Saeimas komisija atbalsta tā saucamos antimafijas likuma grozījumus
Ģenerālprokurors nevarēs izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kas saistīti ar slepkavībām, vardarbību, narkotikām, vai arī persona pati izveidojusi vai vadījusi organizētu grupu vai bandu.
Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu būs jānorāda rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu un arī jāizlemj jautājums par kaitējuma kompensāciju cietušajam.
Par minēto likuma pantu šodien balsoja deviņi komisijas deputāti, bet trīs atturējās.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis komisijā Vilnis Edvīns Bresis norādīja, ka partija atturēsies atbalstīt šo pantu, jo uzskata, ka lēmums par lietas izbeigšanu ir jāpieņem tiesai, nevis prokuroram.
Virsprokurors Arvīds Kalniņš žurnālistiem atzina, ka prokuratūra ir gandarīta par minētā panta atbalstīšanu. Kalniņš nevarēja pateikt, vai prokuratūrā tiek skatītas lietas, uz kurām varētu tikt attiecināts minētais pants, jo tās ir katra procesa virzītāja tiesības risināt šo jautājumu.
Augstākās tiesas senatore Valde Eilande pauda izbrīnu par ažiotāžu, kāda ir sacelta ap minēto likuma pantu, jo tajā paredzētā norma arī tagad ir likumā un nākotnē tā tiek tikai paplašināta.
Komisija šodien no likumprojekta izslēdza 391. panta 3. daļu, kas paredzēja prokuroram tiesības sadalīt kriminālprocesu.
Komisijas deputāte Solvita Āboltiņa (JL) pēc sēdes pauda bažas, ka minētās normas izslēgšana tikai novilcinās lietas izskatīšanu, palielinās personas iespējas izvairīties no soda, kā arī dos iespēju Eiropas Cilvēktiesību tiesā sūdzēties par lietas skatīšanas termiņiem.
«Ja komisija izslēdza šo normu, tad tas liecina, ka bija tāda nepieciešamība, un, manuprāt, tas skar digitalizācijas un Lemberga lietas,» sacīja Āboltiņa.
Minēto priekšlikumu sagatavoja Zvērinātu advokātu padome, bet Saeimā iesniedza Tautas partija (TP). TP deputāts Imants Valers žurnālistiem sacīja, ka nepiekrīt Āboltiņas argumentiem, un uzsvēra, ka tagad prokurori tiks mudināti strādāt ātrāk.