Šī gada nopietnākais objekts – Brīvības bulvāris

Daiga Laukšteina

Jelgavā uzlabot ielu stāvokli, apgaismojumu, lietus­ūdens novadīšanas sistēmu un citas lietas ir nevis kaprīze, bet nepieciešamība, kas prasa investīcijas daudzu miljonu latu apmērā. Ko no tā visa izdosies paveikt šogad?
Nopietnākie darbi šim gadam provizoriski jau saplānoti. Tematisku ieskatu tajos sniedz pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns un Projektu nodaļas vadītāja Daina Done.

Zemgales Olimpiskais centrs

Tas ir viens no svarīgākajiem topošajiem pilsētas objektiem, kas licis sarosīties ne pa jokam. Aģentūrā «Pilsētsaimniecība» tiek izstrādāti rekonstrukcijas projekti Brīvības bulvārim, Lāčplēša, Kronvalda, Helmaņa, Pumpura, Strazdu, kā arī Akmeņu ielai.
Šogad plānota būvniecība Brīvības bulvārī un Lāčplēša ielas posmā no Rīgas ielas līdz Kronvalda ielai.
Lāčplēša iela iegūs sakārtotu tikai gājējiem un riteņbraucējiem domātu posmu no krustojuma ar Kronvalda ielu uz Rīgas ielu. Ideja ir pavisam vienkārša. Proti, kad olimpiskajā centrā notiks pasākumi, daudzi ieradīsies ar sabiedrisko transportu. Viņi izkāps autobusa pieturā pie «Valdekas» un pa Lāčplēša ielu aizies uz sporta kompleksu. «Autosatiksmi gan šajā Lāčplēša ielas pagarinājumā nelaidīsim, bet gājējiem un velosipēdistiem tā būs ērta piekļūšana centram,» spriež A.Baļčūns.
Tieši Brīvības bulvāra renovācija pilnā garumā ir visnopietnākais šī gada objekts. Tas vijas garām plānotā olimpiskā centra atrašanās vietai. Komplekss nenoliedzami būs apmeklēta vieta pilsētā, kur grēks būtu nedomāt par piebraucamo ceļu kvalitāti, satiksmes uzlabojumiem un autostāvvietām.
Pie viena, jau pieskaroties tēmai par satiksmes drošību, A.Baļčūns un D.Done informē, ka Garozas ielas un Brīvības bulvāra krustojums ir viens no «melnākajiem» punktiem Jelgavā, kur pēc rekonstrukcijas paredzēts ierīkot luksoforu. Tas regulēs satiksmi arī Brīvības bulvāra un Lāčplēša ielas krustojumā. Turpretī pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes transportlīdzekļu kustība tiks organizēta pa rotācijas apli.
Jāpiebilst, ka turpat līdzās Zemgales Olimpiskajam centram slejas 4. vidusskolas piebūve. Tāpēc izstrādāts projekts arī Strazdu ielas turpinājumam starp 4. vidusskolas un olimpiskā centra teritorijām. Šis posms arī paredzēts tikai gājējiem. Lai sakārtotu infrastruktūru ap skolu, jaunu segumu iegūs arī Imantas iela.

Satiksmes drošība 

Par vienu no tā sauktajiem «melnajiem» punktiem var dēvēt arī Pulkveža O.Kalpaka un Raiņa ielas krustojumu. Bīstamākās ir rīta stundas, kad bērni iet uz skolu, pieaugušie – uz darbu, plus daudz automašīnu. Tas ir pietiekams iemesls, lai uzstādītu luksoforu, kā tas arī plānots.
Savukārt Akadēmijas un Raiņa ielas krustojumā paredzēts vecos un savu laiku nokalpojušos luksoforus nomainīt pret jauniem. «Protams, ikdienas steigā pilsētas daudzie luksofori ātrajiem braucējiem ir neērts ierobežojums. Taču no satiksmes drošības viedokļa tie ir nepieciešami. Vienkārši izbraucot šoferim jārēķinās ar ilgāku pārvietošanās laiku. Neko citu nevar darīt,» teic A.Baļčūns.
Aktuāls ir Filozofu, Dambja un Atmodas ielas krustojums. Tur vēl tiek meklēts risinājums.
Satiksmes ātruma ierobežošanai pie 1. ģimnāzijas jau drīzumā parādīsies ātrumvalnis jeb «gulošais policists».
Interesanti, ka nu par satiksmes drošību jādomā ne tikai sauszemē, bet arī uz ūdens. «Tādēļ Lielupē un Driksā tiks uzstādītas navigācijas zīmes. Transporta plūsma pieaug ne vien uz ceļiem, bet arī upē. Tur ir airēšanas bāze, tiek lietoti ūdens motocikli, jahtas. Pēdējais laiks organizēt ūdens transporta kustību, lai visiem nodrošinātu iespēju izmantot Lielupi sporta un atpūtas nolūkos,» norāda D.Done un A.Baļčūns.

