Pulksteņi būs jāgriež par vienu stundu uz priekšu
Pāreja uz vasaras laiku notiks 30. martā pulksten trijos naktī, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu.
Ekonomikas ministrija vēsta, ka pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001.gada Ministru kabineta noteikumi par pāreju uz vasaras laiku, kuros minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek marta pēdējā svētdienā plkst.3, kad atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 - par vienu stundu atpakaļ.
Eiropas Savienības (ES) ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada direktīva, kurā norādīts vasaras laiku sākums un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Pērn tika lemts, vai Latvijā saglabāt pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ. Izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par vasaras laika ietekmi uz tautsaimniecību un ņemot vērā tā pozitīvo ietekmi uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, tika pieņemts lēmums neko nemainīt.
Latvijas tūrisma speciālisti uzskata, ka vasaras laiks pozitīvi ietekmē tūrismu, piemēram, ir palielinājies pieprasījums pēc izklaides pakalpojumiem. Itālija ziņo, ka būvniecības un lauksaimniecības nozares iegūst labumu no vasaras laika, jo īpaši valsts dienvidos, kad no rītiem tajā pašā stundā ir vēsāks nekā tad, ja vasaras laiku nepiemērotu.
Neviena dalībvalsts nav izteikusi vēlmi atcelt vasaras laiku vai grozīt spēkā esošo direktīvu. Turpretī ir svarīgi saglabāt kalendāra vienotību, lai nodrošinātu netraucētu vienotā tirgus darbību, kas ir šīs direktīvas galvenais mērķis.
Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks tika ieviests 1981.gadā. No 1997.gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst.3 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst.4.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās enerģijas daudzumu, kā arī samazina ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaitu, toties negatīvi ietekmējot cilvēka bioloģisko ritmu.