Piemērs siltuma taupīšanai

Sintija Čepanone

Kā panākt, lai turpmāk par siltumu būtu jāmaksā teju uz pusi mazāka summa, nu pieredzē varēs dalīties 4. līnijas 1 iedzīvotāji. Viņu daudzdzīvokļu nams ir pirmais, kurš piedzīvojis vērienīgu renovāciju, kas noritējusi Vācijas – Latvijas pilotprojekta «Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizēšana» laikā.

Par mājas iemītnieku ieguvumiem, vērojot no malas, pašlaik var spriest vien pēc jaunu skatu ieguvušās fasādes un svaigi izremontētajām kāpņu telpām. Savukārt par to, cik tad latu īsti izdosies ietaupīt uz siltuma rēķina, – precīzāk varēs uzzināt, kad noslēgsies apkures sezona. Par paveiktā kvalitāti un darba procesu viedokļi atšķiras, un ne viens vien mājas iedzīvotājs darba veicējiem velta skarbākus vārdus, taču projektā iesaistītie ir vienisprātis – izdarīts ir daudz un mājas renovācijā ieguldītie līdzekļi noteikti attaisnosies.

Realizēta sen lolota ideja
Ideja renovēt daudzdzīvokļu namus, lai varētu ekonomēt siltumenerģijas patēriņu, brieda jau no 2003. gada. Tad arī tika apzinātas mājas, kurās ir vislielākie siltumenerģijas zudumi un kurās renovācijas darbi būtu jāveic vispirms. Taču toreiz pietrūka iedzīvotāju kvoruma. Vācijas – Latvijas pilotprojekts sniedza reālu iespēju ideju arī īstenot, dāvinot daļu nepieciešamā finansējuma.
«Sākot projekta «Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizēšana» realizāciju, izkristalizējās divas šādiem darbiem atbilstošākās mājas, kurās veikt renovāciju, – 4. līnijā 1 un Helmaņa ielā 3,» SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) tehniskais direktors Uldis Lazdiņš norāda, ka izvēlēts tika 4. līnijas 1. nams – trīsstāvu ēka ar 24 dzīvokļiem. To, ka ilgāk vairs nevarēja gaidīt, apliecina arī skaitļi. Proti, 2004. gadā izstrādātajā tāmē mājas renovācijas izmaksas lēstas apmēram 105 tūkstošu latu apmērā, savukārt tagad tās jau bija dubultojušās un svārstījās 210 – 260 tūkstošu latu robežās. «Iespējams, tas bija viens no papildus faktoriem, kas mājas iedzīvotājus rosināja tomēr piekrist vērienīgajiem darbiem, negaidot vēl lielākas projekta izmaksas,» spriež U.Lazdiņš.
Viņš norāda, ka plānotais rūpīgi tika izvērtēts iedzīvotāju sapulcēs – viņi paši sprieda arī par būvuzņēmēja izvēli. «Iedzīvotāji vēlējās iegūt papildu informāciju par darbu veicējiem, lai varētu nešaubīties par paveiktā kvalitāti,» JNĪP tehniskais direktors norāda, ka darbi uzticēti SIA «Rimts».
Dažādu formalitāšu dēļ 4. līnijas 1. mājas renovācijas darbi uzsākās divus mēnešus vēlāk, nekā sākotnēji plānots, taču gala termiņi nav kavēti. Mājas renovācija prasīja pāris mēnešu intensīva darba, un pēc Jaunā gada atlika vairs tikai pabeigt izremontēt kāpņu telpas. «Tas nebija iekļauts obligāti veicamo darbu sarakstā, taču arī Vācijas pieredze apliecinājusi, ka iespaids par renovētu māju krietni pasliktinās, ja kārtībā nav savestas arī kāpņu telpas,» teic U.Lazdiņš.

