Simtiem medaļu – katra ar savu veltījumu
07.02.2008.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatei nodota 7. Baltijas valstu medaļu mākslas triennāle, kurā iekļautas 60 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslinieku veidotas medaļas, kas veltītas slaveniem rakstniekiem, nozīmīgiem notikumiem valstī un pasaulē vai vienkārši ataino mākslinieka filosofisku interpretāciju par kādu no literatūras darbiem un citiem, viņuprāt, nozīmīgiem notikumiem. Ekspozīcijā redzamas arī jelgavnieču – tēlnieces Nellijas Skujenieces un gleznotājas Initas Vilks – medaļas.
Ritma Gaidamoviča
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatei nodota 7. Baltijas valstu medaļu mākslas triennāle, kurā iekļautas 60 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslinieku veidotas medaļas, kas veltītas slaveniem rakstniekiem, nozīmīgiem notikumiem valstī un pasaulē vai vienkārši ataino mākslinieka filosofisku interpretāciju par kādu no literatūras darbiem un citiem, viņuprāt, nozīmīgiem notikumiem. Ekspozīcijā redzamas arī jelgavnieču – tēlnieces Nellijas Skujenieces un gleznotājas Initas Vilks – medaļas.
Jelgavnieki var būt ļoti lepni, ka šāda izstāde notiek pie mums, jo, izrādās, Baltijas valstu medaļu mākslas triennāle ik pa trim gadiem tiek rīkota tikai Lietuvas galvaspilsētā Viļņā un tagad jau otro reizi arī Jelgavā.
Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere uz jautājumu, kāpēc tieši Jelgavā, nevis Rīgā, jo pierasts, ka visas lielās izstādes notiek tur, izsaka minējumu: iespējams, tas tāpēc, ka šīs izstādes ir grūti iekārtot un muzeji nelabprāt uzņemas šādu darbu, jo medaļām nepieciešamas vitrīnas, kurās tās eksponēt, un mūsu muzejam tādas ir. «Nevaru gan teikt, ka visas mūsu vitrīnas ir ļoti piemērotas medaļu izvietošanai, bet katrā gadījumā tās noteikti var izmantot. Esam ļoti priecīgi par to, ka iepriekšējā triennālē, kas notika 2004. gadā, sāktās sarunas par izstādes kā tradīcijas ieviešanu īstenojušās un tā notiek mūsu muzejā,» tā direktores vietniece. Otrs iemesls varētu būt Rīgas tuvums, jo interesenti, kas ļoti vēlēsies apskatīties šo ekspozīciju, atbrauks.
«Spriežot pēc iepriekšējo medaļu izstāžu apmeklējuma – Latvijas Mākslas medaļu kluba vadītāja Jāņa Strupuļa medaļu personālizstādes, 6. Baltijas valstu medaļu mākslas triennāles –, tās ir nepieciešamas un cilvēki tās vēlas apskatīt,» tā M.Kaupere.
Ikvienam atnākušajam būs interesanti salīdzināt, kā strādā visu trīs Baltijas valstu mākslinieki, redzēt, kādas ir katra tēlnieka prioritātes, vienlaikus arī apjaust, kā attīstās medaļu māksla.
Tradicionālā izpratnē ar vārdu «medaļa» saprotam nelielu apaļu vai varbūt taisnstūrveida plakanu veidojumu, bet ne skulptūru. Un tā, visticamāk, veidota no bronzas vai kāda cita metāla, arī keramikas. Bet šajā ekspozīcijā skatītājs varētu šaubīties, vai tiešām redzēto varētu nosaukt par medaļu. Te vērojamas gan tradicionālas, gan netradicionālas formas. Darbu izveidei mākslinieki izmantojuši visdažādākos materiālus. Kopumā vērojami desmit izejmateriāli – bronza, varš, koks, stikls, ģipsis un citi.
Izstāde ir ļoti bagātīgi pārstāvēta – no Lietuvas tajā piedalās 29 mākslinieki, no Latvijas – tikai par vienu mazāk, tostarp jelgavnieces – tēlniece N.Skujeniece un gleznotāja I.Vilks. Savukārt Igauniju pārstāv trīs mākslinieki, bet pagājušajā reizē bija tikai viens.
«Šī ir vienreizēja iespēja cilvēkiem apskatīties, kā attīstās viena mākslas nozare, vienkopus redzēt ne tikai mūsu medaļnieku darbu, bet arī pavērot lietuviešu un igauņu pieeju medaļu gatavošanā. Otra lieta – mākslinieku medaļās var redzēt, kādas aktualitātes notikušas pēdējos gados, jo šie mākslinieki ir tie, kas reaģē uz dažādām aktivitātēm un aktualitātēm mākslā, kultūrā, zinātnē, dabā, sabiedrībā. Apskatot tās, atmiņā varam atsaukt, kas pa šiem pāris gadiem bijis ievērības cienīgs. Piemēram, liela jubileja – šajā reizē godā celts rakstnieks Hans Kristians Andersens. Protams, ir arī filosofiskas un abstraktas medaļas, kurām nav sasaistes ar kādu konkrētu notikumu,» stāsta direktores vietniece.
