Skolēni sāk strādāt pilsētas labiekārtošanā
12.06.2008.
Īsi pirms pulksten pusdeviņiem pie pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» valda īsta rosība – tur pulcējas ap trīsdesmit skolēni, kas atnākuši uz darbu. Šādi diena viņiem iesāksies vēl gandrīz mēnesi. Bērni jau iepriekš izteikuši vēlmi vasarā strādāt, un pašvaldība rada iespēju viņus iesaistīt pilsētas labiekārtošanas darbos.
Sintija Čepanone
Īsi pirms pulksten pusdeviņiem pie pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» valda īsta rosība – tur pulcējas ap trīsdesmit skolēni, kas atnākuši uz darbu. Šādi diena viņiem iesāksies vēl gandrīz mēnesi. Bērni jau iepriekš izteikuši vēlmi vasarā strādāt, un pašvaldība rada iespēju viņus iesaistīt pilsētas labiekārtošanas darbos.
Puiši, gaidot speciālistu, kura vadībā šodien būs jāstrādā, stāsta, ka iepriekšējā dienā stacijas parkā krāsojuši solus. Visticamāk, tas būs jādara arī šodien – lai gan krāsojuši cītīgi, darāmā tur vēl ir, turklāt nekrāsoti palikuši arī soliņi citviet pilsētā. «Tas nav īpaši grūts darbs. Kaut arī iepriekš neko tādu nebiju darījis, krāsošana man padodas,» vērtē trīspadsmitgadīgais Emīls Stepiņš. Viņš neslēpj, ka oficiāli vasarā strādā pirmo reizi, taču pērn nelegāli piepelnījies celtniecībā. «Es novērtēju to, ka tagad par mani tiks samaksāti visi nodokļi,» Emīls lēš, ka kopumā par mēnesi darba viņš saņems apmēram 90 latus. Līdzīgu summu nosauc arī citi bērni, un viņi jau zina, kā savu pirmo algu tērēs. «Strādājot es gribu nopelnīt zobu platītēm,» teic Dāvis Šusters. Iespējams, tieši tādēļ, ka viņam ir mērķis, agrā celšanās grūtības nesagādājot. Arī par to, ka citi vienaudži tikmēr atpūšas, viņš nebēdājot: «Strādāšu līdz jūlija vidum – līdz skolai vēl pagūšu atpūsties.» Sagurušas pēc pirmās darba dienas nejūtas arī meitenes. Jeļenas Kuzminčukas darbs bijis stāvēt pie krustojuma un skaitīt cilvēkus, kas to šķērso. «Tas nepieciešams, lai «Pilsētsaimniecība» varētu izvērtēt – vajag tur luksoforu vai ne,» teic Jeļena. Meitene atklāj, ka strādā, lai palīdzētu vecākiem: «Manā ģimenē strādā tikai tētis, un viņam ir grūti vienam pelnīt. Par savu pirmo algu pirmkārt iegādāšos visu skolai nepieciešamo. Ja paliks pāri – nopirkšu kaut ko arī savam priekam.»
«Pilsētsaimniecības» pilsētas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Zane Ķince vērtē, ka šogad pilsētas labiekārtošanā strādā īpaši apzinīga komanda. «Lai skolēni varētu strādāt, viņiem vajadzēja uzrakstīt motivācijas vēstuli, atklājot, kāpēc viņi vasarā vēlas strādāt,» stāsta Z.Ķince. Kopumā vēlmi iesaistīties pilsētas labiekārtošanā izteikuši ap 200 bērni, galvenokārt trīspadsmit gadus veci, taču darbu garantēt bija iespēja tikai 60 – trīsdesmit skolēni strādās mēnesi līdz jūlija vidum, savukārt otri trīsdesmit – no jūlija līdz augusta vidum. «Izšķirties, kuri bērni varēs strādāt, bija ļoti grūti, tieši tādēļ priekšroka tika dota tiem, kuriem ir grūtāki ģimenes apstākļi. Piemēram, ja skolēns ir no daudzbērnu ģimenes, ja mamma vai vecmāmiņa bērnu audzina viena, ja vecāki ir invalīdi, bet pusaudzis vēlas palīdzēt savējiem, tostarp nopirkt sev skolas piederumus,» skaidro pilsētas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste.
Ar pusaudžu veikumu «Pilsētsaimniecības» speciālisti ir apmierināti – viņi gan krāso soliņus, gan grābj nopļauto zāli, ravē, gan pārlūko gūlijas un caurtekas, gan arī veic dažādus biroja darbus un palīdz citiem speciālistiem. «Raugāmies, lai skolēniem neapniktu tas, ko viņi dara, tādēļ piedāvājam daudzveidīgus darbus,» teic Z.Ķince un uzteic pusaudžu apzinīgumu: «Mēs tiešām jūtam, ka šie bērni ir motivēti strādāt.»
