Saistošie noteikumi regulēs ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu izmantošanu

14.05.2019.
Jelgavas domes sēdē pieņemti saistošie noteikumi, kas regulēs sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu izmantošanu pilsētā.

«Jelgavas pašvaldības saistošie noteikumi «Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību Jelgavas pilsētā» veicinās šo pakalpojumu kvalitāti un vides aizsardzību,» norāda Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods. Daudzas saistošajos noteikumos iekļautās prasības ir definētas citos normatīvajos aktos – likumos un Ministru kabineta noteikumos –, bet tagad apkopotas vienuviet un precizētas, piemērojot situācijai tieši Jelgavā.

Viena no mērķgrupām, uz kuru noteikumi attiecas, ir ražotnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi. Ražošanas uzņēmumiem noteikta pieļaujamā piesārņojuma koncentrācija notekūdeņiem, kas tiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā. «Tas nepieciešams, lai nodrošinātu nepārtrauktu notekūdeņu attīrīšanas procesu. Ja attīrīšanas ietaisēs ieplūdīs notekūdeņi ar paaugstinātu piesārņojošo vielu koncentrāciju, tas var iznīcināt attīrīšanas iekārtās esošās baktērijas, un bioloģiskais ūdens attīrīšanas process uz laiku tiks pārtraukts,» stāsta SIA «Jelgavas ūdens» komercdirektors Andrejs Eihvalds.

Savukārt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, pārtikas produktu ražotnēm un citiem uzņēmumiem, kuri novada taukus centralizētajā kanalizācijas sistēmā, gada laikā pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā jāizbūvē tauku uztvērēji. «Saimnieciskās darbības veicēji, kas vēlas objektu pieslēgt centralizētajai kanalizācijas sistēmai, vēršas pie «Jelgavas ūdens», kas izsniedz tehniskos noteikumus, kuros tiek iekļautas prasības novadāmo notekūdeņu piesārņojošo vielu koncentrācijai. Ja tās varētu tikt pārsniegtas, projektā jāparedz tauku uztvērēju izbūve. Bet ir arī uzņēmumi, kas saimniecisko darbību uzsāk objektos, kuri jau ir pieslēgti centralizētajai kanalizācijas sistēmai, – tiem tehniskie noteikumi netiek izsniegti, un viņi sistēmā novada taukus, kas veicina aizsērējumus kanalizācijas tīklos un pasliktina bioloģisko attīrīšanas procesu attīrīšanas ietaisēs,» skaidro A.Eih­valds. Viņš uzsver, ka «Jelgavas ūdens» regulāri apseko uzņēmumus, ņem notekūdeņu paraugus un veic pārbaudes, lai noteiktu to sastāvu, un līdz ar jauniem saistošajiem noteikumiem par pārkāpumiem ir paredzēts administratīvais sods.

Tāpat centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt vielas, kas izraisa tīklu aizsērēšanu; nesasmalcinātus pārtikas un/vai ražošanas atkritumus, lokālo attīrīšanas ietaišu nosēdumus un/vai dūņas, koncentrētus šķīdumus un tamlīdzīgas vielas; ūdenī peldošus nešķīstošus piemaisījumus; farmaceitiskas vielas, radioaktīvās vielas, degošus piemaisījumus un/vai izšķīdinātas gāzveida vielas, kas var veicināt uzliesmojošu un/vai sprāgstošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā; skābes un citas vielas, kas var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu izdalīšanos; ražošanas notekūdeņus, kuru temperatūra pārsniedz +40 °C vai kuru vides pH neatbilst normai 6,5–8,5.

Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums paredz, ka objektiem, kas pieslēgti centralizētajam ūdensvada tīklam, jābūt aprīkotiem ar komercuzskaites mēraparātiem jeb ūdensskaitītājiem. «Šobrīd Jelgavā ir ap 300 privātmāju, kurās joprojām nav uzstādīti ūdensskaitītāji un kuru īpašnieki par ūdens patēriņu norēķinās pēc noteiktajām ūdens patēriņa normām. Šo māju īpašniekiem līdz 2020. gada 1. janvārim jāizbūvē komercuzskaites mezgls, lai pakalpojuma sniedzējs varētu uzstādīt mērierīci. Pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka komercuzskaites mezglu iespējams izbūvēt arī mājā, taču pirms tam obligāti nepieciešams saskaņojums ar SIA «Jelgavas ūdens» – to var iegūt, zvanot Abonentu kontroles dienestam pa tālruni 63007698. Jāuzsver, ka mājas īpašniekam mezgla izbūve mājas iekštelpās ir ievērojami lētāka,» stāsta A.Eihvalds, lēšot, ka tas varētu izmaksāt no 20 līdz 100 eiro. Šāda norma noteikta, lai privātmāju īpašniekiem atvieglotu komercuzskaites mezgla izbūvi un samazinātu ar to saistītās izmaksas. Īpašumos, kuros līdz noteiktajam laikam nebūs izbūvēts komercuzskaites mezgls un tas aprīkots ar skaitītājiem, no nākamā gada «Jelgavas ūdens» speciālisti šos mezglus izbūvēs paši, izdevumus iekļaujot pakalpojuma rēķinā. Tikai tādā gadījumā izmaksas būs lielākas – no 300 līdz 700 eiro –, jo uzņēmums komercuzskaites mezglu izbūvēs ūdens mērījumu akā uz piederības robežas. «Jelgavas ūdens» pieredze rāda, ka privātmāju īpašniekiem pēc skaitītāju uzstādīšanas maksa par patērēto ūdeni samazinās apmēram uz pusi, salīdzinot ar summu, kas tika maksāta, norēķinoties pēc ūdens patēriņa normām.

Tāpat pašvaldības saistošajos noteikumos atrunāta kārtība, kādā ūdensvada un/vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pieslēgtas centralizētajai sistēmai. «Mājām, kurās līdz šim lietus notekūdeņi tika novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā, piecu gadu laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas jāpārbūvē izvads vai jāizbūvē jauna sistēma, lietusūdeņus novadot pilsētas meliorācijas un lietusūdens kanalizācijas sistēmā,» stāsta «Jelgavas ūdens» komercdirektors, skaidrojot: tas atslogos kanalizācijas sūkņu stacijas un notekūdeņu attīrīšanas ietaises un novērsīs situācijas, kad, stipra lietus laikā pārplūstot kanalizācijas sistēmai, rodas nepatīkama smaka. Savukārt īpašniekam, kura objekts atrodas pilsētas applūstošajā teritorijā un ir pieslēgts pie centralizētās kanalizācijas sistēmas, kanalizācijas izvadā jāizbūvē pretvārsts.

Par pašvaldības saistošo noteikumu prasību pārkāpumiem personas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības, izsakot brīdinājumu vai uzliekot naudas sodu: fiziskām personām – līdz 350 eiro, juridiskām personām – līdz 1400 eiro. «Tas ļaus arī efektīvāk cīnīties pret nelegāliem pieslēgumiem centralizētajai ūdensapgādes sistēmai. Līdz šim saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem bijām tiesīgi vien veikt uzrēķinu par patērēto ūdeni, bet ne sodīt par nelegālu pieslēgšanos sistēmai,» norāda A.Eihvalds.

Saistošie noteikumi stāsies spēkā, kad tos apstiprinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tie tiks publicēti «Latvijas Vēstnesī».

Foto: Ilze Knusle

Ziņu sagatavoja:

Ilze Knusle