Privātā sektora īpatsvars dzīvojamā fondā sasniedzis 87 procentus

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijas dzīvojamā fonda kopējā platība pagājušā gada beigās sasniedza 60,1 miljonu kvadrātmetru (m²).

Apmēram divas trešdaļas no visa dzīvojamā fonda atrodas pilsētu teritorijā, bet viena trešdaļa – lauku teritorijā. Viens no galvenajiem dzīvojamo fondu raksturojošiem rādītājiem ir dzīvojamo telpu kopējā platība vidēji uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju, 2000. gadā tā bija 22,6 m², 2006. gadā – 25,7 m² un 2007. gadā – 26,4 m².

Pagājušajā gadā aktīvi turpinājās jaunu dzīvojamo māju būvniecība. Pērn ekspluatācijā pieņemtas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 1,188 miljoni m², no tām par iedzīvotāju līdzekļiem – 474 100 m² jeb 40 procenti no visu ekspluatācijā pieņemto māju kopējās platības.

Dzīvojamo māju pieņemšana ekspluatācijā pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinājusies par 46 procentiem.

Uzbūvēto dzīvokļu skaits pieaudzis no 900 - 2000. gadā līdz 5900 - 2006. gadā un 9300 - 2007. gadā.

No pagājušajā gadā ekspluatācijā pieņemtām 1998 individuālām dzīvojamām mājām 79 procenti bija divstāvu dzīvojamās mājas, 16 procenti – vienstāvu dzīvojamās mājas.

Pēc dzīvojamā fonda apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtās informācijas, aprēķinātie apsaimniekošanas ieņēmumi par dzīvojamo telpu kopējās platības vienu m² pagājušajā gadā vidēji bija 20,3 santīmi mēnesī. Samaksātie apsaimniekošanas ieņēmumi bija 19,5 santīmi mēnesī jeb 96 procenti no aprēķinātajiem apsaimniekošanas ieņēmumiem.

Dzīvojamo māju kārtējais remonts pagājušajā gadā veikts par 19,4 miljoniem latu, tai skaitā dzīvojamo māju siltināšanai izlietoti 2 miljoni latu.

Dzīvojamo māju kapitālā remonta darbi veikti par 6,6 miljoniem latu, tai skaitā dzīvojamo māju siltināšanas darbiem izmantoti 1,5 miljoni latu. Vidēji pagājušajā gadā uz dzīvojamo telpu kopējās platības viena m² kārtējam remontam izmantoja 75 santīmus un kapitālajam remontam - 25 santīmus.

www.leta.lv