Rīdzinieki taisa rindas Jelgavā, jelgavnieki – Dobelē

(FOTO: Ivars Veiliņš
Jelgavā pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) joprojām ik dienu jau no pulksten pusseptiņiem rītā veidojas cilvēku rinda, kas neizsīkst visas dienas garumā. Te piecu minūšu ilgā dokumentu iesniegšana pases meiņai var prasīt pat četras stundas)

Zane Auziņa
Jelgavā pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) joprojām ik dienu jau no pulksten pusseptiņiem rītā veidojas cilvēku rinda, kas neizsīkst visas dienas garumā. PMLP amatpersonas atzīst, ka galvenie rindas veidotāji esot Rīgas rajona iedzīvotāji – viņu dēļ daudzi jelgavnieki aizvien biežāk dokumentus brauc mainīt uz Dobeli, Bausku un Tukumu.

PMLP Jelgavas nodaļas vadītājas vietniece Gunta Lejiņa stāsta, ka pārvaldes darbiniekus, nākot uz darbu pulksten astoņos no rīta, pie iestādes durvīm ik dienu jau gaida apmēram divdesmit cilvēku gara rinda, kas sāk veidoties pat no pulksten pusseptiņiem rītā. Bet dienas laikā tā kļūst vēl garāka. Lai arī ik dienu pārvaldē Jelgavā tiek izsniegtas apmēram 170, bet noformētas 130 pases, rinda šķiet neizsīkstoša. Turklāt lielākoties to veidojot nevis jelgavnieki, bet gan Rīgas rajona iedzīvotāji, kas atzīstot, ka šeit, lai arī rindā nākas gaidīt divas, trīs un pat četras stundas, apkalpošana tomēr esot ātrāka un pieklājīgāka nekā PMLP nodaļās Rīgā. Tiesa, Ķekavas, Olaines, Mārupes un citu Rīgas rajonu iedzīvotāju dēļ jelgavnieki aizvien biežāk pases brauc mainīt uz tuvējām pilsētām – Dobeli, Bausku un Tukumu. «Ceļā līdz Dobelei cilvēkam jāpavada pusstunda, kas ir nesalīdzināmi mazāks laiks nekā trīs stundas, kas vajadzīgas rindas «izsēdēšanai», tādēļ tas ir saprotams. Tiesa, šodien sazinājāmies ar kolēģiem kaimiņu pilsētās, un jāatzīst, ka nupat jelgavnieku pieplūduma dēļ aizvien garāka rinda veidojas arī Dobelē, bet Bauskā un Tukumā pases maiņa pagaidām vēl rit raiti,» stāsta G.Lejiņa.

Viņa atklāj, ka problēmas PMLP Jelgavā sākās brīdī, kad iedzīvotājiem tika atļauts pases maiņu veikt jebkurā, nevis tikai savas deklarētās dzīvesvietas PMLP nodaļā, kā tas bija iepriekš. «Iepriekš pie mums notika štatu samazināšana, pēc kuras pārvaldē tika atstāti tikai tik daudz darbinieku, lai viņi sekmīgi un bez kavēšanās varētu apkalpot Jelgavas iedzīvotājus. Taču pēc tam, kad tika atcelta norma par dokumentu maiņu tikai savas dzīves vietas pārvaldē, ir redzams, ka darbinieku skaits ir nepietiekams,» secina G.Lejiņa, piebilstot, ka Jelgavā lielās rindas pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sākās pirms pāris mēnešiem. Toreiz pēkšņi pases steidza mainīt tie cilvēki, kuriem dokuments izsniegts līdz 2002. gada 30. jūnijam un no šā gada 1. jūlija vairs nav derīgs ceļošanai. Šajās pasēs ir ielīmētās fotokartītes. Taču Latvijas teritorijā šīs pases joprojām ir un paliks derīgas līdz to termiņa beigām. Turklāt G.Lejiņa uzsver, ka nepilsoņu pases, arī tās, kas izsniegtas līdz 2002. gada 30. jūnijam, joprojām ir derīgas ceļošanai, ja vien nav beidzies to termiņš. «Ir daudz nepilsoņu, kas stāv rindā, lai apmainītu savus dokumentus, un vēlāk ir sašutuši, kad viņiem tiek paziņots, ka dokumentu maiņa nav nepieciešama. Taču to paredz likums,» tā G.Lejiņa.

Viņa skaidro – ja vien cilvēkam visi dokumenti ir kārtībā, pases apmaiņas procedūra ilgst vien piecas, maksimums desmit minūtes – šāds laiks nepieciešams arī tad, ja pase tiek izsniegta bērnam. Taču tā kā nereti cilvēki nav paņēmuši līdzi nepieciešamos dokumentus – galvenokārt tos, kas apliecina stāšanos laulībā vai laulības šķiršanu, un PMLP amatpersonām nākas šos datus meklēt dažādās iestādēs, laiks viena dokumenta maiņai paiet daudz ilgāks. To, kad rindas pie PMLP varētu beigties, G.Lejiņa nemāk prognozēt. «Mums nav precīzu datu par to, cik jelgavniekiem pases jāmaina, bet to, cik tādu cilvēku ir Rīgas rajonā, pateikt ir vēl sarežģītāk. Katrā ziņā šobrīd jelgavniekiem patiesi laika taupīšanas nolūkos izdevīgāk ir braukt uz Bausku vai Tukumu,» tā G.Lejiņa.