Darbu gaitā
rod kompromisus
Kaut arī renovācija norisinājās šiem darbiem ne tajā piemērotākajā gadalaikā, laika apstākļi saudzēja, un viss noritēja «pēc pilnas programmas» stingrā vācu speciālistu uzraudzībā. Mājai tika veikta logu nomaiņa, ārsienu, bēniņu un pagraba cokola siltināšana, esošās viencaurules apkures sistēmas nomaiņa uz divcauruļu, sildķermeņu nomaiņa, termoregulatoru un siltumpatēriņa proporcionalitātes devēja uzstādīšana, kā arī individuālā siltummezgla rekonstrukcija. JNĪP tehniskais direktors neslēpj, ka darbu laikā nācās rast ne mazums kompromisu kā ar Vācijas puses pārstāvjiem, tā arī ar iedzīvotājiem. «Piemēram, vācieši uzstāja, lai renovējamajai mājai tiktu nomainīti pilnīgi visi logi, arī tie, kurus iedzīvotāji jau bija nomainījuši par saviem līdzekļiem. Pamatojums – lētajiem pakešlogiem, kas sastopami ne vienā vien dzīvoklī, nav pietiekama siltumpretestības koeficienta. Taču iedzīvotāji iebilda, jo nevēlējās sev radīt papildu izdevumus,» stāsta U.Lazdiņš. Tieši tādēļ meklēts vidusceļš, un izdevās vienoties – nomainīja tikai vecos logus. Taču, kā norāda speciālists, jau tagad pārbaudot manāms, ka pašu iedzīvotāju mainītiem logiem tomēr ir nedaudz palielināta siltuma noplūde, salīdzinot ar jaunajiem, tas varētu ietekmēt kopējo siltumefektivitāti.
Ne mazums raižu sagādājusi arī bēniņu un pagraba siltināšana. «Bēniņu siltināšana bija sarežģīts process, jo tie mājai ir ļoti zemi – cilvēks pa tiem nevar pārvietoties. Tieši tādēļ tika izveidotas lūkas, pa kurām speciālisti bēniņus siltināja, iepūšot tajos ekovati,» viņš norāda, ka tagad jāgaida, kad laukā būs lielāks sals, lai pārliecinātos, vai siltināšanas materiāla biezums bēniņos ir vienmērīgi ieklāts. Tad speciālisti ar termogrāfu pārbaudīs, vai caur 3. stāva dzīvokļu griestiem nav siltuma noplūdes. Ja tādu konstatēs, tā tiks novērsta. Nācies atteikties arī no sākotnēji plānotās pagraba siltināšanas – lai neradītu papildu neērtības iedzīvotājiem, demontējot «šķūnīšus» tajā, siltināšanu veica nevis no iekšpuses, bet ārpuses, atrokot pamatus un siltinot cokolu pa mājas perimetru.
Dzīvokļos, kuros saimnieki jau iepriekš nebija nomainījuši radiatorus, tika uzstādīti jauni, turklāt nu par krietni efektīvāku siltuma ekonomiju gādā divcauruļu sistēma. Būtisks ieguvums neapšaubāmi ir termoregulators. «Tas nozīmē, ka katrs iedzīvotājs pats var regulēt siltuma piegādes intensitāti savā dzīvoklī un atbilstoši patērētajam arī maksāt,» U.Lazdiņš paskaidro, ka siltumu iespējams regulēt, sākot no 0 līdz maksimumam. Runājot par individuālā siltummezgla izbūvi, viņš stāsta, ka vācieši vēlējušies, lai mājā tiktu pārbūvēts viss siltummezgls. Taču, ņemot vērā tā tehnisko stāvokli, siltummezgls tika rekonstruēts, uzstādot iztrūkstošo – atsevišķu siltummaini uz apkuri, kā arī atsevišķu siltuma skaitītāju tieši apkurei.
JNĪP tehniskais direktors vērtē, ka kopumā darbi paveikti kvalitatīvi. Šo to darbu gaitā nācies labot vācu speciālistu iebildumu dēļ. Proti, Vācijas pārstāvis, lai kontrolētu notiekošo, mūsu pilsētā ieradās ik nedēļu, lai pamanītu kļūdas un uzraudzītu to novēršanu.
 
