Skūteri cerības attaisno
20.07.2008.
«Sākumā cilvēku attieksme bija, maigi izsakoties, dīvaina. Kad inspektori brauca, kājāmgājēji atskatījās, autovadītāji signalizēja... Bet nu jau, šķiet, visi ir pieraduši, ka pašvaldības policisti pārvietojas ne tikai ar automašīnām, bet arī skūteriem,» teic Jelgavas Pašvaldības policijas Satiksmes uzraudzības nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītājs Māris Velve.
Sintija Čepanone
«Sākumā cilvēku attieksme bija, maigi izsakoties, dīvaina. Kad inspektori brauca, kājāmgājēji atskatījās, autovadītāji signalizēja... Bet nu jau, šķiet, visi ir pieraduši, ka pašvaldības policisti pārvietojas ne tikai ar automašīnām, bet arī skūteriem,» teic Jelgavas Pašvaldības policijas Satiksmes uzraudzības nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītājs Māris Velve.
Kopš Pašvaldības policijas autoparku papildinājuši četri skūteri, apritējis mazliet vairāk nekā mēnesis. Divi šie transportlīdzekļi atstāti iecirkņu inspektoru ziņā, savukārt ar otriem diviem pārvietojas satiksmes uzraudzības inspektori, gādājot, lai aizvien mazāk ir tādu autovadītāju, kas pilsētā spēkratus novieto, kur un kā pagadās. Šoreiz «Jelgavas Vēstnesis» «astē iesēdās» satiksmes uzraudzības inspektoriem Jurim Voitehovskim un Edgaram Vītolam un jau īsi pēc pulksten astoņiem uz autovadītājiem lūkojās no inspektoru viedokļa.
Jāpierod arī pie cilvēkiem
Diena, ko «Jelgavas Vēstnesis» pavada kopā ar viņiem, ir saulaina, tādēļ likumsakarīgi, ka inspektori izšķiras par labu skūteram, nevis automašīnai – ar to ir gan daudz vieglāk izlavierēt sastrēgumos, kas pēdējā laikā aktuāli arī Jelgavā, gan ērtāk to novietot, sastādot kārtējo protokolu.
Ik dienu satiksmi uzrauga divi inspektori – lielākoties patrulēt viņi dodas divatā, taču, ja pilsētā ir pārāk daudz satiksmes noteikumu neievērotāju, viņu ceļi šķiras, un katrs inspektors aizbrauc uz savu pusi. Viņi vērtē, ka divatā strādāt tomēr ir ērtāk, jo tādējādi iespējams ieekonomēt laiku, kas jāpavada, fiksējot pārkāpumu. Juris un Edgars pēc rīta instruktāžas ar skūteriem dodas ielās.
Jāpiebilst, ka E.Vītols Satiksmes uzraudzības nodaļā strādā jau gadu pusotru, savukārt J.Voitehovskim šeit rit tikai trešais mēnesis. Uz jautājumu, kā ir būt satiksmes uzraudzības inspektoram, Juris noteic: «Jāpierod. Gan pie pienākumiem, gan cilvēkiem – ne reizi vien ir gadījies, ka no rīta uz darbu atnāc labā garastāvoklī, bet jau pēc sarunas ar pirmo autovadītāju, kurš nav ievērojis noteikumus, oma sabojājas. Strādājot šeit, jābūt stiprai nervu sistēmai.»
«Plāksterus» nevis līmē,
bet piestiprina
«Satiksmes uzraudzības inspektoru uzdevums nav tikai sodīt – ja ir tāda iespēja, vispirms autovadītājs tiek brīdināts,» atklāj M.Velve, piebilstot, ka visbiežākie šoferu pārkāpumi mūsu pilsētā ir ceļa zīmju «Apstāties aizliegts» un «Stāvēt aizliegts» ignorēšana, mašīnas novietošana nepietiekamā attālumā no gājēju pārejas, pie dzeltenās līnijas, taksometriem un invalīdiem paredzētajās stāvvietās. Apzinātas arī vietas, kur situācija parasti ir viskritiskākā, un inspektori min Mātera, Akadēmijas, Driksas, Pasta, Satiksmes, Katoļu ielu, arī stāvvietu pie «Vivo centra» un bankām. Pārlielupē situācija nav tik kritiska, jo tur ir krietni mazāk ierobežojošu ceļa zīmju.
