabāšana.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Jelgavas pilsētas galvenā valsts inspektore Gunta Skulte vērtē, ka namu saimniekus vajag saukt pie atbildības, taču viņiem piemērotais sods gandarījumu nesniedz: «Mums svarīgākais ir saglabāt šos unikālos kultūras pieminekļus.» Viņa klāsta, ka pašlaik ar SIA «Valva», Uzvaras ielas 49 īpašnieku, inspekcijai izdevies rast dialogu un nu jau rit gatavošanās projekta izstrādei. «Būtiskākais ir saglabāt šī nama fasādi ar dekoratīvajiem kokgriezumiem un to atjaunot saskaņā ar blakusesošo jūgendstila ēku. Atjaunojot šo namu, pieļaujami arī mūsdienīgi risinājumi,» paskaidro G.Skulte.
Savukārt absolūta vienaldzība vēl aizvien vērojama no I.Daugules, kura par sev piederošā īpašuma rekonstrukciju interesi tā arī nav izrādījusi. «Jautājumu par ēkas atjaunošanu tās īpašniece varētu risināt arī, piemēram, piesaistot investīciju projektu līdzekļus,» G.Skulte gan bilst, ka vismaz pagaidām nekādas aktivitātes no viņas puses šajā ziņā nav vērojamas. Jāatgādina, ka 2004. gadā Vecpilsētas ielas 14. nams tika iekļauts 100 apdraudētāko kultūras pieminekļu sarakstā, taču arī to īpašniece neizmantoja. G.Skulte akcentē, ka I.Daugule nav arī izmantojusi nedz iespēju piesaistīt Eiropas investīcijas, nedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Glābšanas programmas līdzekļus.
Nojaukt minētos namus liedz valsts nozīmes kultūras pieminekļu statuss, un I.Dzalbe piebilst, ka pašvaldība ir ieinteresēta, lai īpašnieki vērtīgās celtnes restaurētu, tas ir, atjaunotu būves vēsturisko veidolu vai tās nonāktu to cilvēku rokās, kas būtu spējīgi tās savest kārtībā.