Jelgavniece N.Skujeniece atklāj, ka viņa Baltijas valstu medaļu mākslas triennālē piedalās jau trešo reizi. Šogad izstādei izgatavojusi piecas bronzas medaļas. «Mani darbi šoreiz ir filosofiski – esmu pievērsusies Antuāna de Sent-Ekziperī darba «Mazais Princis» vārdiem: «... mēs esam atbildīgi par to, ko pieradinām.» Šo domu arī apspēlēju savās medaļās. Vēl mani saista klasika, īpaši grieķu māksla, tāpēc šoreiz īpašs grieķisks stils piemērots arī mūsu Aspazijai,» tā N.Skujeniece. Māksliniece atzīst, ka patlaban padomā jau ir nākamās medaļas, bet nesen dažus no saviem meistardarbiem aizsūtījusi uz Portugāli. Ticams, ka jau pavisam drīz jelgavnieces veikums būs vērojams arī tur.
Bet Jelgavā pazīstamo gleznotāju I.Vilks izstādē piedalīties iesaistījusi tēlniece N.Skujeniece. Kopīgi abas mākslinieces jau piedalījušās Starptautiskajā smilšu skulptūru festivālā pagājušajā vasarā. Tad arī vienojušās, ka I.Vilks varētu piedalīties medaļu triennālē. Gleznotāja sākumā dalību uztvērusi kā joku, bet rezultātā izveidotās medaļas papildina 7. Baltijas valstu medaļu mākslas triennāli. «Visinteresantākais jau bija medaļu veidošanas process, jo man tas ir kaut kas pilnīgi
jauns. Te ir pavisam jauni materiāli, jaunas zināšanas – kā no vienas formas pārliet otrā, kad jānes meistaram tā atliet bronzā,» tā I.Vilks. Māksliniece teic, ka iesniegusi vairākus darbus, taču izstādē apskatāmi trīs: briedis ar ķiršu koku no bronzas, kas ir veltījums baronam Minhauzenam, un medaļas ar dzīvniekiem, kas laika trūkuma dēļ lietas no māla. Iepriekš I.Vilks pievērsusies taureņiem un kukaiņiem, šoreiz – zemūdens dzīvnieku pasaulei, kas atspoguļojas arī mākslinieces gleznās.
Izstāde muzejā būs apskatāma līdz 2. martam, bet šo ekspozīciju nomainīs Latvijas Tekstilmākslas asociācijas dalībnieku darbu izstāde.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatei nodota 7. Baltijas valstu medaļu mākslas triennāle, kurā iekļautas 60 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslinieku veidotas medaļas, kas veltītas slaveniem rakstniekiem, nozīmīgiem notikumiem valstī un pasaulē vai vienkārši ataino mākslinieka filosofisku interpretāciju par kādu no literatūras darbiem un citiem, viņuprāt, nozīmīgiem notikumiem. Ekspozīcijā redzamas arī jelgavnieču – tēlnieces Nellijas Skujenieces un gleznotājas Initas Vilks – medaļas.
Jelgavnieki var būt ļoti lepni, ka šāda izstāde notiek pie mums, jo, izrādās, Baltijas valstu medaļu mākslas triennāle ik pa trim gadiem tiek rīkota tikai Lietuvas galvaspilsētā Viļņā un tagad jau otro reizi arī Jelgavā.
Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere uz jautājumu, kāpēc tieši Jelgavā, nevis Rīgā, jo pierasts, ka visas lielās izstādes notiek tur, izsaka minējumu: iespējams, tas tāpēc, ka šīs izstādes ir grūti iekārtot un muzeji nelabprāt uzņemas šādu darbu, jo medaļām nepieciešamas vitrīnas, kurās tās eksponēt, un mūsu muzejam tādas ir. «Nevaru gan teikt, ka visas mūsu vitrīnas ir ļoti piemērotas medaļu izvietošanai, bet katrā gadījumā tās noteikti var izmantot. Esam ļoti priecīgi par to, ka iepriekšējā triennālē, kas notika 2004. gadā, sāktās sarunas par izstādes kā tradīcijas ieviešanu īstenojušās un tā notiek mūsu muzejā,» tā direktores vietniece. Otrs iemesls varētu būt Rīgas tuvums, jo interesenti, kas ļoti vēlēsies apskatīties šo ekspozīciju, atbrauks.
«Spriežot pēc iepriekšējo medaļu izstāžu apmeklējuma – Latvijas Mākslas medaļu kluba vadītāja Jāņa Strupuļa medaļu personālizstādes, 6. Baltijas valstu medaļu mākslas triennāles –, tās ir nepieciešamas un cilvēki tās vēlas apskatīt,» tā M.Kaupere.