Īsi pirms pulksten pusdeviņiem pie pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» valda īsta rosība – tur pulcējas ap trīsdesmit skolēni, kas atnākuši uz darbu. Šādi diena viņiem iesāksies vēl gandrīz mēnesi. Bērni jau iepriekš izteikuši vēlmi vasarā strādāt, un pašvaldība rada iespēju viņus iesaistīt pilsētas labiekārtošanas darbos.
Puiši, gaidot speciālistu, kura vadībā šodien būs jāstrādā, stāsta, ka iepriekšējā dienā stacijas parkā krāsojuši solus. Visticamāk, tas būs jādara arī šodien – lai gan krāsojuši cītīgi, darāmā tur vēl ir, turklāt nekrāsoti palikuši arī soliņi citviet pilsētā. «Tas nav īpaši grūts darbs. Kaut arī iepriekš neko tādu nebiju darījis, krāsošana man padodas,» vērtē trīspadsmitgadīgais Emīls Stepiņš. Viņš neslēpj, ka oficiāli vasarā strādā pirmo reizi, taču pērn nelegāli piepelnījies celtniecībā. «Es novērtēju to, ka tagad par mani tiks samaksāti visi nodokļi,» Emīls lēš, ka kopumā par mēnesi darba viņš saņems apmēram 90 latus. Līdzīgu summu nosauc arī citi bērni, un viņi jau zina, kā savu pirmo algu tērēs. «Strādājot es gribu nopelnīt zobu platītēm,» teic Dāvis Šusters. Iespējams, tieši tādēļ, ka viņam ir mērķis, agrā celšanās grūtības nesagādājot. Arī par to, ka citi vienaudži tikmēr atpūšas, viņš nebēdājot: «Strādāšu līdz jūlija vidum – līdz skolai vēl pagūšu atpūsties.» Sagurušas pēc pirmās darba dienas nejūtas arī meitenes. Jeļenas Kuzminčukas darbs bijis stāvēt pie krustojuma un skaitīt cilvēkus, kas to šķērso. «Tas nepieciešams, lai «Pilsētsaimniecība» varētu izvērtēt – vajag tur luksoforu vai ne,» teic Jeļena. Meitene atklāj, ka strādā, lai palīdzētu vecākiem: «Manā ģimenē strādā tikai tētis, un viņam ir grūti vienam pelnīt. Par savu pirmo algu pirmkārt iegādāšos visu skolai nepieciešamo. Ja paliks pāri – nopirkšu kaut ko arī savam priekam.»
«Pilsētsaimniecības» pilsētas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Zane Ķince vērtē, ka šogad pilsētas labiekārtošanā strādā īpaši apzinīga komanda. «Lai skolēni varētu strādāt, viņiem vajadzēja uzrakstīt motivācijas vēstuli, atklājot, kāpēc viņi vasarā vēlas strādāt,» stāsta Z.Ķince. Kopumā vēlmi iesaistīties pilsētas labiekārtošanā izteikuši ap 200 bērni, galvenokārt trīspadsmit gadus veci, taču darbu garantēt bija iespēja tikai 60 – trīsdesmit skolēni strādās mēnesi līdz jūlija vidum, savukārt otri trīsdesmit – no jūlija līdz augusta vidum. «Izšķirties, kuri bērni varēs strādāt, bija ļoti grūti, tieši tādēļ priekšroka tika dota tiem, kuriem ir grūtāki ģimenes apstākļi. Piemēram, ja skolēns ir no daudzbērnu ģimenes, ja mamma vai vecmāmiņa bērnu audzina viena, ja vecāki ir invalīdi, bet pusaudzis vēlas palīdzēt savējiem, tostarp nopirkt sev skolas piederumus,» skaidro pilsētas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste.
Ar pusaudžu veikumu «Pilsētsaimniecības» speciālisti ir apmierināti – viņi gan krāso soliņus, gan grābj nopļauto zāli, ravē, gan pārlūko gūlijas un caurtekas, gan arī veic dažādus biroja darbus un palīdz citiem speciālistiem. «Raugāmies, lai skolēniem neapniktu tas, ko viņi dara, tādēļ piedāvājam daudzveidīgus darbus,» teic Z.Ķince un uzteic pusaudžu apzinīgumu: «Mēs tiešām jūtam, ka šie bērni ir motivēti strādāt.»