Pilsētā pieaug noslēgto laulību skaits, bet sarūk laulību skaits baznīcās
Pēc Dzimtsarakstu nodaļas datiem, 2015. gadā baznīcā reģistrētas 79 laulības, bet pavisam kopā Jelgavā – 434, 2016. gadā – baznīcā 78 laulības, bet pilsētā kopā – 459, 2017. gadā pavisam kopā Jelgavā reģistrētas 466 laulības, tai skaitā 75 baznīcā, 2018. gadā Jelgavā reģistrēta 514 laulības, no tām 61 baznīcā, bet 2019. gadā no janvāra līdz novembrim mūsu pilsētā reģistrētas 505 laulības, no kurām 39 noslēgtas baznīcā.
Arī Jelgavas Svētas Annas baznīcas mācītājs Valdis Vircavs atzīst, ka šāda tendence jūtama – baznīcā laulāties izvēlas mazāk, taču tas nekādi neietekmējot draudzes darbību. «Iemesli, kāpēc vispār izvēlas precēties baznīcā, ir ļoti dažādi – vienam tiešām tā ir ticība un viņš izprot «jā» vārda došanu Dieva priekšā, citiem šķiet, ka baznīcā ir skaistāk, vairāk sveču. Motivācija ir ļoti dažāda,» atzīst mācītājs, pieļaujot, ka viens no iemesliem, kas jaunos pārus attur laulību slēgt baznīcā, ir tas, ka jāizpilda baznīcas noteiktās prasības. Proti, jāiziet iesvētības mācība un jābūt nokristītam, kas prasa cilvēkiem mobilizēties un apmeklēt 15 nodarbības reizi nedēļā. «Šo var tikai tie, kuriem ir spēcīga motivācija, kas savu laulību grib apstiprināt Dieva priekšā. Taču, lai to varētu, ir jāsaprot, kas tas tāds Dievs ir, jātiekas uz sarunu ar mācītāju, lai aprunātos par laulāto pienākumiem, attiecībām un dzīvi,» atzīst V.Vircavs, piebilstot, ka šobrīd baznīcā ir pieteikušies vairāki pāri, kuri nākamajā vasarā laulības slēgs Annas baznīcā.
Komentējot statistiku, LLU Sociālo un humanitāro zinātņu institūta filozofijas zinātņu doktors Juris Vuguls atzīst, ka šie dati piedāvā vairākus pētījumu virzienus. «Pieļauju, ja mēs salīdzinātu šos datus ar Latvijas iedzīvotāju skaita dinamiku, iespējams, izrādītos, ka, piemēram, procentuāli baznīcā noslēgto laulību skaits pat palielinās,» tā J.Vuguls, turpinot: «Daļēji var piekrist tam, ka laulību noslēgšana baznīcā no pāra prasa lielāku ieguldījumu nekā laulību noslēgšana Dzimtsarakstu nodaļā, tomēr laulība ir liels notikums un, man šķiet, ka liela daļa cilvēku, kas to izlemj, vēlas šo notikumu padarīt vēl iespaidīgāku gan sev, gan citiem, tāpēc arī nebaidās no baznīcā piedāvātās gatavošanās laulībai. Vienmēr ir bijuši vismaz divi cilvēku tipi – vieni, kuri vēlas visu ļoti ātri un vienkārši, citi – diženi un sarežģīti, lai lielāks šovs. Nedomāju, ka šajā ziņā kaut kas mainīsies, tāpēc bailes no lielāka ieguldījuma nevarētu būt galvenais iemesls.»
Zinātņu doktors norāda, ka 21. gadsimtā ir palielinājusies sekularizācija – process, kura laikā reliģiskās institūcijas, darbības un apziņa pakāpeniski zaudē savu nozīmību. Tātad baznīca un reliģiskās tradīcijas vispār, kā arī laulības baznīcā atsevišķi lēni zaudē nozīmību. «Tāpat cilvēki ir kļuvuši mobilāki, laulājas savās dzimtajās baznīcās, kas nav Jelgavā, un jelgavnieku laulības citās Latvijas baznīcās jau šajā statistikā nav ieskaitītas. Pats personīgi zinu šādus piemērus,» stāsta J.Vuguls, papildinot, ka galvenie iemesli, kāpēc sarūk laulību skaits baznīcās, visdrīzāk, ir arī tie paši statistiskie: patlaban un turpmākajos gados laulāties vajadzētu aptuveni pagājušā gadsimta 90. gados dzimušajiem. «Pagājušā gadsimta 90. gados iedzīvotāju pieaugums ir izteikti ar mīnusa zīmi, tātad dzima mazāk, bet mira vai aizbrauca vairāk cilvēku. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Iespējams, saliekot kopā visus šos statistiskos apstākļus, situācija nemaz nav ar tik lejupejošu līkni un, rēķinot procentuālā attiecībā vai attiecībā pret iedzīvotāju skaita izmaiņām Latvijā vai Jelgavā, baznīcā noslēgto laulību skaita attiecība ir gandrīz nemainīga vai pat nedaudz augšupejoša,» spriež filozofijas zinātņu doktors.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva