Projekts pirmo reizi ļāvis apmaksāt prakšu vadītāju darbu
03.07.2008.
Jelgavas Amatu vidusskolā šajā mācību gadā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstītu projektu pirmo reizi bija iespēja nodrošināt atalgojumu prakšu vadītājiem.
Jelgavas Amatu vidusskolā šajā mācību gadā ar Eiropas
Sociālā fonda atbalstītu projektu pirmo reizi bija iespēja
nodrošināt atalgojumu prakšu vadītājiem.
Skolas direktore Edīte Bišere skaidro, ka atbalstīti tika četri prakšu projekti – pavāru, frizieru, drēbnieku un atslēdznieku. «Katras specialitātes mācību grupai 3. kursā jāiziet kvalifikācijas prakse, kas ilgst no janvāra līdz maijam. Neapšaubāmi, gadu gaitā mums izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Jelgavas uzņēmumiem, kas gatavi nodrošināt kā prakšu vietas mūsu audzēkņiem, tā arī prakšu vadītājus, kuri nesavtīgi savas zināšanas vairāku mēnešu garumā nodod topošajiem speciālistiem, taču līdz šim viņi par savu ieguldījumu atalgojumu nesaņēma,» tā E.Bišere.
Projekts pavēra iespēju prakšu vadītājiem nodrošināt atalgojumu 90 latu mēnesī. «Protams, tā nav liela summa, jo finansējuma apjoms projektā tika iestrādāts tā tapšanas gaitā jau 2005. gadā, kad ekonomiskā situācija valstī bija mazliet cita, taču tas tik un tā ir ievērojams atbalsts,» spriež E.Bišere.
Jāatzīst, ka projekta ieguvums bija ne tikai prakšu vadītāju nodrošināšana ar atalgojumu, bet arī tas, ka tapa jauni prakšu plāni, kurus kopīgi veidoja kā pedagogi, tā uzņēmēji. «Līdz ar to prakšu plāns nedaudz mainījās, tika uzlabots, jo pirmo reizi tā izstrādē savus priekšlikumus izteica arī uzņēmēji,» tā E.Bišere.
Tāpat projekta gaitā iesaistītajiem pedagogiem bija iespēja apmeklēt 36 stundu kursus, kuros viņi papildināja zināšanas psiholoģijā, saskarsmē, darba drošībā, dokumentu kārtošanā un citās jomās.
Arī uzņēmēji projekta realizāciju atzīst par izdevušos. Tā uzņēmēja Edīte Krūmiņa neslēpj, ka finansiālais atbalsts bijis stimuls vēl sekmīgākai sadarbībai. «Protams, katra audzēkņa apmācīšana, prasmju nostiprināšana prasa gan laiku, gan enerģiju,» tā E.Krūmiņa.
Arī salona «Karmena» īpašniece Marina Hrustaļova atzīst, ka prakses laikā jau pa nedēļām var vērot, kā audzēknis izaug. «Skolas uzdevums ir ielikt pašus specialitātes pamatus, bet bez praktiskām nodarbībām izaugsme nav iedomājama. Mēs savā salonā ļoti izjūtam, kā prakses laikā topošās frizieres patiesi mainās – un tad jau ir skaidrs, vai tur sanāks kārtīgs meistars,» spriež M.Hrustaļova.
Kopumā projekta gaitā vairāk nekā 70 četru specialitāšu audzēkņi apguva praksi aptuveni 50 pilsētas uzņēmumos.
Skolas direktore Edīte Bišere skaidro, ka atbalstīti tika četri prakšu projekti – pavāru, frizieru, drēbnieku un atslēdznieku. «Katras specialitātes mācību grupai 3. kursā jāiziet kvalifikācijas prakse, kas ilgst no janvāra līdz maijam. Neapšaubāmi, gadu gaitā mums izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Jelgavas uzņēmumiem, kas gatavi nodrošināt kā prakšu vietas mūsu audzēkņiem, tā arī prakšu vadītājus, kuri nesavtīgi savas zināšanas vairāku mēnešu garumā nodod topošajiem speciālistiem, taču līdz šim viņi par savu ieguldījumu atalgojumu nesaņēma,» tā E.Bišere.
Projekts pavēra iespēju prakšu vadītājiem nodrošināt atalgojumu 90 latu mēnesī. «Protams, tā nav liela summa, jo finansējuma apjoms projektā tika iestrādāts tā tapšanas gaitā jau 2005. gadā, kad ekonomiskā situācija valstī bija mazliet cita, taču tas tik un tā ir ievērojams atbalsts,» spriež E.Bišere.
Jāatzīst, ka projekta ieguvums bija ne tikai prakšu vadītāju nodrošināšana ar atalgojumu, bet arī tas, ka tapa jauni prakšu plāni, kurus kopīgi veidoja kā pedagogi, tā uzņēmēji. «Līdz ar to prakšu plāns nedaudz mainījās, tika uzlabots, jo pirmo reizi tā izstrādē savus priekšlikumus izteica arī uzņēmēji,» tā E.Bišere.
Tāpat projekta gaitā iesaistītajiem pedagogiem bija iespēja apmeklēt 36 stundu kursus, kuros viņi papildināja zināšanas psiholoģijā, saskarsmē, darba drošībā, dokumentu kārtošanā un citās jomās.
Arī uzņēmēji projekta realizāciju atzīst par izdevušos. Tā uzņēmēja Edīte Krūmiņa neslēpj, ka finansiālais atbalsts bijis stimuls vēl sekmīgākai sadarbībai. «Protams, katra audzēkņa apmācīšana, prasmju nostiprināšana prasa gan laiku, gan enerģiju,» tā E.Krūmiņa.
Arī salona «Karmena» īpašniece Marina Hrustaļova atzīst, ka prakses laikā jau pa nedēļām var vērot, kā audzēknis izaug. «Skolas uzdevums ir ielikt pašus specialitātes pamatus, bet bez praktiskām nodarbībām izaugsme nav iedomājama. Mēs savā salonā ļoti izjūtam, kā prakses laikā topošās frizieres patiesi mainās – un tad jau ir skaidrs, vai tur sanāks kārtīgs meistars,» spriež M.Hrustaļova.
Kopumā projekta gaitā vairāk nekā 70 četru specialitāšu audzēkņi apguva praksi aptuveni 50 pilsētas uzņēmumos.