Iedzīvotāji maksās mazāk
4. līnijā 1 ir 103. sērijas māja, un jau pašreizējās aplēses liecina, ka siltumenerģijas samazinājums apkurei tiešām varētu sasniegt plānotos 50 procentus. «Laikā, kad šajā mājā par apkuri maksāja 59 santīmus, tieši tādas pašas sērijas mājās, bet nenosiltinātās – apmēram latu,» U.Lazdiņš gan pagaidām prognozēs ir piesardzīgs. «Faktisko siltumenerģijas patēriņa samazinājumu un tā salīdzinājumu ar izmantotajiem kapitālieguldījumiem varēs noteikt, analizējot uzstādītos skaitītāju rādījumus pēc vienas apkures sezonas.»
Lai iegūtu sekmīgai projekta realizēšanai trūkstošos līdzekļus, dzīvokļu īpašnieki pilnvaroja JNĪP ņemt aizdevumu bankā. Un tas nozīmē, ka turpmāk 4. līnijas 1. mājas iedzīvotājiem līdztekus ierastajiem maksājumiem būs jāatvēl zināma naudas summa kredīta segšanai.
«Aizdevums paņemts uz 15 gadiem, un iedzīvotāji norēķināsies pakāpeniski. Maksājuma apjoms mēnesī tiks precizēts pēc pēdējā maksājuma celtniekiem, ņemot vērā arī to, ka trīs dzīvokļi samaksājuši visu summu uzreiz, taču provizoriskās aplēses liecina, ka summa varētu būt vidēji 75 santīmi par kvadrātmetru,» skaidro U.Lazdiņš. Kopējā maksa ir atkarīga ne tikai no dzīvokļa platības, bet arī no tā, kādi siltumtaupības darbi pirms renovācijas konkrētā dzīvoklī veikti par saviem līdzekļiem,» tā tehniskais direktors.
Procesā traucēja
«cilvēciskais» faktors
Traucēja «cilvēciskais» faktors – tā, taujāts par darbu gaitā piedzīvotajām nebūšanām, teic U.Lazdiņš. Proti, ne mazums raižu sagādājuši paši iedzīvotāji, nevēloties sadzīvot ar remonta procesā neizbēgamo, piemēram, putekļiem un troksni. «Katram savs raksturs un vēlmes,» viņš nosaka, atklājot – gadījies pat, ka kāds mājas iemītnieks izsaucis policiju, jo troksnis bijis pārāk liels. Kaut arī tobrīd tika stiprināts siltinājums.
U.Lazdiņš pozitīvi vērtē to, ka kopumā Jelgavā augusi iedzīvotāju izpratne par ieguvumiem, ko sniegtu māju siltināšana, tomēr vēl aizvien atrodas cilvēki, kas dažkārt aizmirst, ka ikviens darbs prasa finanšu resursus. «Arī renovējot 4. līnijas 1. māju, nācās saskarties ar tādiem, kuri uzskata, ka visi labumi viņiem pienākas par velti. Taču, lai nāktu atpakaļ, vispirms jāiegulda,» tehniskais direktors atgādina, ka šobrīd ieguldītie līdzekļi dos ieguvumu ilgtermiņā.
Pašlaik «starta šāvienu» jau gaida daudzdzīvokļu māja Helmaņa ielā 3 – tā, visticamāk, būs nākamā Jelgavā, kurā tiks veikta siltumapgādes sistēmas renovācija. «Vācu puse jau izteikusi atbalstu šīs mājas renovēšanai, taču nu vācieši vēlas latiņu pacelt vēl augstāk,» U.Lazdiņš skaidro, ka, pirmkārt, vairāk tiktu akcentēta logu kvalitāte – tiem jābūt ar vēl lielāku siltuma pretestību un, visticamāk, trīsstiklu. Otrkārt, tiktu palielināts arī siltumizolācijas biezums. Tas, protams, sadārdzinātu izmaksas, tāpēc nu viss rūpīgi jāapsver.
Jāpiebilst, ka Helmaņa ielā 3 ir piecstāvu māja ar 24 dzīvokļiem. Termogrāfija ēkai jau veikta, un tā parāda – māja «spīd cauri kā siets». U.Lazdiņš prognozē, ka renovācija varētu sākties jau šajā vasarā – darbiem atbilstošā gadalaikā.

Ainārs Šķerbergs, 4. līnijas 1 mājas vecākais:
«Pašlaik tiek vilktas kopā astītes, tāpēc par ieguvumiem un zaudējumiem runāt varēsim, kad šis projekts pilnībā noslēgsies. Dzīvokļu īpašnieki jau vislabāk pateiktu, kur darbu gaitā bija problēmas un kas pie tā vainojams. Vājais ķēdes posms neapšaubāmi bija darba organizēšana šeit, objektā, un, kā zināms, ja viens posms ir vājš, ķēde vairs nekam neder. Protams, bija arī daudzas labas lietas – būvnieks veica arī darbus, kas nebija projektā ieplānoti un uzradās darbu gaitā. No tāda viedokļa, manuprāt, būvniekam finansiāli šis projekts nemaz nebija tik izdevīgs. Ja darbs būtu labāk organizēts, arī rezultāts būtu labāks un tagad nebūtu tik daudz dažādu sīku problēmu, kašķu ar īpašniekiem un tā tālāk. Taču paldies tiem darbiniekiem, kas bija iesaistīti projekta sagatavošanā un realizēšanā un kas savu darbu veica ar vislielāko atbildību. Par prognozēm, cik par siltumu vajadzēs maksāt pēc mājas renovācijas, varēsim spriest vēlāk – vispirms jāpabeidz balansēt apkures sistēma, tad arī redzēsim īstos rezultātus. Domāju, apkures sezonas beigās varēsim vilkt kopā galus un skaitīt procentus, cik izdevies ietaupīt. Līdz šim, ņemot vērā nepastāvīgo ziemu, rēķini par siltumu atšķīrās. Cik zinu, maksimālais kādā dzīvoklī bija pat 94 santīmi par kvadrātmetru, savukārt vidēji rēķinājāmies ar 60 – 70 santīmiem.»

