Pusdienas skolā – vai tiešām dārgi un negaršīgi?

Sintija Čepanone 

Aptaujātie skolu vadītāji atzīst, ka pašlaik situācija ēdināšanas jomā ir stabilizējusies un ar uzņēmumiem izveidojusies laba sadarbība. Gan ar ēdiena kvalitāti, gan arī ar tā cenu visi ir apmierināti, nenoliedzot, ka vienmēr jau var gribēt paēst vēl lētāk, vēl ātrāk, vēl garšīgāk. Taču galvenais, ka izglītības iestādē ir iespēja paēst siltas un veselīgas pusdienas.

Gaumes atšķiras
Cik cilvēku, tik viedokļu – to var attiecināt arī, runājot par ēdināšanu skolās. Kamēr skolā strādājošie un mazāko klašu bērni vērtē, ka ēdiens mācību iestādē ir gan daudzveidīgs, gan gards, vecāko klašu audzēkņiem iebildumu netrūkst. Un viens no būtiskākajiem ir neadekvāti augstā cena par niecīgo porciju. Par atšķirīgo gaumi varēja pārliecināties arī «Jelgavas Vēstnesis», starpbrīdī apmeklējot 6. vidusskolu. «40 santīmi par gaļas salātu pikucīti šķiet par dārgu – veikalā nopirkt sanāk lētāk; kokainus frī kartupeļus un briesmīga paskata pelmeņus – tos te var dabūt, turklāt galīgi aukstus,» tās ir tikai dažas vecāko klašu skolēnu replikas, kas veltītas skolas ēdnīcā pagatavotajiem ēdieniem. Turpretim mazākie neredz pamatu sūdzēties. «Man šeit ļoti garšo. Vislabprātāk ēdu pankūkas ar gaļu, taču arī kotletes un karbonādes ir ļoti garšīgas,» saka trešklasnieks. Savukārt gadu vecākie puikas stāsta, ka pēc otrās stundas parasti apēd vecāku līdzi iedotās maizītes, bet pēc trešās dodas pusdienot skolas ēdnīcā. Viņi tur par silto ēdienu iztērē vidēji latu, un visi ir vienisprātis, ka sanāk paēst lēti un garšīgi, turklāt veselīgi, jo gan vecāki, gan skolotāji ir daudz stāstījuši par veselīgu uzturu.
Līdzīga aina paveras arī citās skolās, un, kamēr vieni mācību iestādes ēdnīcās pagatavoto kritizē, citi to labprāt notiesā. Protams, dažādas pretenzijas šad tad pavīd ikvienā skolā, un to vadītāji neslēpj, ka ēdināšana nu reiz ir tā lieta, kur problēmu netrūkst, taču tās maksimāli īsā laikā cenšas atrisināt. Arī Izglītības pārvalde reaģē uz ikvienu bērnu vai vecāku sūdzību, kas skar ēdināšanu skolās.
«Nav noslēpums, ka lielākoties uzņēmēji, kas darbojas skolas ēdināšanas jomā, strādā «pa nullēm». Skola nav tā vieta, kur var daudz nopelnīt,» teic 6. vidusskolas direktors Alfrēds Holsts. Viņš atklāj, ka katru nedēļu tiek apstiprināta ēdienkarte un tajā piedāvātais ir gana daudzveidīgs, turklāt skolēniem ir izvēles iespējas – negribi kartupeļus, ēd putru, negribi gaļu, izvēlies salātus. «Ir, protams, tādi skolēni, kam nekādi nevar izdabāt. Vairākkārt Skolas padomes dalībniekus esmu aicinājis izvērtēt, ko un kā bērni ēd, taču reālas darbības tā arī nav bijušas. Varbūt tomēr problēma nav tik liela?» saka A.Holsts.