Tirgus teritorijā automašīnu, kā vienmēr, netrūkst, un netrūkst arī bezatbildīgo. Inspektori Lapskalna ielā pamana kādu automašīnu, kas novietota tieši pie dzeltenās līnijas. Tās saimnieks grasās izkraut preci, taču policisti, norādot uz pārkāpumu, lūdz automašīnu novietot atbilstoši noteikumiem. Inspektori viņu brīdina, nevis soda. «Visu mūžu šeit esmu stāvējis! Vēl nesen te nekādas dzeltenās līnijas nebija – tagad paši uzkrāsojāt, lai varētu nokāst naudu. Jūs vispār zināt, kā man jāstrādā, lai es jūs uzturētu?!» atskan neapmierinātā šofera pārmetumi, taču mašīnu viņš tomēr novieto atļautā vietā. Pašvaldības policijas darbinieki atklāj – tāda nu reiz ir ikdiena. Agresīvu satiksmes dalībnieku netrūkst, un bieži vien tieši inspektori ir tie, uz kuriem izgāž dusmas par visām nodarītajām «pasaules pārestībām».
Izbraucot kārtējo apli pa pilsētu, inspektori atkal piestāj tirgus teritorijā, kur pamana tieši pirms gājēju pārejas novietotu automašīnu. Šoreiz brīdināt nav iespējams, jo autovadītāja nav klāt, tādēļ likumsargi sāk ierasto procedūru: viens pa rāciju sazinās ar dežūrdaļu, lai noskaidrotu, vai mašīna nav meklēšanā, otrs tikmēr pārkāpumu nofotografē, nepārprotami fiksējot gan automašīnu, gan pārkāpuma būtību. «Kaut arī nekur nav noteikts, ka jāfotografē, mēs to darām. Tas kalpo par uzskates materiālu, ja nu gadījumā protokols tiek pārsūdzēts,» paskaidro Edgars un sāk rakstīt protokolu. Pieredze šajā jomā bez minstināšanās ļauj piemērot pantu: pēc Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa tas ir 149.10 pants, 5. daļa, 6. punkts; pēc ceļu satiksmes noteikumiem – 135.5. punkts. Izrādās, to iegaumēt nav nemaz tik grūti, jo par līdzīgiem pārkāpumiem protokolus nākas rakstīt ik dienas, un tie vienkārši «iesēžas» galvā. Protams, katram inspektoram ir arī līdzi noteikumu krājums. Tiesa gan – tas vairāk noder, lai autovadītājiem varētu parādīt atbildi uz jautājumu: «Kur tas rakstīts?!» Policisti gan spriež, ka šis jautājums parasti tiek uzdots atrunājoties – šoferis apzinās, ka noteikumus pārkāpis, taču spītīgi mēģina apgalvot pretējo. Kad protokols uzrakstīts, tas tiek aizlikts aiz «vainīgās» mašīnas logu tīrītāja. Un tas tad arī ir tas visiem labi zināmais «plāksteris». Izrādās, šādi protokolu sauc tāpēc, ka to, ievietotu īpašā «kabatiņā», kurai viena puse ir ar līmi, paredzēts automašīnas logam pielīmēt, taču to likumsargi nedara tā vienkāršā apsvēruma dēļ, lai vēlāk nenāktos klausīties pārmetumos par sabojātu stiklu. «Līme ir ļoti spēcīga, un šoferim būtu krietni jāpiepūlas, lai pēc tam to nokasītu,» paskaidro inspektori.
Brīdina, nevis soda
Brīdināts tiek arī kāds šoferis, kurš savu «Audi» tikko kā novietojis Mātera ielā pie nepārtrauktās līnijas netālu no salona «Edīte». Kāpjot ārā no mašīnas, pie viņa piebrauc Pašvaldības policijas inspektori un izskaidro pārkāpuma būtību. Sākumā gan šoferis ir neizpratnē, taču tad likumsargiem atvainojas par pieļauto kļūdu un steidz to labot. Un šajā gadījumā atkal izdodas pārliecināties par skūteru priekšrocībām. Proti, ja tā jau šaurajā ieliņā apstātos policijas automašīna, tas apgrūtinātu citu transportlīdzekļu pārvietošanos, savukārt nu inspektori skūterus novieto uz gājēju ietves.