Pilsētas apgaismojums 

Šogad plānots Jelgavas pilsētas ielu apgaismojuma 500 kvēlspuldžu armatūras nomainīt pret SGS tipa armatūrām ar nātrija lampām, kas ir ekonomiskākas, kalpo ilgāk un dod lielāku gaismas efektu.
A.Baļčūns zina teikt, ka kopumā ielu apgaismojums pilsētā ir bēdīgā stāvoklī. Daudz vietu, kur veco un bojāto kabeļu dēļ pazūd elektrība. Tomēr apgaismotu vietu skaits ar katru gadu palielinās. Par to liecina arī elektroenerģijas patēriņa pieaugums. Lai atbilstoši visām prasībām sakārtotu visu Jelgavas ielu (ar kopgarumu 230 kilometri) apgaismojumu, būtu nepieciešami apmēram desmit miljoni latu.
Līdzīgi kā ar lietusūdens novadīšanu, visās šogad remontējamās ielās ieplānots sakārtot arī apgaismojumu. Papildus tam gaiša taps Smilšu un Sakņudārza ielas apkaime, Lielā iela posmā no Mātera līdz Akadēmijas ielai, Loka maģistrāles posms no Rīgas ielas līdz Bērzu ceļam, kā arī Garozas ielas posms no Neretas ielas līdz pilsētas administratīvajai robežai.
«Pilsētsaimniecība», atsaucoties iedzīvotāju aicinājumam, šogad plāno ierīkot apgaismojumu Garozas ielā no otrās dzelzceļa pārbrauktuves līdz būvmateriālu rūpnīcai.

Transporta mezgls 

Izstrādes stadijā atrodas detālplānojums par sabiedriskā transporta mezglu pie stacijas, kur pēc dažiem gadiem tiks pārcelta arī autoosta. «Strādāsim, lai pilnībā sagatavotos projektēšanai. Jāpielāgo ielas, piemēram, Stacijas iela, kura pavirzīsies tuvāk Lāčplēša piemineklim, būs jāpārprojektē Zemgales prospekts, Sliežu un Pasta iela. Mainīsies gājēju plūsma. Pērn jau izstrādājām arī jauno sabiedriskā transporta maršruta tīklu,» īsos vilcienos pasākumus pāršķirsta Baļčūna kungs.
«Paralēli tam paredzēta Sporta ielas izpēte, kur, pilnīgi iespējams, atrodas apbedījumi. Ja tā, tad jādomā par pārapbedīšanu. Padomju laikos tam nepievērsa īpašu uzmanību, taču tagad gan tas šķiet pareizi, lai arī piederīgo, visticamāk, nevienam nav,» komentē D.Done.

Ielu remontdarbi

Šī gada plānos ietilpst pārlikt bruģi Ausekļa ielas posmā no Meiju ceļa līdz Blaumaņa ielai. Pie svaigas asfalta segas tiks Ganību ielas braucamā daļa posmā no «Zelta vārpas» veikala līdz 1. līnijai. Plānots pabeigt arī pērn uzsāktos Tērvetes un Rīgas ielas remontdarbus. A.Baļčūns vērtē, ka Tērvetes iela top par vienu no simpātiskākajām Jelgavas ieliņām. Pagaidām to klāj tikai asfalta apakškārta, bet šogad būs arī virskārta.
Vēl jāsakārto Traktoristu un Satiksmes ielas krustojums, kur arī uzklāta asfalta pirmā kārta.
Kā «Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, šogad notiks Ziemeļu apvedceļa projektēšanas darbi. Līdz ar to «Pilsētsaimniecībai» jāuzrauga darbs pie Atmodas ielas posma plānojuma no Lapskalna ielas līdz Dobeles šosejai.
Jelgavā ir pietiekami daudz ielu, kuru segums ir nolietojies, tāpēc uzteicama ir iedzīvotāju vēlme līdzdarboties. Šogad ar pilsētnieku 50 procentu līdzfinansējumu plānots sakārtot Olaines ielu.
«Šāda prakse nav gluži jaunums. Jau pērn pēc šāda scenārija tika salaboti divi Bebru ceļa posmi un T.Grothusa iela. Līdzfinansējumam tika atvēlēti ap 20 000 latu. Šādām iedzīvotāju iniciatīvām vienmēr nāksim pretī, meklēsim risinājumus,» bilst A.Baļčūns.
Remontdarbu dēļ arī šogad jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem. Vasarā kādu laiku būs slēgts Brīvības bulvāra un Garozas ielas krustojums. «Protams, centīsimies visu saplānot tā, lai pilnībā satiksmi Brīvības bulvārī nevajadzētu slēgt. Periodiski pa posmiem gan to nāksies darīt, bet ir viens ļoti svarīgs nosacījums, ko noteikti ņemsim vērā – proti, slimnīcai piekļuve jānodrošina jebkurā diennakts laikā. Arī atsevišķi Rīgas ielas posmi uz laiku varētu tikt slēgti. Neērtības autovadītājiem būs, taču ieguvums ir pietiekami liela motivācija paciesties,» domā A.Baļčūns.

