Savvaļas zirgiem iztīra «māju»

Sintija Čepanone 

Pils salas pārvaldniekam Eināram Nordmanim par aktivitātēm Spodrības mēnesī ir patiess prieks – zaļo Jelgavas «sirdi» par talku mērķi izraudzījies ne viens vien kolektīvs, un kopīgiem spēkiem izdevies sakopt to, ko darbaroku trūkuma dēļ citus gadus neiespēja.

«Pils sala ir pietiekami plaša, lai darāmā tās sakopšanā pietiktu ne tikai Spodrības mēneša laikā,» E.Nordmanis atklāj, ka lielākoties teritorijā ir pavasara plūdu laikā izskalotie atkritumi, pat vairākus gadus seni. Taču arvien rodas jauni un jauni – ne visi atpūtnieki ir apzinīgi un izjūt atbildību pret dabu.
Pils salā talkoja gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes agronomi, gan biedrības «Kovārnis» jaunieši. Studenti sakopa plašo «ieeju» Pils salā, savukārt skolēni aizgāja līdz pašam salas galam, kur izdevās satikt arī tās iemītniekus – savvaļas zirgus.
Nepilnu divu stundu laikā vairāk nekā 20 Valsts, Spīdolas un 1. ģimnāzijas, kā arī biedrības «Kovārnis» un Skolēnu domes jauniešiem izdevās aiziet līdz pašam Pils salas galam. «Mums sakopšanas talkas patīk – pēc tam ir tāda tīrības sajūta un apziņa, ka izdarīts kaut kas labs, turklāt vēl skaistā dabā,» «bruņojušies» ar cimdiem un atkritumu maisiem, pauž jaunieši, kas iepriekšējos gados gādāja, lai tīri kļūtu iebraucamie ceļi Jelgavā. «Secinājām, ka cilvēki dzīvo videi nedraudzīgi – līdztekus riepām, kastēm lielāko atkritumu daļu veidoja plastmasas pudeles. Diemžēl nācās arī vākt makšķernieku atstāto,» rezumē Lauma Kadiķe no «Kovārņa». Viņa teic, ka jaunieši ar Pils salas saimnieku vienojušies, ka rudenī talkos atkal. «Vajadzēs savākt atkritumus, kas būs sakrājušies pa vasaru. To noteikti netrūks,» ilūzijas, ka jelgavnieku attieksme pret dabu varētu kļūt draudzīgāka, Lauma nelolo.
Savukārt Jelgavas Pensionāru biedrība talkoja Pasta salā, sakopjot zaļo zonu starp Driksas un Lielupes tiltu. «Sākumā nobijāmies ne pa jokam, jo mums ierādītā teritorija likās ļoti plaša, taču mēs dziedot ātri vien to sakopām un labi padarītu darbu nosvinējām ar pusdienām brīvā dabā,» gandarījumu, ka talkā izdevās sapulcināt ap 20 pensionāru, pauž biedrības vadītāja Marija Kolneja. Tiesa gan – savāktie atkritumu kalni likuši aizdomāties: kopumā ar upes krastā izmesto sanācis piepildīt apmēram 60 maisus. «Pēc talkas bijām noguruši, bet laimīgi,» piebilst M.Kolneja.