Pēc tam satiksmes uzraudzības inspektoru maršruts ved uz autoostu. «Pagaidām situācija te ir normāla,» redzēto komentē M.Velve, taču, braucot otro apli, «acīs iekrīt» kāds folksvāgens, novietots tieši zem zīmes «Apstāties aizliegts». Inspektori sāk sastādīt protokolu. «Šāda situācija šeit un arī Jelgavā kopumā nav retums. Piemēram, tagad, visticamāk, šoferis aizgājis no bankomāta izņemt naudu,» stāsta inspektori. Un patiesi – pavisam drīz atnāk arī tā īpašnieks, un likumsargi protokolu viņam nodod tieši rokās. Šoferim iebildumu nav – savu vainu viņš atzīst, vienīgi samaksāt 10 latu sodu piedāvā uzreiz. «Tas gan nav iespējams,» nosaka inspektors E.Vītols, piebilstot, ka vēlmi samaksāt uzreiz izsaka ļoti daudz autovadītāju, taču to var izdarīt vienīgi, veicot pārskaitījumu.
Saņēmis protokolu, autovadītājs Haralds vien pasmaida. «Nav jau pirmais. Mašīnā par līdzīgu pārkāpumu vēl nenomaksāts viens stāv,» viņš nosaka, gan attaisnojoties, ka steidzies – braucis uz servisu un šeit apstājies, lai no bankomāta izņemtu naudu. «Ja tā godīgi – tāpat kā citi jaunieši, es tās aizlieguma zīmes daudz vērā neņemu, īpaši jau Rīgā. Dažkārt izdevīgāk ir samaksāt to desmit latu sodu nekā braukāt, līdz atrodi vietu, kur drīkst apstāties,» atklāj Haralds, kuram autovadītāja apliecība ir divus gadus.
Protokolu skaits sarūk
Formējot protokolu Ausekļa ielā, kur BMW novietots gandrīz uz gājēju pārejas, pie pašvaldības policistiem piestāj kāds auto un šoferis pieklājīgi apjautājas, vai ielas pretējā pusē, kur, iespējams, kaut kad agrāk bijusi zaļā zona, drīkst novietot mašīnu. Inspektori atbild apstiprinoši. «Ar zaļajām zonām ir traki, jo daudzviet pilsētā, īpaši pagalmos, to vietā ir vien izbraukāts laukums, kuru par zaļo zonu vis nenosauksi,» tā inspektori.
Likumsargi vidēji dienā sastāda 10 – 15 protokolus. Ja ir kādi svētki, kad Jelgavā sabrauc arī viesi, protokolu skaits par pieciem, desmit palielinās. «Agrāk dienā rakstījām pat 50 protokolus,» atklāj Edgars. Un lielā mērā sastādīto protokolu skaits sarucis uz to mašīnu rēķina, kas novietotas stāvvietā ar laika limitu. «Tagad autovadītāji kļuvuši apzinīgāki un mašīnā atstāj ja ne speciālo pulksteni, tad lapiņu ar laiku gan,» stāsta inspektori, atklājot, ka pēdējā laikā tas tiek izdarīts nepārprotami. Taču gadās, ka kāds policistus cenšas «apvest ap stūri», proti, uz lapiņas norādot laiku uz priekšu – ja mašīnu novieto pulksten 10, tad uz lapiņas norāda, ka tas izdarīts, piemēram, 10.30 vai pat 11. «Laikam cerībā, ka mēs atbrauksim vēlāk,» nosmej likumsargi un dodas pārbaudīt mašīnas, kas atstātas Mātera ielā, kur atļauts stāvēt 30 minūtes. Stāvvieta ir gandrīz aizņemta, un inspektori pārbauda katru mašīnu. Tur tiek sastādīti divi protokoli – vienai automašīnai par to, ka laika limits pārsniegts, otrai par to, ka laiks vispār nav norādīts. Inspektori lēš, ka divas mašīnas – tas ir normāli. Agrāk tikai kādām divām viss bija kārtībā.