Iekškvartāli

Ar pilsētas domes iniciatīvu pirmo reizi plānots iedzīvināt iekškvartālu sakārtošanu sadarbībā ar zemes īpašniekiem un māju apsaimniekotājiem. Tas nozīmē, ka konkrētā teritorija iegūs jaunu seju ar dalītu pašvaldības un arī zemju īpašnieku finansējumu. Pašlaik tiek apzināta situācija Raiņa, Pasta, Driksas un Katoļu ielas namu pagalmos. «Rēķinām izmaksas, skicējam risinājumus, domājam par finansējuma proporcijām. Bez abpusējas sadarbības iekšpagalmus nesakārtot. No vienas puses, varētu uzlikt par pienākumu par to domāt tikai zemju īpašniekiem, bet, no otras – tās ir koplietošanas teritorijas, kur, piemēram, savu auto var novietot ikviens jelgavnieks. Ir sūdzības par pagalmu stāvokli, taču pašvaldībai vienai arī nav tiesību ieguldīt naudu privātas teritorijas sakopšanā,» stāsta A.Baļčūns. Zemes īpašnieki tiks informēti turpmāko divu nedēļu laikā, kad jau varēs runāt par provizoriskām izmaksām. 

Lietus ūdens novadīšana

Tūlīt pēc ielām lietusūdens novadīšanas sistēma ir pilsētas otra lielākā problēma. Jelgavas īpatnība ir augstais gruntsūdens. Arī upju ieskāvuma dēļ atsevišķos grāvjos ūdens stāv pat visu gadu. Nepārtraukti jāseko līdzi caurteku stāvoklim un grāvju tīrībai, ko pašreiz esošais viens «Pilsētsaimniecības» darbinieks nevar pagūt. «Tāpēc esam nolēmuši pieņemt darbā vēl vienu, kas ieguldītu savu artavu hidrotehnisko būvju uzraudzīšanā un optimāla risinājuma meklēšanā,» saka aģentūras vadītājs.
Šogad ieplānota Druvienas ielas grāvju sistēmas sakārtošana. «Kāpēc tieši Druvienas iela? Runāsim atklāti – ir vietas, kur iedzīvotāji ir neatlaidīgāki, norāda uz problēmu, kas patiešām parasti ir acīmredzama, tāpēc, pateicoties viņu iniciatīvai, novērsīsim konkrēto problēmu. Iedzīvotāji ir vislabākais uzraugs.»
Arī ielās, kur nav grāvju sistēmas, pastāv problēmas. Vietumis lietusūdens kanalizācija ir nolietojusies, pat veidojas asfalta iegruvumi. Taču jaunajos objektos gan līdz ar ielām tiek sakārtota arī lietusūdens novadīšanas sistēma, kas, rekonstruējot ielu, ir obligāts nosacījums.

Zaļā rota 

Te pieskaitām arī bērnu rotaļu un sporta laukumus. To būs par veseliem trim vairāk – Asteru ielā 16, Satiksmes ielā 33 un Zvaigžņu ielā. Pirmie divi – bērnu rotaļu, bet pēdējais – basketbola laukums.
Savukārt jau esošajiem krāšņajiem puķu podiem pie laternu stabiem piepulcēsies vēl 42 zaļās rotas. Tās plānots izvietot dažādās pilsētas ielās.
Diemžēl pļaušanas apjomi finansiālu problēmu dēļ šogad, iespējams, būs jāsamazina,» paskaidro A.Baļčūns.

• Visiem šā gada jaunajiem objektiem kopā atvēlēti vairāk nekā pieci miljoni latu.
• Rekonstruējamo ielu kopgarums – ap 3,3 kilometri (neieskaitot Tērvetes un Rīgas ielu).
• Kamēr nav oficiāli paziņots Valsts autoceļu fonda finansējums šim gadam, pilnīgi droši var rēķināties ar pērnā gada līdzekļu apjomu – vienu miljonu un 469 tūkstošiem latu. Tie vairāk tiek izlietoti ikdienas uzturēšanas darbiem.
• Ielu apgaismojumam – elektroenerģijas patēriņam – no pamatbudžeta tiks atvēlēti 140 000 lati, ikdienas uzturēšanai – 120 000 lati, savukārt 250 000 lati no Valsts autoceļu fonda piešķirtajiem līdzekļiem tiks ieguldīti nopietnākiem darbiem, piemēram, apgaismojuma atjaunošanai atsevišķos posmos, kur tas nepieciešams, kā arī avārijas stāvoklī esošu kabeļu nomaiņai.
• Parku un skvēru kopšanai paredzēti 619 000 lati, izglītības iestāžu teritoriju sakopšanai – 472 000 lati, pļaušanai – 135 000 lati, apstādījumu kopšanai – 113 000 lati.