Pusdienas – ap latu
Savukārt citās skolās aktuālāks jautājums ir rindas ēdnīcā. Skolas vadība gan norāda, ka starpbrīži izplānoti tā, lai paēst pagūtu visi gribētāji, taču skolēni iebilst – dažam ne reizi vien rindas dēļ nācies palikt tukšu vēderu. «Esam salīdzinoši maza skola, tādēļ īpašu problēmu nav – mums ir trīs garie starpbrīži, kuru laikā var pagūt paēst, turklāt bērni jau zina, ka rindā jāgaida vien pirmās desmit, piecpadsmit minūtes, tāpēc saplāno savu laiku,» teic Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse. Arī Valsts ģimnāzijas direktore Valentīna Maido norāda, ka divi starpbrīži – 20 un 30 minūšu gari – ir pietiekami, lai paēst paspētu visi. «Skolēni, protams, grib, lai viņi tiktu apkalpoti ātrāk, taču jāsaprot, ka paēst vēlas visi,» viņa teic.
Kaut arī pārtikas produktu cenas un citas izmaksas nemitīgi kāpj, skolās iespējams paēst lētāk nekā ēstuvēs pilsētā. Cenu amplitūda ir pietiekami plaša, lai par salīdzinoši nelielu naudas summu skolēns varētu nobaudīt garšīgas un sātīgas pusdienas. Jāpiebilst, ka brīvpusdienas skolā maksā latu, un tāda ir vidējā summa, ar kādu jārēķinās skolēnam. Taču atkarībā no rocības tā var būt pat mazāka vai gluži otrādi – lielāka, sasniedzot pat pusotru divus latus. «Cenas pie mums ir demokrātiskas un par latu skolas ēdnīcā paēst var. Protams, audzēkņi rēķina, ko var atļauties un ko ne, un visbiežāk viņi izvēlas sātīgu otro ēdienu, nevis zupas,» stāsta Amatniecības vidusskolas direktores vietniece Janīna Rudzīte. Jaunieši nesmādē arī skolas bufetē iegādājamās bulciņas un picas, taču, kā ievērojuši pedagogi, tas nekļūst par vienīgo maltīti skolā – aizvien biežāk skolēni izvēlas paēst siltas pusdienas.
Aptaujāto skolu vadība atzīst, ka kopumā ir apmierināti ar izglītības iestādes un ēdināšanas uzņēmumu sadarbību. Turklāt vairākas skolas pašreizējo situāciju var salīdzināt ar to, kā bija pirms kāda laika. «Ir labi, ja uzņēmums, kas nodrošina ēdināšanu skolā, jūtas tikpat gādīgs pret bērniem kā skolotājs,» par pašreizējo ēdinātāju – SIA «Juro IK» – teic Spīdolas ģimnāzijas direktore I.Vilkārse. Viņa atmiņā atsauc kā maltīti, kas gatavota no pusfabrikātiem, tā periodu, kad Spīdolas ģimnāzijas audzēkņiem vispār nebija iespējas paēst izglītības iestādē. Par laimi, šī problēma tika atrisināta, un ēdienkarte ir gana daudzveidīga, lai skolēns var izvēlēties gan sev finansiāli izdevīgāko, gan garšīgāko maltīti.
 
Pieprasījums
ietekmē
piedāvājumu
Protams, daudz kas ēdināšanas jomā atkarīgs no skolas specifikas. Tā, piemēram, Vakara (maiņu) vidusskolā ēdienu vairs negatavo skolas ēdnīcā – tas noteiktos laikos tiek atvests. Direktore Brigita Preisa atklāj, ka šajā skolā ēdināšana ir SIA «Nadīne plus» ziņā un ar pašreizējo sadarbību viņi apmierināti. «Šajos gados mums jau ir izstrādāta sistēma un rasts optimālākais variants – bufete, kurā iespējams paēst, strādā trīs dienas nedēļā no pulksten 11 līdz pat vēlam vakaram, un audzēkņiem ir iespēja nobaudīt arī silto ēdienu. Mūsu skolā var paēst vidēji par 1,50 latiem. Protams, gribētos, lai būtu lētāk, taču apzināmies reālo situāciju,» saka B.Preisa. Viņa atklāj, ka ēdiens tiek pievests atkarībā no pieprasījuma – ja nepieciešamas papildu porcijas, sazvanoties ar uzņēmēju, tas tiek atrisināts, un Vakara (maiņu) vidusskolas audzēkņiem starpbrīžos ir iespēja nobaudīt kā zupu un otro ēdienu, tā arī bulciņas un kafiju. «Uzņēmējiem, ņemot vērā mūsu skolas specifiku, nav izdevīgi ēdienu gatavot uz vietas,» tā B.Preisa, piebilstot, ka daudzi audzēkņi jau ir paēduši darbā, tādēļ skolā ēd vairs tikai neliela daļa.