«Sākumā cilvēku attieksme bija, maigi izsakoties, dīvaina. Kad inspektori brauca, kājāmgājēji atskatījās, autovadītāji signalizēja... Bet nu jau, šķiet, visi ir pieraduši, ka pašvaldības policisti pārvietojas ne tikai ar automašīnām, bet arī skūteriem,» teic Jelgavas Pašvaldības policijas Satiksmes uzraudzības nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītājs Māris Velve.
Kopš Pašvaldības policijas autoparku papildinājuši četri skūteri, apritējis mazliet vairāk nekā mēnesis. Divi šie transportlīdzekļi atstāti iecirkņu inspektoru ziņā, savukārt ar otriem diviem pārvietojas satiksmes uzraudzības inspektori, gādājot, lai aizvien mazāk ir tādu autovadītāju, kas pilsētā spēkratus novieto, kur un kā pagadās. Šoreiz «Jelgavas Vēstnesis» «astē iesēdās» satiksmes uzraudzības inspektoriem Jurim Voitehovskim un Edgaram Vītolam un jau īsi pēc pulksten astoņiem uz autovadītājiem lūkojās no inspektoru viedokļa.
Jāpierod arī pie cilvēkiem
Diena, ko «Jelgavas Vēstnesis» pavada kopā ar viņiem, ir saulaina, tādēļ likumsakarīgi, ka inspektori izšķiras par labu skūteram, nevis automašīnai – ar to ir gan daudz vieglāk izlavierēt sastrēgumos, kas pēdējā laikā aktuāli arī Jelgavā, gan ērtāk to novietot, sastādot kārtējo protokolu.
Ik dienu satiksmi uzrauga divi inspektori – lielākoties patrulēt viņi dodas divatā, taču, ja pilsētā ir pārāk daudz satiksmes noteikumu neievērotāju, viņu ceļi šķiras, un katrs inspektors aizbrauc uz savu pusi. Viņi vērtē, ka divatā strādāt tomēr ir ērtāk, jo tādējādi iespējams ieekonomēt laiku, kas jāpavada, fiksējot pārkāpumu. Juris un Edgars pēc rīta instruktāžas ar skūteriem dodas ielās.
Jāpiebilst, ka E.Vītols Satiksmes uzraudzības nodaļā strādā jau gadu pusotru, savukārt J.Voitehovskim šeit rit tikai trešais mēnesis. Uz jautājumu, kā ir būt satiksmes uzraudzības inspektoram, Juris noteic: «Jāpierod. Gan pie pienākumiem, gan cilvēkiem – ne reizi vien ir gadījies, ka no rīta uz darbu atnāc labā garastāvoklī, bet jau pēc sarunas ar pirmo autovadītāju, kurš nav ievērojis noteikumus, oma sabojājas. Strādājot šeit, jābūt stiprai nervu sistēmai.»
«Plāksterus» nevis līmē,
bet piestiprina
«Satiksmes uzraudzības inspektoru uzdevums nav tikai sodīt – ja ir tāda iespēja, vispirms autovadītājs tiek brīdināts,» atklāj M.Velve, piebilstot, ka visbiežākie šoferu pārkāpumi mūsu pilsētā ir ceļa zīmju «Apstāties aizliegts» un «Stāvēt aizliegts» ignorēšana, mašīnas novietošana nepietiekamā attālumā no gājēju pārejas, pie dzeltenās līnijas, taksometriem un invalīdiem paredzētajās stāvvietās. Apzinātas arī vietas, kur situācija parasti ir viskritiskākā, un inspektori min Mātera, Akadēmijas, Driksas, Pasta, Satiksmes, Katoļu ielu, arī stāvvietu pie «Vivo centra» un bankām. Pārlielupē situācija nav tik kritiska, jo tur ir krietni mazāk ierobežojošu ceļa zīmju.