Velga, 4. līnijas 1 iedzīvotāja:
«Mazliet jau ir bail par to, kas sagaida nākotnē. Pensionāram jau nav tik daudz līdzekļu, lai varētu segt aizdevumu un vēl nomaksāt komunālos rēķinus. Taču tad jau redzēs, kā būs. Kad noritēja mājas renovācija, darbi ikdienā īpaši netraucēja. Viss notika, kā jau remonta laikā – putekļi, netīrība kāpņu telpā, bet to visu, zinot rezultātu, varēja pieciest. Es esmu ļoti apmierināta ar paveikto, vienīgi ēkas krāsojums gan man nepatīk. Zils? Nē, tas man nepatīk, bet pārējais gan viss ir labi. Manā dzīvoklī tika nomainīti logi, radiatori, caurules… Nezinu, cik beigu beigās man būs mēnesī jāmaksā. Līdz šim par savu 53 kvadrātmetru lielo dzīvokli ziemā vidēji rēķinājos ar 70 latiem, ieskaitot siltumu, gāzi, elektrību un citus maksājumus.»

Inese, 4. līnijas 1 iedzīvotāja:
«Man ir trīsistabu dzīvoklis, un līdz šim par siltumu aukstākajos ziemas mēnešos maksāju apmēram 58 latus. Tagad sola, ka būs jāmaksā mazāk – katrā dzīvoklī ierīkots savs skaitītājs, savs temperatūras regulators, kas it kā ļauj ietaupīt siltumu. Ja godīgi – es jau no paša sākuma biju pret šī projekta īstenošanu. Daudz kas man vēl joprojām nav skaidrs. Ja runā par darbu gaitu – ap māju sākumā bija tāds bardaks. Kad sākās būvdarbi, teritorija nebija nožogota. Logus dzīvoklī biju nomainījusi pati, tādēļ tika uzlikti vien jauni radiatori, taču palodzes gan tika sabojāta pamatīgi. Redzēs, kā būs vēlāk. Cik es saprotu, par trīsistabu dzīvokli, atmaksājot aizdevumu vien, man būs jāšķiras no gandrīz 50 latiem. Protams, šī summa varētu samazināties.»

Juris Veiss, SIA «Rimts» direktors:
«Jāatzīst, ka darbs mums bija sarežģīts, kaut arī iepriekš esam startējuši līdzīgos un pat vērienīgākos projektos. Pirmām kārtām bija grūti jau tāpēc, ka ne visi mājas iedzīvotāji vienprātīgi lēmuši par tās pārbūvi. Taču galu galā viss noritēja bez aizķeršanās, un pavisam droši varu apgalvot, kas tas tika paveikts kvalitatīvi. Kaut arī mājas renovācija notika ziemā, laika apstākļi mums bija labvēlīgi un termiņos iekļāvāmies. Proti, apkuri sāka pieslēgt 15. oktobrī, un tas sakrita ar laiku, kad mēs sākām strādāt. Tādēļ jāsaka paldies iedzīvotājiem, ka samierinājās ar neērtībām un bija saprotoši laikā, kad ārā bija ap nulle grādu. Siltinot fasādi, mums vajadzēja izmantot tehnoloģiju, kas paredz sildīt, un tas radīja papildu izdevumus. Runājot par kāpņu telpu remontu – vācieši pat brīnījās, kā mēs par tik maziem līdzekļiem varam tik daudz paveikt. Proti, sākotnēji bija domāts sienas kāpņu telpā tikai nokrāsot, taču tās vajadzēja arī līdzināt. Kopumā ar rezultātu un darbu kvalitāti esmu apmierināts, kaut arī vēl aizvien netrūkst iedzīvotāju, kas pauž pretenzijas.»