Ikvienam atnākušajam būs interesanti salīdzināt, kā strādā visu trīs Baltijas valstu mākslinieki, redzēt, kādas ir katra tēlnieka prioritātes, vienlaikus arī apjaust, kā attīstās medaļu māksla.
Tradicionālā izpratnē ar vārdu «medaļa» saprotam nelielu apaļu vai varbūt taisnstūrveida plakanu veidojumu, bet ne skulptūru. Un tā, visticamāk, veidota no bronzas vai kāda cita metāla, arī keramikas. Bet šajā ekspozīcijā skatītājs varētu šaubīties, vai tiešām redzēto varētu nosaukt par medaļu. Te vērojamas gan tradicionālas, gan netradicionālas formas. Darbu izveidei mākslinieki izmantojuši visdažādākos materiālus. Kopumā vērojami desmit izejmateriāli – bronza, varš, koks, stikls, ģipsis un citi.
Izstāde ir ļoti bagātīgi pārstāvēta – no Lietuvas tajā piedalās 29 mākslinieki, no Latvijas – tikai par vienu mazāk, tostarp jelgavnieces – tēlniece N.Skujeniece un gleznotāja I.Vilks. Savukārt Igauniju pārstāv trīs mākslinieki, bet pagājušajā reizē bija tikai viens.
«Šī ir vienreizēja iespēja cilvēkiem apskatīties, kā attīstās viena mākslas nozare, vienkopus redzēt ne tikai mūsu medaļnieku darbu, bet arī pavērot lietuviešu un igauņu pieeju medaļu gatavošanā. Otra lieta – mākslinieku medaļās var redzēt, kādas aktualitātes notikušas pēdējos gados, jo šie mākslinieki ir tie, kas reaģē uz dažādām aktivitātēm un aktualitātēm mākslā, kultūrā, zinātnē, dabā, sabiedrībā. Apskatot tās, atmiņā varam atsaukt, kas pa šiem pāris gadiem bijis ievērības cienīgs. Piemēram, liela jubileja – šajā reizē godā celts rakstnieks Hans Kristians Andersens. Protams, ir arī filosofiskas un abstraktas medaļas, kurām nav sasaistes ar kādu konkrētu notikumu,» stāsta direktores vietniece.
Jelgavniece N.Skujeniece atklāj, ka viņa Baltijas valstu medaļu mākslas triennālē piedalās jau trešo reizi. Šogad izstādei izgatavojusi piecas bronzas medaļas. «Mani darbi šoreiz ir filosofiski – esmu pievērsusies Antuāna de Sent-Ekziperī darba «Mazais Princis» vārdiem: «... mēs esam atbildīgi par to, ko pieradinām.» Šo domu arī apspēlēju savās medaļās. Vēl mani saista klasika, īpaši grieķu māksla, tāpēc šoreiz īpašs grieķisks stils piemērots arī mūsu Aspazijai,» tā N.Skujeniece. Māksliniece atzīst, ka patlaban padomā jau ir nākamās medaļas, bet nesen dažus no saviem meistardarbiem aizsūtījusi uz Portugāli. Ticams, ka jau pavisam drīz jelgavnieces veikums būs vērojams arī tur.
Bet Jelgavā pazīstamo gleznotāju I.Vilks izstādē piedalīties iesaistījusi tēlniece N.Skujeniece. Kopīgi abas mākslinieces jau piedalījušās Starptautiskajā smilšu skulptūru festivālā pagājušajā vasarā. Tad arī vienojušās, ka I.Vilks varētu piedalīties medaļu triennālē. Gleznotāja sākumā dalību uztvērusi kā joku, bet rezultātā izveidotās medaļas papildina 7. Baltijas valstu medaļu mākslas triennāli. «Visinteresantākais jau bija medaļu veidošanas process, jo man tas ir kaut kas pilnīgi
jauns. Te ir pavisam jauni materiāli, jaunas zināšanas – kā no vienas formas pārliet otrā, kad jānes meistaram tā atliet bronzā,» tā I.Vilks. Māksliniece teic, ka iesniegusi vairākus darbus, taču izstādē apskatāmi trīs: briedis ar ķiršu koku no bronzas, kas ir veltījums baronam Minhauzenam, un medaļas ar dzīvniekiem, kas laika trūkuma dēļ lietas no māla. Iepriekš I.Vilks pievērsusies taureņiem un kukaiņiem, šoreiz – zemūdens dzīvnieku pasaulei, kas atspoguļojas arī mākslinieces gleznās.
Izstāde muzejā būs apskatāma līdz 2. martam, bet šo ekspozīciju nomainīs Latvijas Tekstilmākslas asociācijas dalībnieku darbu izstāde.