Tirgus teritorijā automašīnu, kā vienmēr, netrūkst, un netrūkst arī bezatbildīgo. Inspektori Lapskalna ielā pamana kādu automašīnu, kas novietota tieši pie dzeltenās līnijas. Tās saimnieks grasās izkraut preci, taču policisti, norādot uz pārkāpumu, lūdz automašīnu novietot atbilstoši noteikumiem. Inspektori viņu brīdina, nevis soda. «Visu mūžu šeit esmu stāvējis! Vēl nesen te nekādas dzeltenās līnijas nebija – tagad paši uzkrāsojāt, lai varētu nokāst naudu. Jūs vispār zināt, kā man jāstrādā, lai es jūs uzturētu?!» atskan neapmierinātā šofera pārmetumi, taču mašīnu viņš tomēr novieto atļautā vietā. Pašvaldības policijas darbinieki atklāj – tāda nu reiz ir ikdiena. Agresīvu satiksmes dalībnieku netrūkst, un bieži vien tieši inspektori ir tie, uz kuriem izgāž dusmas par visām nodarītajām «pasaules pārestībām».
Izbraucot kārtējo apli pa pilsētu, inspektori atkal piestāj tirgus teritorijā, kur pamana tieši pirms gājēju pārejas novietotu automašīnu. Šoreiz brīdināt nav iespējams, jo autovadītāja nav klāt, tādēļ likumsargi sāk ierasto procedūru: viens pa rāciju sazinās ar dežūrdaļu, lai noskaidrotu, vai mašīna nav meklēšanā, otrs tikmēr pārkāpumu nofotografē, nepārprotami fiksējot gan automašīnu, gan pārkāpuma būtību. «Kaut arī nekur nav noteikts, ka jāfotografē, mēs to darām. Tas kalpo par uzskates materiālu, ja nu gadījumā protokols tiek pārsūdzēts,» paskaidro Edgars un sāk rakstīt protokolu. Pieredze šajā jomā bez minstināšanās ļauj piemērot pantu: pēc Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa tas ir 149.10 pants, 5. daļa, 6. punkts; pēc ceļu satiksmes noteikumiem – 135.5. punkts. Izrādās, to iegaumēt nav nemaz tik grūti, jo par līdzīgiem pārkāpumiem protokolus nākas rakstīt ik dienas, un tie vienkārši «iesēžas» galvā. Protams, katram inspektoram ir arī līdzi noteikumu krājums. Tiesa gan – tas vairāk noder, lai autovadītājiem varētu parādīt atbildi uz jautājumu: «Kur tas rakstīts?!» Policisti gan spriež, ka šis jautājums parasti tiek uzdots atrunājoties – šoferis apzinās, ka noteikumus pārkāpis, taču spītīgi mēģina apgalvot pretējo. Kad protokols uzrakstīts, tas tiek aizlikts aiz «vainīgās» mašīnas logu tīrītāja. Un tas tad arī ir tas visiem labi zināmais «plāksteris». Izrādās, šādi protokolu sauc tāpēc, ka to, ievietotu īpašā «kabatiņā», kurai viena puse ir ar līmi, paredzēts automašīnas logam pielīmēt, taču to likumsargi nedara tā vienkāršā apsvēruma dēļ, lai vēlāk nenāktos klausīties pārmetumos par sabojātu stiklu. «Līme ir ļoti spēcīga, un šoferim būtu krietni jāpiepūlas, lai pēc tam to nokasītu,» paskaidro inspektori.
Brīdina, nevis soda
Brīdināts tiek arī kāds šoferis, kurš savu «Audi» tikko kā novietojis Mātera ielā pie nepārtrauktās līnijas netālu no salona «Edīte». Kāpjot ārā no mašīnas, pie viņa piebrauc Pašvaldības policijas inspektori un izskaidro pārkāpuma būtību. Sākumā gan šoferis ir neizpratnē, taču tad likumsargiem atvainojas par pieļauto kļūdu un steidz to labot. Un šajā gadījumā atkal izdodas pārliecināties par skūteru priekšrocībām. Proti, ja tā jau šaurajā ieliņā apstātos policijas automašīna, tas apgrūtinātu citu transportlīdzekļu pārvietošanos, savukārt nu inspektori skūterus novieto uz gājēju ietves.
