«Skeitošana pirmkārt jau ir dzīvesveids»
Kā atzina paši dalībnieki gan mazākajā, gan arī amatieru un PRO grupā, skeitošana viņiem pirmkārt jau ir sirdij tuvs hobijs, kas nez vai kādreiz varētu pārtapt profesijā. Piemēram, sacensību jaunākās dalībnieces septiņus gadus vecās Ingrīdas Misānes mamma Ilona stāsta, ka šis sporta veids ir hobijs, kura pamatā ir sevis izaicināšana. «Pirmo reizi ar dēli meita izbrauca piecu gadu vecumā – viņai iepatikās, un nolēmām šīs prasmes attīstīt. Braucām trenēties uz Rīgas Skeitborda skolu, bet ziemā snovojām. Šobrīd meitai skeitošana sagādā prieku un hobija līmenī es to atbalstu. Tiesa, ir liela traumatisma iespēja, bet tā ir jebkurā sporta veidā. Galvenais ir lietot aizsargus,» norāda mamma, uzsverot: kā profesionālu nodarbi viņa to šobrīd neredz, jo valstī tam nav pieprasījuma. «Domāju, ka tā paliks par mīļu nodarbi, kura reizē arī trenē raksturu – rādīt, ko proti, mazai meitenei starp lieliem puišiem vienmēr ir izaicinājums,» uzsver I.Misāne. Savukārt jelgavniece Anna Laurinoviča, kura skeito vien dažus mēnešus, uzsver – šis ir sporta veids, kur ļoti jāstrādā ar sevi. «Es sāku braukt ar dēli pēc tam, kad notestēju tēta longbordu, un daru to joprojām, jo man no sirds patīk. Pirmās nedēļas es biju līdz asinīm nobrāzusi ceļus, saplēsusi džinsus, noklausījusies mammas lekciju, bet tas gandarījums, kad tev beidzot sanāk triks, ir neaprakstāms,» tā viņa, papildinot: tas ir smags darbs ar sevi – kad stundām pavadi laukumā, mēģinot likt savam ķermenim «klausīt».
Arī PRO grupas braucēji atzīst, ka skeitošana pamatā ir dzīvesveids, kuru vien retajam izdodas pārvērst par profesiju. Sportists ar pasaules mēroga sacensību pieredzi Niklāvs Vētra stāsta, ka Latvijā tam ir vairāki šķēršļi. «Latvijā šī industrija ir pārāk maza, lai ar to varētu pelnīt iztiku. Bet Eiropas un pasaules mērogā jāmāk izsisties,» tā viņš, papildinot: ja citu populārāku sporta veidu sportisti var pelnīt ar reklāmu, Latvijā šī segmenta piedāvājums ir pārāk specifisks. Ir arī otra medaļas puse. «Kamēr tas ir tavs hobijs, pat ja tu to dari nu jau ļoti augstā līmenī, tu dari to viegli. Es nekad nesatraucos, daru visu brīvi – tas ir mans vaļasprieks. Mana dzīve nemainīsies, ja kaut kas noies greizi. Ja tā būtu mana ikdiena, šī brīvība pazustu. Es sāktu skraidīt pa sacensībām, lai nopelnītu. Es uztrauktos par rezultātiem, lai būtu topā. Tas ir pavisam kas cits,» skaidro sportists, uzsverot, ka šobrīd savieno skeitošanu ar režisora profesiju audiovizuālajā jomā. Savukārt A.Amoliņš papildina, ka Latvijā ir daudzi PRO grupas braucēji, kuri strādā ar sponsoriem, brauc uz sacensībām ārzemēs, bet teju nevienam no viņiem tas nav pamatdarbs. «Pelnīt ar šo tu vari tikai tad, kad tavs vārds ir brends,» viņš skaidro, uzsverot, ka šī sporta veida kultūra vairāk ir attīstīta Francijā un Vācijā, kur sporta veida popularitāte tikai pieaug. Savukārt Latvijā tā ir salīdzinoši zema.
Jāpiebilst, ka iepazīties ar sacensību rezultātiem, kā arī video atskatu uz pasākumu jau tuvākajā laikā būs iespējams iepazīties mājaslapā www.skateboardinfo.lv.
Foto: Kaspars Alksnis