Pēc tam satiksmes uzraudzības inspektoru maršruts ved uz autoostu. «Pagaidām situācija te ir normāla,» redzēto komentē M.Velve, taču, braucot otro apli, «acīs iekrīt» kāds folksvāgens, novietots tieši zem zīmes «Apstāties aizliegts». Inspektori sāk sastādīt protokolu. «Šāda situācija šeit un arī Jelgavā kopumā nav retums. Piemēram, tagad, visticamāk, šoferis aizgājis no bankomāta izņemt naudu,» stāsta inspektori. Un patiesi – pavisam drīz atnāk arī tā īpašnieks, un likumsargi protokolu viņam nodod tieši rokās. Šoferim iebildumu nav – savu vainu viņš atzīst, vienīgi samaksāt 10 latu sodu piedāvā uzreiz. «Tas gan nav iespējams,» nosaka inspektors E.Vītols, piebilstot, ka vēlmi samaksāt uzreiz izsaka ļoti daudz autovadītāju, taču to var izdarīt vienīgi, veicot pārskaitījumu.
Saņēmis protokolu, autovadītājs Haralds vien pasmaida. «Nav jau pirmais. Mašīnā par līdzīgu pārkāpumu vēl nenomaksāts viens stāv,» viņš nosaka, gan attaisnojoties, ka steidzies – braucis uz servisu un šeit apstājies, lai no bankomāta izņemtu naudu. «Ja tā godīgi – tāpat kā citi jaunieši, es tās aizlieguma zīmes daudz vērā neņemu, īpaši jau Rīgā. Dažkārt izdevīgāk ir samaksāt to desmit latu sodu nekā braukāt, līdz atrodi vietu, kur drīkst apstāties,» atklāj Haralds, kuram autovadītāja apliecība ir divus gadus.
Protokolu skaits sarūk
Formējot protokolu Ausekļa ielā, kur BMW novietots gandrīz uz gājēju pārejas, pie pašvaldības policistiem piestāj kāds auto un šoferis pieklājīgi apjautājas, vai ielas pretējā pusē, kur, iespējams, kaut kad agrāk bijusi zaļā zona, drīkst novietot mašīnu. Inspektori atbild apstiprinoši. «Ar zaļajām zonām ir traki, jo daudzviet pilsētā, īpaši pagalmos, to vietā ir vien izbraukāts laukums, kuru par zaļo zonu vis nenosauksi,» tā inspektori.
Likumsargi vidēji dienā sastāda 10 – 15 protokolus. Ja ir kādi svētki, kad Jelgavā sabrauc arī viesi, protokolu skaits par pieciem, desmit palielinās. «Agrāk dienā rakstījām pat 50 protokolus,» atklāj Edgars. Un lielā mērā sastādīto protokolu skaits sarucis uz to mašīnu rēķina, kas novietotas stāvvietā ar laika limitu. «Tagad autovadītāji kļuvuši apzinīgāki un mašīnā atstāj ja ne speciālo pulksteni, tad lapiņu ar laiku gan,» stāsta inspektori, atklājot, ka pēdējā laikā tas tiek izdarīts nepārprotami. Taču gadās, ka kāds policistus cenšas «apvest ap stūri», proti, uz lapiņas norādot laiku uz priekšu – ja mašīnu novieto pulksten 10, tad uz lapiņas norāda, ka tas izdarīts, piemēram, 10.30 vai pat 11. «Laikam cerībā, ka mēs atbrauksim vēlāk,» nosmej likumsargi un dodas pārbaudīt mašīnas, kas atstātas Mātera ielā, kur atļauts stāvēt 30 minūtes. Stāvvieta ir gandrīz aizņemta, un inspektori pārbauda katru mašīnu. Tur tiek sastādīti divi protokoli – vienai automašīnai par to, ka laika limits pārsniegts, otrai par to, ka laiks vispār nav norādīts. Inspektori lēš, ka divas mašīnas – tas ir normāli. Agrāk tikai kādām divām viss bija kārtībā.